Transporta loģistika

Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas: Rīga, Ventspils un Liepāja, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Lielās ostas nodrošina galvenokārt kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un līdz 100% nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas.

Mazās ostas - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.

Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020. gadam mērķis ir uzturēt un saglabāt augsti attīstītas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas Latvijas ostas, kuras ar veiksmīgu darbību ir iekļāvušās vienotajos transkontinentālos multimodālajos transporta koridoros, piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot apstrādājamo kravu apjomus un nodrošinot augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu.

Latvijas ostu mērķis ir nostiprināt līdera pozīcijas Baltijas valstu ostu vidū, saglabājot esošos kravu apjomus, kā arī piesaistot jaunas kravu plūsmas, kravu veidus un klientus.

Pēdējos gados paveiktais

Aktīvi piedalāmies Eiropas Savienības politikas veidošanā un pilnvērtīgi iesaistāmies Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības aktivitātēs.

Pēdējā laikā tranzīta pakalpojumu attīstībā paveikts ļoti daudz:

• Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības muitas tiesību aktu normas preču importam, tranzītam un eksportam starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm.
• Galvenie transporta infrastruktūras objekti iekļauti TEN-T tīklā, kurā arī tiek ieguldītas lielākās investīcijas, tai skaitā lielākā daļa Eiropas Savienības sniegtās finansiālās palīdzības.
• Lai veicinātu jaunu loģistikas centru veidošanos un piesaistītu jaunas kravu plūsmas, ir atvieglots nodokļu režīms - preču importētāji Eiropas Savienībā preces var ievest Latvijā, atmuitot, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli, un uzglabāt jau atmuitotas preces distribūcijas centrā līdz tiek saņemts pieprasījums konkrētai partijai konkrētam veikalam citā dalībvalstī.
• Ostās un uz dzelzceļa ir izveidoti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši robežkontroles punkti.
• Piedalāmies Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības darbā, kur nodarbojamies ar Latvijas interešu un projektu aizstāvēšanu, ar mērķi rast risinājumus Latvijas transporta loģistikas vides uzlabošanai.
• Esam aktīvi, iesaistoties ANO ekspertu darba grupas Eirāzijas Transporta Savienojumu (EATL) darbā, esam panākuši transporta savienojumu starp Latviju un Baltkrieviju, kā arī Latviju un Krieviju - iekļaušanu EATL kartēs.
• Kopš 2003.gada regulāri kursē konteinervilciens „Baltika – Transit”, kurš savieno Baltijas valstu ostas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu Uzbekistānu un Turkmenistānu.
• Strādājam, lai, Centrālāzijas valstu uzņēmumiem būtu iespēja nosūtīt kravas Skandināvijas tirgum un konteinervilciens Baltika-Transit būtu nodrošināts ar kravām abos virzienos.
• Sadarbojoties Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļa kompānijām, 2009.gadā izveidots konteinervilciens „ZUBR”. Vēlāk konteinervilcienam pievienojas Igaunijas un Ukrainas dzelzceļu uzņēmumi. Kopš 2012. gada februāra konteinervilciens “ZUBR” kursē maršrutā Tallina - Rīga – Minska – Kijeva – Odesa - Čornomorska. 2012.gadā konteinervilcienam pievienojās Moldova ar atzaru uz Kišeņevu. Projekta ietvaros tiek realizētas vienkāršotas robežkontroles un muitas kontroles procedūras.
• Kopš 2010.gada konteinervilciens “Rīga Ekspresis” iknedēļu nodrošina pārvadājumus maršrutā Rīga-Maskava. Aptuvenais tranzīta laiks 48 stundas. Konteinervilciens nodrošina vienkāršotas robežkontroles un muitas kontroles procedūras.
• Kopš 2018.gada Rīgu un Minsku savieno kravas ekspressvilciens “Rīga-Minska”. Aptuvenais tranzīta laiks 20 stundas.
• Kopā ar citām valstīm strādājam pie jauno konteinervilcienu maršrutu attīstības Eirāzijas transporta koridoros.
• 2016.gada novembrī Rīgā ienāca pirmais konteinervilciens no Ķīnas pilsētas Jivu, kas vairāk kā 11000 km veica tikai 12 dienās.
• Jivu pilsētas komerciālā platforma “Yiwu Timex Industrial Investment Co.” Rīgu ir iekļāvusi kā vienu no globālās preču kustības maršrutiem savā kartē, un tieši dzelzceļa pārvadājumus uzskata par perspektīvāko kravu pārvadāšanas veidu uz Eiropu.
• Esam pierādījuši, ka spējam organizēt arī reverso plūsmu.
• 2017.gada maijā nosūtījām jau divus konteinervilcienu sastāvus Ķīnas virzienā no Rīgas uz Kašgaru.
• 2017.gada nogalē Rīgā ieradās konteinervilciens maršrutā “Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama” nedēļas laikā veicot 6000 km garo ceļu no Ķīnas-Kazahstānas robežas līdz Rīgas ostai. Šis vilciens parādīja intermodālā pārvadājuma konkurētspēju, kad tika integrēti dzelzceļa un jūras transporta veidi.
• 2018. gada nogalē Rīgā ieradās konteinervilciena sastāvs no Uhaņas (Ķīna). Tālāk no Rīgas tika veikta kravu distribūcija uz Igauniju un Lietuvu ar autotransportu. Vilciens šķērsoja 8 988 km, 12 dienās.
• 2018. gada nogalē Rīgā ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Siaņas (Ķīna). Šis testa vilciens bija 1000 vilciens, kas ir devies Eiropas virzienā no Siaņas - Ķīnas lielākās sauszemes ostas. Tālāk no Rīgas tika veikta kravu distribūcija pa jūras ceļu uz Hamburgu (Vācija) un Kuovolu (Somija). Vilciens šķērsoja 8 031 km, 11 dienās.
• 2019 gada septembrī konteinervilciens no Ķīnas stacijas Yantai uz Kaļiņingradu (Krievija) tranzītā šķērsoja Mongoliju, Krieviju, Latviju un Lietuvu.
• Turpinās darbs pie jaunu maršrutu izstrādes uz Ķīnu.
• Strādājām pie Ziemeļu-Dienvidu koridora attīstības, kas savieno Indiju, Irānu, Azerbaidžānu un Krieviju.
• Strādājam ar Duisburgas ostu par jauno maršrutu izveidi no Ķīnas uz Skandināviju caur Latviju.
• Saskatām attīstības potenciālu jaunām kravu plūsmām ar Ķīnas-Baltkrievijas Industriālā parka “Lielais Akmens” attīstību. Sadarbojamies ar “Lielā Akmens” Administrāciju un industriālā parka loģistikas attīstītājiem uzņēmumu “China Merchants Group” lai veidotu jaunus loģistikas ceļus. Vienojāmies attīstīt trīspusējo sadarbību starp Latviju, Baltkrieviju un Ķīnu, lai attīstību kravu plūsmas caur Industriālo parku “Lielais Akmens”. 2017.gada janvārī atklājām Latvijas Dzelzceļa pārstāvniecību Baltkrievijā, kas veicina uzsākto sadarbību ar Baltkrieviju un Ķīnu jauno kravu piesaistē Latvijas tranzīta koridoram. Kopā ar partneriem no Baltkrievijas 2019.gadā sākam attīstīt sadarbību ar Zviedriju, lai nodrošinātu Industriālā parka “Lielais Akmens” loģistikas savienojumu attīstību ar Skandināvijas reģionu izmantojot Latvijas ostu un jūras pārvadātāju pakalpojumus.
• Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas ietvaros tiek risināti dažādi aktuāli nozares jautājumi. Lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju un pozīcijas tranzīta tirgū,  ir svarīgi piesaistīt kravu īpašnieku investīcijas. Rīgas brīvostā ir atvērts minerālmēslu terminālis „Riga Fertilizer terminal”, kurš ir AS Vienotās ķīmijas kompānijas „Uralhim” meitas uzņēmuma „Uralchem Freight Limited” kopuzņēmums. Kā arī AS „Baltic Coal Terminal”, kas ir AS „Ventspils Tirdzniecības osta” un SIA „Indtec Baltic Coal” kopuzņēmums, kas pārstāv kravas īpašnieka un Krievijas ogļu piegādātāja – AAS „Šahta Zarečnaja” intereses.
• Latvijas tranzīta jomas uzņēmēju profesionalitātes augsts novērtējums ir ASV lēmums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nemilitāru kravu nosūtīšanai uz Afganistānu. Kopš 2009.gada pirmās puses tika nodrošināti pastāvīgi pārvadājumi. Liels darbs paveikts pie citu NATO dalībvalstu kravu piesaistīšanas tranzītā caur Rīgas ostu un lidostu.
• Lai veicinātu jaunu kravu un investīciju piesaisti, pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas 2014.gada martā tika izveidota Loģistikas nozares padome, kuras pamatuzdevums ir sadarbībā ar privāto sektoru nodrošināt integrētu piedāvājumu izstrādi un mērķtiecīgu jaunu klientu piesaisti Latvijas transporta un loģistikas nozarei. Padomes sastāvā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, trim lielākām Latvijas ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas, starptautiskās lidostas „Rīga”, kā arī tranzīta un loģistikas uzņēmēju asociācijām. Ap 650 uzņēmēji ir to asociāciju biedri, kas ir pārstāvēti Padomes sastāvā.
• Lai stiprinātu loģistikas sektora konkurētspēju, ar Valdības atbalstu daudz paveikts muitas jautājumu risināšanā – veikti vairāki papildinājumi muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos: par preču pagaidu uzglabāšanu, par muitas procedūras „tranzīts” piemērošanu, par vienkāršoto deklarēšanu, par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, par muitas noliktavām, par muitas un nodokļu galvojumu apvienošanu, par dažādu statusu noliktavu apvienošanu, par fiskālā pārstāvja darbības nosacījumu atvieglošanu, par rīcību, konstatējot neatbilstības starp importētajām precēm un to pavaddokumentiem.
• 2015.gada aprīlī noorganizēta ASEM valstu transporta ministru tikšanās un biznesa forums Rīgā.
• Lai veicinātu Latvijas kā profesionālas loģistikas un tranzīta valsts atpazīstamību 2015.gada 24.novembrī Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta (16+1) samitā Sudžou tika atbalstīta Latvijas iniciatīva uzņemties sadarbības loģistikas nozarē koordināciju, t.i., nodibinot loģistikas koordinācijas sekretariātu, kā arī Rīgā organizēt 16+1 transporta ministru sanāksmi un biznesa konferenci. 2016.gada maijā Rīgā notika transporta ministru sanāksme un biznesa konference.
• 2015.gada 24.novembrī Sužou, Ķīnā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas 16+1 samitā Latvijai tika uzticēts koordinēt loģistikas jomu. 2016.gadā izveidots 16+1 Loģistikas koordinācijas sekretariāts Satiksmes ministrijā, t.sk. 16+1 formāta koordinācijas interneta platforma. 2016.gada maijā Rīgā notika pirmā 16+1 transporta ministru sanāksme. 2017.gadā Rīgā un 2018.gadā Čendu, Ķīnā notika 16+1 loģistikas Focal Point sanāksmes. Lai Jaunā Zīda ceļa attīstības kontekstā sekmīgi varētu izmantot iespējas, ko sniedz loģistikas jomas koordinējošās valsts statuss, kā arī iegūtā atpazīstamība un popularitāte, Ķīnā un Kazahstānā kopš 2016.gada aprīļa strādā Satiksmes ministrijas specializētie transporta atašeji. 2019.gadā formātam pievienojās Grieķija, veidojot 17+1.
• 2019.gada aprīlī starptautiskā transporta un loģistikas izstādē “TransRussia” tika prezentēts jauns nozares zīmols VIA LATVIA un interneta platforma www.vialatvia.com, kas apvieno Latvijas transporta un loģistikas piedāvājumu pēc “viena loga” principa.
• 2020.gada aprīlī VAS "Latvijas dzelzceļš" nodrošināja pirmo kilometru gara kravas vilciena sastāva (100 TEU konteineri) pārvadāšanu no Ķīnas uz Kaļiņingradu cauri Latvijas teritorijai maršrutā Ķīna–Krievija–Latvija–Lietuva–Kaļiņingrada. Īpaši garo kravas vilcienu pārvadājumi tiek nodrošināti, turpinot VAS "Latvijas dzelzceļš"   ilggadējo sadarbību ar Krievijas dzelzceļu, kā arī pamatojoties uz 2020.gada februārī noslēgto vienošanos starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Krievijas dzelzceļu par garsastāva vilcienu pārvadājumiem uz Kaļiņingradas apgabalu.
• Ostās arvien vairāk veidojas apstrādes rūpniecība un pieaug pievienotā vērtība precēm un pakalpojumiem. Jau 2019.gadā lielajās Latvijas ostās industriālajos ražošanas uzņēmumos bija vairāk nodarbināto nekā ostu termināļos. Šī tendence turpinājās arī 2020.gadā. Ventspils un Liepājas ostās ir izveidoti jauni uzņēmumi, paplašinātas un attīstītas ražotnes. Rīgas ostā uzsākta ostas procesu digitalizācija, pieaudzis ar autotransportu atvesto kravu apgrozījums, tiek attīstīta un pilnveidota ostas infrastruktūra.

Latvijā šodien galvenā prioritāte ir kravu diversifikācija. Svarīga ir konteineru kravu apjomu palielināšana Latvijas ostās. Šādas prioritātes izvēli nosaka situācija pasaules transporta biznesā un politikā. Svarīga ir konteinervilcienu attīstība gan Āzijas, gan Melnās jūras un Krievijas virzienos, kā arī jūras konteineru līniju maršrutu attīstība Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionos, lai veicinātu intermodālos jūra-dzelzceļš pārvadājumu pakalpojumus starp Eiropu un Āziju caur Latvijas ostām.

Sadarbojamies gan ar ražotājiem Ķīnā, Japānā un Korejā gan ar tirdzniecības ķēdēm un globāliem piegāžu ķēžu operatoriem Eiropā, lai pārliecinātu tos par Latvijas priekšrocībām loģistikas jomā un piesaistītu jaunas kravu plūsmas un investīcijas.

Tikpat svarīgi ieņemt vadošās pozīcijas loģistikas centru izveidē Baltijas valstu vidū. Līdztekus transporta attīstības tendencēm Eiropas Savienībā, jāizveido pievilcīga kombinētā transporta sistēma. Tas ir saistīts gan ar likumdošanu, gan arī ar infrastruktūru. Sadarbojamies arī ar kravu īpašniekiem un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Ziemeļeiropā un Rietumeiropā, lai piesaistītu kravas virzienā no Eiropas uz Āziju.

Arvien vairāk kravas tiek pārvadātas konteineros un tās pamatā ir kravas ar augstu pievienoto vērtību. Tas dod lielāku iespēju pelnīt arī Latvijas uzņēmējiem.

Šobrīd Latvijai ir būtiski īpašu uzmanību pievērst jaunu kravu piesaistei no jauniem tirgiem. Pašlaik notiek aktīvs darbs ar Ķīnu, lai Eirāzijas tranzīta koridors sāktu darboties un lai Latvija kļūtu par vārtiem Ķīnas kravu importam Eiropas Savienībā.

Strādājam ar Krieviju, lai nodrošinātu stabilus, drošus un uzticamus konteinerkravu pārvadājumus, nodrošinot regulārus konteinervilcienus no Latvijas ostām uz Maskavu.

Lai risinātu robežšķērsošanas problēmas Latvija aktīvi sadarbojas gan ar Krieviju divpusējā līmenī, gan arī ar Eiropas Komisiju.

Viena no nozīmīgām prioritātēm ir Latvijas loģistikas un distribūcijas biznesa attīstīšana. Mūsu mērķis ir arvien vairāk piesaistīt plaša patēriņa preces ar augstāku pievienoto vērtību, lai attīstītu loģistikas centru, noliktavu un distribūcijas biznesu Latvijā. Ir būtiski turpināt attīstīt industrializāciju, veicinot augstākās pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumu veidošanu brīvostās uz SEZ, t.sk., izmantojot importēto produkciju un veiktu šo preču izplatīšanu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas reģionā. Būtiski ir turpināt attīstīt jaunu preču ražošanu brīvostās un SEZ, izmantojot importēto produkciju un veiktu šo preču izplatīšanu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas reģionā. Konceptuālā pieeja nodrošina preču izplatīšanu 24 stundās no noliktavas Latvijā uz jebkuru veikalu Baltijas valstīs un pat Helsinkos, Stokholmā vai Varšavā, bet 48 stundās kravas varam nogādāt klientam jebkurā vietā Skandināvijā.

Šajā jomā perspektīvas redzam kravu piesaistē no Ķīnas, citām Āzijas valstīm un Turcijas. Ir ieviesti vairāki atvieglojumi muitas un nodokļu jomā, lai šo preču distribūciju varētu ritēt bez problēmām. Protams, šī joma atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem.