Kohēzijas politikas fondu regulu priekšlikumi periodam pēc 2020.gada

Informācija par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības regulējumu, kā arī plānošanas dokumentiem ir pieejama šeit.

Investīciju pamatnostādnes Latvijai par Kohēzijas politikas finansējumu 2021.-2027.gadam

Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju (pieejams - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=SWD:2019:1013:FIN) sniegts Komisijas dienestu provizoriskais viedoklis par prioritārajām investīciju jomām un pamatnosacījumiem efektīvai 2021.–2027.gada Kohēzijas politikas īstenošanai.

Politikas mērķis Nr.3: ciešāk savienota Eiropa – mobilitāte un reģionālo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju savienojamība:

Transporta infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējiem standartiem attiecībā uz tīkla pārklājumu, oglekļa emisijām un drošības jautājumiem, kā arī ar būtiskām reģionālās pieejamības problēmām. Tāpēc ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai attīstītu ilgtspējīgus, pret klimata pārmaiņām noturīgus, intelektiskus, drošus un intermodālus Eiropas transporta tīklus un to pieejamību un jo īpaši lai:

  • nodrošinātu Eiropas transporta tīklu ceļu pamattīkla un visaptverošā tīkla valsts posmu atbilstību ES standartiem, tostarp drošības standartiem;
  • pabeigtu Eiropas transporta tīklu parasto dzelzceļu pamattīkla izveidi;
  • uzlabotu piekļuvi Eiropas transporta tīkliem un pārrobežu mobilitāti.

Satiksmes sastrēgumu līmenis lielākās Latvijas pilsētās joprojām ir problēma, jo investīcijas ar pilsētas transporta politiku tiek koordinētas ierobežotā mērā. Tāpēc ir noteiktas prioritārās investīciju vajadzības, lai sekmētu ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās un jo īpaši lai:

  • attīstītu pilsētu transporta sistēmas attiecīgu integrētas teritoriālās attīstības stratēģiju un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot funkcionālām jomām.

Latvijā starp pilsētu un lauku teritorijām pastāv ievērojama digitālā plaisa attiecībā uz pārklājumu un izmantošanu, lai gan valsts gūst salīdzinoši labus rezultātus kopējās platjoslas savienojamības ziņā. Tāpēc ir noteiktas investīciju vajadzības, lai uzlabotu digitālo savienojamību un jo īpaši lai:

  • izvērstu ļoti augstas veiktspējas tīklus, novēršot pārklājuma trūkumu lauku un mazāk apdzīvotās teritorijās;
  • uzlabotu publisko ļoti augstas veiktspējas tīklu investīciju kiberdrošību un fizisko drošību.