Elektroniskie sakari

Direktīva 2018. gada 17. decembrī publicēta ES Oficiālajā vēstnesī. Direktīva paredz veikt elektronisko sakaru nozares normatīvā regulējuma pārstrādi un reformu.

Direktīva apvieno četru spēkā esošo direktīvu prasības:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem;
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;
3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko 3. komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu;
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem.

Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz:

• uzlabot 5G tīklu izvietošanu;
• atvieglot jaunu  ļoti augstas veiktspējas fiksēto tīklu ieviešanu;
• nostiprināt patērētāju aizsardzību neatkarīgi no tā, vai galalietotāji saziņai izmanto tradicionālos (zvanus, sms) vai tīmekļa pakalpojumus (Skype, WhatsApp u.c.);
• veicināt vispārējās atļaujas režīmu izmantošanu;
• sekmēt radiofrekvenču spektra atvasinātos tirgus;
• precizēt reglamentējošo noteikumu darbības jomu un atsaukt nevajadzīgos pienākumus nodrošināt patērētāju aizsardzību, ja tie jau ir ņemti vērā, īstenojot horizontālos tiesību aktus vai nodrošināti ar tirgus palīdzību;
• saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un pārvaldību mašīnas–mašīnas (machine – to – machine (M2M)) sakaru kontekstā;
• pārskatīt nacionālo regulējošo iestāžu un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC ) uzdevumus.

“Atbilstoši Direktīvai Nr. 2018/1972/ES Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm ir pienākums veikt elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās neviens uzņēmums nav izvērsis un neplāno izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu (ar datu pārraides ātrumu vismaz 100Mbit/s) vai plāno ievērojami pilnveidot vai paplašināt savu tīklu vismaz līdz 100 Mbit/s lejupielādes ātrumam.”

Elektronisko sakaru likumā iekļauti arī Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas mērķi, tajā iekļaujamie dati un to avoti​, kā arī Platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētāja tiesības, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas pieejamību.

5G radiofrekvenču spektra joslas

700 MHz josla

2017. gada 17. maijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču spektra izmantošanu ES. Atbilstoši lēmumam radiofrekvenču spektra josla 694 – 790 MHz (turpmāk – 700 MHz josla), kuru šobrīd Latvijā izmanto zemes ciparu televīzijas apraidei un arī bezvadu skaņas programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīču - PMSE (Programme making and special events) darbības nodrošināšanai, no 2020. gada 30. jūnija tiek atbrīvota un pārplānota izmantošanai mobilo elektronisko sakaru sistēmām. Ievērojot komplicētos radiofrekvenču spektra joslas pārrobežu koordinācijas aspektus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī finansiālo ietekmi, ko var radīt spēkā esošo apraides tiesību priekšlaicīga pārtraukšana, Latvijā 700 MHz josla tika  atbrīvota vēlāk,  un tā kļuva pieejama lietošanai elektronisko sakaru komersantiem no 2022. gada 1. februāra.

3,6 GHz josla

Šī josla ir piešķirta  elektronisko sakaru komersantiem no 2018.gada decembra.

26 GHz

Šobrīd pieprasījuma trūkuma dēl josla vēl nav piešķirta.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojumam Nr.691 “Par konkursa "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" uzvarētāja apstiprināšanu” par konkursa uzvarētāju tika apstiprināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tet".

Attiecīgi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tet" turpinās nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu zemes apraidi, izmantojot DVB-T tehnoloģiju līdz 2026.gada 31.decembrim.

Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt ES interneta savienojamībai nākotnē, 2016. gada 14. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) publicēja paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, kurā ir izklāstīti trīs stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tādējādi visiem ES nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Interneta savienojamības trīs stratēģiskie mērķi 2025. gadam:

Savienojamības paziņojumā dalībvalstīm izvirzītie mērķi ir līdz 2025.gadam nodrošināt, ka:

1. visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams tāds interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mbiti/s[1] lejupielādes  ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam;
2. gigabitu savienojamība ir visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus;
3. lielo pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums.

Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021. -2027. gadam paredzētie pasākumi ir ciešā sinerģijā ar EK stratēģiskajiem mērķiem virzībai uz Gigabitu sabiedrību un veicina šo mērķu sasniegšanu.

[1] Platjoslas elektronisko sakaru tīkls, kas nodrošina datu pārraides ātrumu100 Mbiti/s, ir ļoti augstas veiktspējas tīkls jeb VHCN (Very high capacity network).

Lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības standartu visā Eiropas Savienībā, pašlaik datu aizsardzības tiesisko regulējumu veido divi galvenie Eiropas Savienības tiesību akti: Vispārīgā datu aizsardzības regula (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES)2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK) un direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē). 

Vispārīgā datu aizsardzības regula nodrošina, ka personas datus var vākt tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem un likumīgiem mērķiem. Iestādēm un uzņēmumiem, kas apstrādā personas datus, tie ir jāaizsargā arī pret ļaunprātīgu izmantošanu un jāievēro noteiktas tiesības.

Direktīvas par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju pamatā ir ES telesakaru un datu aizsardzības noteikumi, lai nodrošinātu, ka visā saziņā publiskajos elektronisko sakaru tīklos tiek saglabāta pamattiesību ievērošana. Neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas ir jānodrošina augsts datu aizsardzības un privātuma līmenis.

Izpildot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, 2018. gada 21. jūnijā ir pieņemts Personas datu apstrādes likums, kas stājās spēkā 2018. gada 5. jūlijā, kā arī tika veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā 2020.gada 13.februārī.

Datu pārraidei internetā pasaulē pamatā lieto IPv4 (ceturtā interneta protokola versija), kur interneta protokola (IP) adreses izveidei izmanto 32 bitus. Ņemot vērā interneta lietotāju skaita un iekārtu skaita, kas savā darbībā izmanto IP adreses, milzīgo pieaugumu, visā pasaulē ir izveidojies IPv4 adrešu deficīts.

Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotājiem, kas rada dažādas problēmas. Viena no tām, ļoti būtiska, ir saistīta ar drošības jomu, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš ir veicis pretlikumīgas darbības. Papildus norādāms, ka, piemēram, 100 lietotājiem lietojot vienu IPv4 adresi, no vienas IP adreses nereti veidojas tik liela datplūsma, kuru operatori (piemēram, Google) uztver kā robotierīces veidotu un rada lietotājam neērtības, pieprasot veikt papildu testu, lai varētu turpināt darboties internetā.

IPv6 (sestā interneta protokola versija) adresei izmanto 128 bitus, tādējādi uzlabojot maršrutēšanu, jo ņemot vērā, ka IPv6 adresēm nav resursu ierobežojumu, katrs lietotājs var saņemt individuālu adresi, un lietotājs ir bez grūtībām identificējams, kas sekmē drošības internetā problēmu risināšanu. Izmantojot IPv6, iespējams nodrošināt arī labākus kvalitātes rādītājus, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, multiraidi un tas ļauj ietaupīt infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas tīkla operatoriem.

2023. gada 7. decembrī stājās spēkā  Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumi Nr. 681 “Pieteikšanās neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adresei, tās saņemšanas kārtība un lokālā interneta reģistra darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības institūcija (turpmāk – institūcija) piesakās uz neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adresi un to saņem, kā arī lokālā interneta reģistra darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.

Atbilstoši noteikumiem VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodrošina un uztur interneta protokola adrešu reģistru institūciju vajadzībām.

Ar trīs miljardu eiro budžetu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālajā sadaļā finansēs digitālās savienojamības infrastruktūru, piemēram:

• izveidos ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklus, fizisko infrastruktūru, kas vajadzīga, lai varētu izvērst digitālos pakalpojumus un — vispārīgāk — sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi;

• atbalstīs svarīgus projektus, kuri ir būtiski digitālā vienotā tirgus panākumiem, nodrošinot tādu sociālekonomisko virzītājspēku gigabitu savienojamību kā slimnīcas, medicīnas centri, skolas un pētniecības centri vai izmantojot 5G tīklus uz galvenajām transporta maģistrālēm;

• nodrošinās ļoti kvalitatīvu bezvadu savienojamību vietējām kopienām, piemēram, pašvaldībām, un sniegs būtisku ieguldījumu, lai visā ES savienotu kopienas un visas mājsaimniecības ļoti augstas veiktspējas tīklos.

Vairāk informācijas par instrumentu un projektu atlasēm pieejams šeit.

IoT (Internet of Things, lietu internets) jeb starptīklošana ir interneta tīklā savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai. Par IoT iekārtu var būt, piemēram, viedtālrunis, sadzīves tehnika, medicīnas aprīkojums u.tml. Latvijā viens no IoT pakalpojumu pielietojumiem ir M2M (machine – to – machine, mašīna – mašīna sakari) tehnoloģijas izmantošana viedajos elektroenerģijas skaitītājos.

ES, izmantojot M2M tehnoloģiju, 2013. gadā pie elektronisko sakaru tīkla pieslēgtas 1,8 miljardi IoT iekārtas un to izmantošana ar katru gadu būtiski pieaug. EK prognozē, ka IoT palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinās jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas un nozares izaugsmi. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā strauji attīstīsies M2M tehnoloģijas pielietojamība veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un loģistikā, būvniecībā, finansēs un apdrošināšanā, kas prasīs pielāgot regulējošo vidi šiem risinājumiem.

IoT un M2M vajadzībām ir nodrošināms gan radiofrekvenču spektrs, gan numerācijas resursi.

Ministru kabineta 2020. gada 26. maija sēdē tika atbalstīts Satiksmes ministrijas virzītais informatīvais ziņojums “Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas-mašīnas sakaru pakalpojumiem”. Saskaņā ar to, Nacionālajā numerācijas plānā jāparedz jauna numerācijas resursa izdalīšana IoT/M2M, definējot tos lietošanai Latvijas robežās (iekšzemē) un eksteritoriāli.

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Nacionālajā numerācijas plānā, nosakot speciālu numerācijas iedalījumu IoT/M2M pakalpojumiem eksteritoriālai lietošanai, kā arī lietošanai valsts robežās.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu universālais pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas pieejams patērētājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 70. pantam universālajā pakalpojumā ietilpst platjoslas interneta piekļuves pakalpojums un balss sakaru pakalpojums fiksētā vietā (t. i., mājsaimniecībā) neatkarīgi no elektronisko sakaru tīklā izmantotās tehnoloģijas.

Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 5. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumiem Nr. 366 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, Satiksmes ministrija ar 2015. gada 23. februāra lēmumu Nr. 03-02/745 “Par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja atzīšanu” nolēma atzīt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju. Pamatojoties uz Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.¹. panta piekto daļu Satiksmes ministrija ar 2019. gada 4. marta lēmumu Nr. 01-24/1 “Par pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanu” nolēma piešķirt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam pamatpakalpojuma sniedzēja statusu un piešķirt pamatpakalpojuma statusu pakalpojumam “augstākā līmeņa domēna “.lv” nosaukumu reģistra pakalpojums”.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, EK ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai. Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir ES kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu lietojamības uzlabošana publiskajā un privātajā sektorā.

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmā pieejamo signālu kvalitāti. 2011. un 2012. gadā orbītā tika nogādāti pirmie četri pavadoņi. EGNOS un Galileo sistēmas pilnu funkcionalitāti paredzēts nodrošināt ar 24 satelītiem un 6 rezerves satelītiem.

EK ir apņēmusies panākt EGNOS un Galileo risinājumu pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, aviācijas, transporta, loģistikas, lauksaimniecības. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz 1 metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi.

Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība:

• atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informācijas pieejamība, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem. Pakalpojums pieejams tirgū no 2009. gada oktobra;
• komercpakalpojums, kas papildinās brīvi pieejamo pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās frekvencēs;
• publiski regulēts pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valstu pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti;
• glābšanas un meklēšanas pakalpojums kā ES ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas briesmu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā.

Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas, kas:

• veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju un drošības centra darbību;
• piedalās sistēmas komercializācijas sagatavošanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;
• veicina sistēmu lietojumu un pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū;
• nodrošina sistēmu komponenšu sertifikāciju.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstam, pakalpojumu nākotnes attīstībai, t.sk. arī ārpus ES teritorijas.

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar ES un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc šo satalītnavigācijas sistēmu attīstība ir svarīga visām dalībvalstīm, jo ar to palīdzību ir iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību.