Elektroniskie sakari

Elektronisko sakaru apakšnozares politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā to regulē Elektronisko sakaru likums un no tā izrietošie tiesību akti. 2021. gada 1. pusgadā plānots apstiprināt jaunu  Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.–2027. gadam. Sabiedriskā apspriešanā nodotā versija pieejama šeit.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzturētajā reģistrā 2021. gada 10. maijā ir reģistrēti 236 elektronisko sakaru komersanti.

 

Institūcijas

Darbības joma

Satiksmes ministrija

Atbilstoši savai kompetencei nodrošina vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

VAS “Elektroniskie sakari”

Konkurences padome

Regulējošās vides un konkurences nodrošināšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Patērētāju tiesību aizsardzība, pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

Datu valsts inspekcija

Datu aizsardzība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Radiofrekvenču spektra resursu pārvaldes politikas īstenošana, izstrādājot  Nacionālo radiofrekvenču plānu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Numerācijas resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Numerācijas resursu pārvaldes politikas īstenošana, izstrādājot Nacionālo numerācijas plānu

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padome

Elektronisko sakaru nozares attīstības sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupa

Elektronisko sakaru nozares politikas izstrāde un īstenošanas sekmēšana

Direktīva 2018. gada 17. decembrī publicēta ES Oficiālajā vēstnesī. Direktīva paredz veikt elektronisko sakaru nozares normatīvā regulējuma pārstrādi un reformu.

Direktīva apvieno četru spēkā esošo direktīvu prasības:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem;
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;
  3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko 3. komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu;
  4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem.

Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz:

  • uzlabot 5G tīklu izvietošanu;
  • atvieglot jaunu  ļoti augstas veiktspējas fiksēto tīklu ieviešanu;
  • nostiprināt patērētāju aizsardzību neatkarīgi no tā, vai galalietotāji saziņai izmanto tradicionālos (zvanus, sms) vai tīmekļa pakalpojumus (Skype, WhatsApp u.c.);
  • veicināt vispārējās atļaujas režīmu izmantošanu;
  • sekmēt radiofrekvenču spektra atvasinātos tirgus;
  • precizēt reglamentējošo noteikumu darbības jomu un atsaukt nevajadzīgos pienākumus nodrošināt patērētāju aizsardzību, ja tie jau ir ņemti vērā, īstenojot horizontālos tiesību aktus vai nodrošināti ar tirgus palīdzību;
  • saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un pārvaldību mašīnas–mašīnas (machine – to – machine (M2M)) sakaru kontekstā;
  • pārskatīt nacionālo regulējošo iestāžu un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC ) uzdevumus.

Turklāt Direktīva Nr. 2018/1972/ES paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās neviens uzņēmums nav izvērsis un neplāno izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu (ar datu pārraides ātrumu vismaz 100Mbit/s) vai plāno ievērojami pilnveidot vai paplašināt savu tīklu vismaz līdz 100 Mbiti/s lejupielādes ātrumam. BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi vadlīnijas Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai, kas paredz izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un apraksta ieteicamās datu struktūras, lai nodrošinātu harmonisku datu apkopošanu visās ES dalībvalstīs. Lai pārņemtu direktīvu un ieviestu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa prasības Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, tiek izstrādāts jauns Elektronisko sakaru likums un tā sekundārie tiesību akti. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” Satiksmes ministrija ir deleģējusi platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi un darbības nodrošināšanu valsts akciju sabiedrībai “Elektroniskie sakari”.

2020.gada 10.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” (VSS-765), kas izstrādāts sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” un prezentēts Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupā.

Jaunā Elektronisko sakaru likuma projektā iekļauti arī Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas mērķi, tajā iekļaujamie dati un to avoti​, kā arī Platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētāja tiesības, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas pieejamību.

Šobrīd notiek likumprojekta saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām

2017. gada 17. maijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču spektra izmantošanu ES. Atbilstoši lēmumam radiofrekvenču spektra josla 694 – 790 MHz (turpmāk – 700 MHz josla), kuru šobrīd Latvijā izmanto zemes ciparu televīzijas apraidei un arī bezvadu skaņas programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīču - PMSE (Programme making and special events) darbības nodrošināšanai, no 2020. gada 30. jūnija tiek atbrīvota un pārplānota izmantošanai mobilo elektronisko sakaru sistēmām.

