Pieejams un drošs gaisa transports ir mūsu prioritāte!

Aviācijas stratēģija Eiropai uzsver, ka aviācijas nozare ir būtiska Eiropas Savienības tautsaimniecības daļa, kas veicina sabiedrības mobilitāti, ekonomisko attīstību un inovācijas.

Vadošie Latvijas aviācijas uzņēmumi:

  • VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk - lidosta „Rīga”);
  • VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk - LGS);
  • Latvijā reģistrētie un bāzētie gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk – airBaltic).

Eiropas transporta tīkla infrastruktūras (TEN-T) regulējums ietver divu līmeņu struktūru – visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata. TEN-T tīkla attīstīšanas nolūks ir stiprināt ES sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniegt ieguldījumu vienotas transporta telpas izveidē, kas ir efektīva un ilgtspējīga, vairo labumu tās lietotājiem un atbalsta iekļaujošu izaugsmi. Latvijā, kopējā Eiropas Savienības transporta sistēmā un visaptverošajā tīklā ir iekļauta lidosta “Rīga”, bet pamattīklā definēti Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidlauki.

Darbības, kas saistītas ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un vada VAS “Latvijas Gaisa Satiksme” (LGS), kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē

Akciju sabiedrība airBaltic ir vadošā aviosabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošinot tiešos lidojumus no visām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas (Latvija), Viļņas (Lietuva) un Tallinas (Igaunija). airBaltic apvieno labāko komercdarbības praksi gan no tradicionālajām pilna servisa tīkla aviosabiedrībām, gan no zemo cenu pārvadātājiem. Veidojot airBaltic aviopārvadājumu tīklu, kas ir balstīts uz tranzīta satiksmes koncentrēšanu Rīgas lidostā, tiek nodrošināta Latvijas aviācijas līderība gan Baltijas valstīs, tā arī radot konkurenci Ziemeļeiropas aviosabiedrībām.

Arī Latvijas aviācijas privātais sektors darbojas ar augstu atdevi un pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā. Latvijas aviācijas konkurētspējas priekšrocības tiek īstenotas sekojošās apakšnozarēs:

  • gaisa kuģu remonts un tehniskās apkopes;
  • aviācijas apmācības, zinātne un izglītība;
  • aviācijas inženiertehniskie pakalpojumi;
  • biznesa aviācija un saistītie pakalpojumi;
  • aviācijas loģistika;
  • bezpilota gaisa kuģu sistēmu ražošana, industriālā pielietošana un integrācija pakalpojumos.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi aviācijā, Latvijas vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – saglabāt lielākā gaisa satiksmes centra statusu Baltijā un turpināt izaugsmi, lai kļūtu par nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru, nodrošinot labu  savienojamību uz un no reģiona. 

Gaisa transporta jomā turpmākajās desmitgadēs gaidāmi būtiski dekarbonizācijas izaicinājumi. Šai jautājumā Eiropas Komisija 2021.gada 14.jūnijā ir nākusi ar priekšlikumu kopumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai pārskatītu un atjauninātu ES tiesību aktus un ieviestu jaunas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības politika atbilst klimata mērķiem. Šī iniciatīva ietver Eiropas Savienības mērķi siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam, nosakot vismaz 55 % emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Aviācijas nozare ir starptautiski integrēta un atrodas globālas konkurences apstākļos. Tādēļ likumisko pamatu regulārai gaisa satiksmei ar trešajām valstīm nodrošina  gaisa satiksmes starpvaldību nolīgumi. Šobrīd tādi ir noslēgti ar 18  valstīm un turpinās darbs pie jaunu nolīgumu slēgšanas, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Prioritātes, kas ir ietvertas un izriet no Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, Valdības rīcības plāna tās īstenošanai, Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Eiropas Savienības Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas:

  • Nodrošināt aviācijas apakšnozares attīstību veicinošu normatīvo aktu izstrādi, tālāko virzību un piemērošanu;
  • turpināt veidot nozares attīstību veicinošu un aviācijas drošību un lidojumu drošumu atbalstošu bezpilota gaisa kuģu lidojumu regulējumu;
  • turpināt nodrošināt civilmilitāro sadarbību un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlauka attīstību;
  • turpināt darbu pie VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” un VAS “Latvijas gaisa satiksme” infrastruktūras attīstības;
  • turpināt paplašināt Airbaltic lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu.
  • nodrošināt konceptuālā ziņojuma “Par Latvijas aviācijas attīstību no 2022. līdz 2050.gadam”  izstrādi.

Uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un padarīt Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumus darbības ietekmi uz vidi.

Lai to sasniegtu, jānodrošina:

  • efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika;
  • starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem atbilstoša infrastruktūra, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu;
  • efektīvs vietējais gaisa pārvadātājs, kas spēj nodrošināt ne tikai tiešos lidojumus, bet arī būtisku tranzīta plūsmu lidostā „Rīga”;
  • reģionālo lidostu infrastruktūras modernizācija, lai radītu priekšnoteikumus regulāru lidojumu veikšanai no tām un nodrošinātu reģionu savienojamību.

Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojums Nr. 710 "Par transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" cita starpā ir iekļauti šādi pasākumi, kas veido Latvijas aviācijas nozares attīstības politikas ietvaru:

  • Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu;
  • savlaicīgi nodrošināt jaunākajām tehnoloģijām, kā arī pieaugošajām vides un drošības prasībām atbilstošu gaisa satiksmes vadības infrastruktūru,
  • veicināt reģionālo lidostu attīstību;
  • attīstīt Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksporta potenciālu;
  • īstenot pasākumus trokšņa piesārņojuma samazināšanai.

 

Plānotie Latvijas aviācijas nozares politikas rezultāti ir:

  • Uzlabotas mobilitātes iespējas;
  • samazinātas SEG emisijas transportā un uzlabota vides kvalitāte; 
  • nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra un pakalpojumi;
  • paaugstināta gaisa transporta drošība un drošums;
  • sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana. 

2022. gada 28. februārī stājās spēkā PADOMES REGULA (ES) 2022/334, ar kuru groza Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Minētās regulas 3.d. pantā ir paplašināts sankciju tvērums nosakot, ka jebkuram gaisa kuģim, ko ekspluatē Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātājs saskaņā ar vienošanos par koda kopīgu izmantošanu vai bloku rezervēšanu, vai jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim, vai jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, ir aizliegts nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to.

Tāpat ar Padomes Lēmumu 2022/327 (2022. gada 25. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/512 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, ir aizliegts sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus ar gaisa kuģiem un ar saistītu preču un tehnoloģiju piegādi, ražošanu, apkopi un izmantošanu, kas tieši vai netieši pieder jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai ir lietošanā Krievijā.