Lai izvēlētos optimālākos zemes ciparu televīzijas apraides modeli pēc televīzijas apraidei pieejamā radiofrekvenču spektra apjoma samazinājuma un noteiktu optimālāko 700 MHz joslas izmantošanu, Satiksmes ministrija izveidoja darba grupu, kuras sastāvā bija Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, elektronisko sakaru un mediju nozares pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija lēmuma (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā ieviešanu”, kas ir atbalstīts Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta sēdē (prot. Nr. 40, 29.§).

Atbilstoši informatīvajam ziņojumam:

  • 703-733 MHz / 758-788 MHz, kā arī 738 – 758 MHz radiofrekvenču spektra joslas iedalītas bezvadu platjoslas elektronisko sakaru sistēmu vajadzībām;
  • 703-733 MHz un 758-788 MHz radiofrekvenču spektra joslas var izmantot sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas - PPDR (Public Protection and Disaster Relief) sistēmas darbības nodrošināšanai saskaņā ar PPDR sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un elektronisko sakaru komersantu noslēgtu vienošanos;
  • 733-736 MHz un 788-791 MHz radiofrekvenču spektra joslas iedalīšana lietiskā interneta – IoT (Internet of Things) lietojumiem tiks vērtēta nākamā perioda Elektronisko sakaru nozares plāna izstrādes procesā.

 

Ievērojot komplicētos radiofrekvenču spektra joslas pārrobežu koordinācijas aspektus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī finansiālo ietekmi, ko var radīt spēkā esošo apraides tiesību priekšlaicīga pārtraukšana, Latvijā 700 MHz josla tiks pakāpeniski atbrīvota vēlāk - no 2022. gada 1. janvāra.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojumam Nr.691 “Par konkursa "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" uzvarētāja apstiprināšanu” par konkursa uzvarētāju tika apstiprināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tet".

Attiecīgi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tet" turpinās nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu zemes apraidi, izmantojot DVB-T tehnoloģiju līdz 2026.gada 31.decembrim.

Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt ES interneta savienojamībai nākotnē, 2016. gada 14. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) publicēja paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, kurā ir izklāstīti trīs stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tādējādi visiem ES nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Savienojamības paziņojumā dalībvalstīm izvirzītie mērķi ir līdz 2025.gadam nodrošināt, ka:

  1. visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams tāds interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mbiti/s[1] lejupielādes  ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam;
  2. gigabitu savienojamība ir visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus;
  3. lielo pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums (starpposma mērķis 2020. gadam - 5G savienojamība kā pilnvērtīgs komercpakalpojums ir pieejama vismaz vienā lielā pilsētā katrā dalībvalstī, pamatojoties uz komerciālu ieviešanu 2018. gadā);
  4. mobilo sakaru pieejamība visur, kur cilvēki dzīvo, strādā, ceļo un satiekas.

Šie Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021. -2027. gadam paredzētie pasākumi ir ciešā sinerģijā ar EK stratēģiskajiem mērķiem virzībai uz Gigabitu sabiedrību un veicina šo mērķu sasniegšanu.


[1] Platjoslas elektronisko sakaru tīkls, kas nodrošina datu pārraides ātrumu100 Mbiti/s, ir ļoti augstas veiktspējas tīkls jeb VHCN (Very high capacity network).

EK ir uzsākusi ievērojamu datu aizsardzības sistēmas uzlabošanas procesu, kā rezultātā 2016. gada maijā pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES)2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk– Regula Nr. 2016/679). Izpildot Regulas Nr. 2016/679 prasības, 2018. gada 21. jūnijā ir pieņemts Personas datu apstrādes likums, kas stājās spēkā 2018. gada 5. jūlijā, kā arī tika veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā 2020.gada 13.februārī.

2017. gada 10. janvārī EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai “Par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK”. Pašlaik Portugāles prezidentūras vadībā tiek turpināta priekšlikuma izvērtēšana.

Datu pārraidei internetā pasaulē pamatā lieto IPv4 (ceturtā interneta protokola versija), kur interneta protokola (IP) adreses izveidei izmanto 32 bitus. Ņemot vērā interneta lietotāju skaita un iekārtu skaita, kas savā darbībā izmanto IP adreses, milzīgo pieaugumu, visā pasaulē ir izveidojies IPv4 adrešu deficīts.

Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotājiem, kas rada dažādas problēmas. Viena no tām, ļoti būtiska, ir saistīta ar drošības jomu, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš ir veicis pretlikumīgas darbības. Papildus norādāms, ka, piemēram, 100 lietotājiem lietojot vienu IPv4 adresi, no vienas IP adreses nereti veidojas tik liela datplūsma, kuru operatori (piemēram, Google) uztver kā robotierīces veidotu un rada lietotājam neērtības, pieprasot veikt papildu testu, lai varētu turpināt darboties internetā.

IPv6 (sestā interneta protokola versija) adresei izmanto 128 bitus, tādējādi uzlabojot maršrutēšanu, jo ņemot vērā, ka IPv6 adresēm nav resursu ierobežojumu, katrs lietotājs var saņemt individuālu adresi, un lietotājs ir bez grūtībām identificējams, kas sekmē drošības internetā problēmu risināšanu. Izmantojot IPv6, iespējams nodrošināt arī labākus kvalitātes rādītājus, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, multiraidi un tas ļauj ietaupīt infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas tīkla operatoriem.

2020.gada 3.decembrī Satiksmes ministrija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Deleģēšanas līgums paredz LVRTC pienākumu veikt ar interneta protokola 6. versijas ieviešanu un darbības nodrošināšanu valsts pārvaldē saistītās darbības līdz 2023. gada 2. decembrim.

2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2017/1953 ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 noteica Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma pieejamību bezvadu internet-piekļuves punktu izveidei.

Regula saskaņā ar vienkāršotu procedūru ļauj saņemt līdz pat 100% finansējumu pašvaldību īstenotiem projektiem (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), kas saistīti ar bezmaksas bezvadu (WiFi) savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, jo īpaši lauku reģionos: publiskos laukumos, parkos, veselības aprūpes centros, bibliotēkās, muzejos un citās sabiedriskās vietās. Finansējumu paredzēts piešķirt iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Finansējums nav paredzēts interneta pieslēguma ikmēneša abonentmaksas segšanai, kas jānodrošina vismaz 3 gadus pēc interneta piekļuves punkta ierīkošanas.

EK 2018. gada rudenī  atklāja tīmekļvietni “WiFi4EU” (www.WiFi4EU.eu), kurā pašvaldībām ir iespēja reģistrēties, lai varētu pieteikties iespējai saņemt ES finansējumu piekļuves punktu izveidei. EK plāno, ka kopā visām ES pašvaldībām būs iespēja pieteikties gandrīz 9000 finansējuma garantijas kuponiem.

Plašāka informācija pieejama EK tīmekļvietnē.

Pirmais uzsaukums notika 2018. gada novembrī un tika piešķirti 2800 finansējuma garantijas kuponi, no tiem 15 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija piešķirts finansējuma kupons pirmajā uzsaukumā.

Otrais uzsaukums notika 2019. gada 4., 5. aprīlī un tika piešķirti 3400 finansējuma garantijas kuponi, no kuriem 12 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija iespēja saņemt finansējumu otrajā uzsaukumā.

Trešais uzsaukums notika 2019. gada 19., 20. septembrī un tika piešķirti 1780 finansējuma garantijas kuponi, no kuriem 7 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija iespēja saņemt finansējumu trešajā uzsaukumā.

Ceturtais (pēdējais) uzsaukums notika 2020. gada 3., 4. jūnijā un tika piešķirti 947 finansējuma garantijas kuponi, no kuriem 3 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija iespēja saņemt finansējumu trešajā uzsaukumā.

Kopumā četros uzsaukumos tiesības izmantot finansējuma kuponus ieguva 31 Latvijas pašvaldība.

2021.gada 18.februārī EK ir nolēmusi pagarināt WiFi4EU projektu īstenošanai paredzēto termiņu par 6 mēnešiem visu četru WiFi4EU uzsaukumos finansējuma tiesības ieguvušajām pašvaldībām.

EK plāno strādāt pie jaunām darbībām nākamajam daudzgadu finanšu periodam no 2021. līdz 2027. gadam, kas paredzētas mazām kopienām, un lai risinātu ar savienojamību saistītās tirgus nepilnības un kas uzlabos bezmaksas vietējos digitālos pakalpojumus un 5G gatavību. Balstoties uz WiFi4EU panākumiem, pieteikšanās, visticamāk, būs tikpat vienkārša.

IoT (Internet of Things, lietu internets) jeb starptīklošana ir interneta tīklā savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai. Par IoT iekārtu var būt, piemēram, viedtālrunis, sadzīves tehnika, medicīnas aprīkojums u.tml. Latvijā viens no IoT pakalpojumu pielietojumiem ir M2M (machine – to – machine, mašīna – mašīna sakari) tehnoloģijas izmantošana viedajos elektroenerģijas skaitītājos.

ES, izmantojot M2M tehnoloģiju, 2013. gadā pie elektronisko sakaru tīkla pieslēgtas 1,8 miljardi IoT iekārtas un to izmantošana ar katru gadu būtiski pieaug. EK prognozē, ka IoT palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinās jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas un nozares izaugsmi. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā strauji attīstīsies M2M tehnoloģijas pielietojamība veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un loģistikā, būvniecībā, finansēs un apdrošināšanā, kas prasīs pielāgot regulējošo vidi šiem risinājumiem.

IoT un M2M vajadzībām ir nodrošināms gan radiofrekvenču spektrs, gan numerācijas resursi.

Ministru kabineta 2020. gada 26. maija sēdē tika atbalstīts Satiksmes ministrijas virzītais informatīvais ziņojums “Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas-mašīnas sakaru pakalpojumiem”. Saskaņā ar to, Nacionālajā numerācijas plānā jāparedz jauna numerācijas resursa izdalīšana IoT/M2M, definējot tos lietošanai Latvijas robežās (iekšzemē) un eksteritoriāli.

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Nacionālajā numerācijas plānā, nosakot speciālu numerācijas iedalījumu IoT/M2M pakalpojumiem eksteritoriālai lietošanai, kā arī lietošanai valsts robežās.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu universālais pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 62. pantam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka un regulāri pārskata universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu un nodrošina tā publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Sākot ar 2017. gadu, universālais pakalpojums ietver no Elektronisko sakaru likuma 63. panta izrietošās saistības, tas ir īpašos pasākumus, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 5. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumiem Nr. 366 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, Satiksmes ministrija ar 2015. gada 23. februāra lēmumu Nr. 03-02/745 “Par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja atzīšanu” nolēma atzīt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju. Pamatojoties uz Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.1. panta piekto daļu Satiksmes ministrija ar 2019. gada 4. marta lēmumu Nr. 01-24/1 “Par pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanu” nolēma piešķirt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam pamatpakalpojuma sniedzēja statusu un piešķirt pamatpakalpojuma statusu pakalpojumam “augstākā līmeņa domēna “.lv” nosaukumu reģistra pakalpojums”.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, EK ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai. Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir ES kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu lietojamības uzlabošana publiskajā un privātajā sektorā.

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmā pieejamo signālu kvalitāti. 2011. un 2012. gadā orbītā tika nogādāti pirmie četri pavadoņi. EGNOS un Galileo sistēmas pilnu funkcionalitāti paredzēts nodrošināt ar 24 satelītiem un 6 rezerves satelītiem.

EK ir apņēmusies panākt EGNOS un Galileo risinājumu pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, aviācijas, transporta, loģistikas, lauksaimniecības. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz 1 metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi.

Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība:

  • atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informācijas pieejamība, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem. Pakalpojums pieejams tirgū no 2009. gada oktobra;
  • komercpakalpojums, kas papildinās brīvi pieejamo pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās frekvencēs;
  • publiski regulēts pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valstu pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti;
  • glābšanas un meklēšanas pakalpojums kā ES ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas briesmu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā.

Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas, kas:

  • veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju un drošības centra darbību;
  • piedalās sistēmas komercializācijas sagatavošanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;
  • veicina sistēmu lietojumu un pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū;
  • nodrošina sistēmu komponenšu sertifikāciju.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstam, pakalpojumu nākotnes attīstībai, t.sk. arī ārpus ES teritorijas.

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar ES un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc šo satalītnavigācijas sistēmu attīstība ir svarīga visām dalībvalstīm, jo ar to palīdzību ir iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību.

Vairāk informācijas par sakaru nozari

Galvenais datu vācējs par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari Latvijā ir Centrālā statistikas pārvalde, kas ik gadus veic iedzīvotāju un uzņēmumu apsekojumus, savukārt regulārus Gada pārskatus, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Kopējais valsts progress nozares attīstībā tiek novērtēts EK ikgadējā Eiropas Digitālā progresa ziņojumā. Vairāk informāciju var iegūt arī Latvijas sadaļā Digitālā vienotā tirgus mājaslapā. Galvenie nozares progresa mērījumi ir pieejami Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotajā statistikā.