Nozares politika – Autosatiksmes apakšnozares politiku izstrādā, organizē un koordinē Satiksmes ministrija.

Nozares raksturojums

Autosatiksme un autopārvadājumu nozare ir valsts tautsaimniecības sastāvdaļa, kas nodrošina cilvēku un preču pārvadājumus pasaulē un sekmē valsts ekonomisko izaugsmi. Autosatiksme sevī ietver autoceļu infrastruktūru un satiksmei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī vadāmus mehāniskus transportlīdzekļus, kuri piedalās sauszemes ceļu satiksmē un nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus.

Jomasautoceļi, autotransports, ceļu satiksmes drošība

Pārvaldīšana

Autoceļu pārvaldīšanas mērķis ir autoceļu tīkla efektīva uzturēšana un attīstība, lai veicinātu valsts ekonomisko progresu, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un sekmētu Latvijas starptautisko autoceļu atbilstību Eiropas autoceļu tīkla prasībām, kā arī nodrošinātu, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Valsts ceļi” pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē piešķirto finansējumu, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem (tostarp par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu), administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un to veikšanas kontroli, uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām, kā arī izsniedz lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas.  

VSIA „Latvijas Valsts ceļi” tīmekļvietnē ir publicēta aktuālā informācija par transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumiem, autoceļu posmiem, kuros notiek būvdarbi vai ir ierobežota satiksme.

Savukārt valsts akciju sabiedrība „Latvijas autoceļu uzturētājs” veic valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu uz valsts autoceļiem.

Plānošana

Autoceļu būvniecības darbi tiek plānoti atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem.

Vadoties pēc minētajos plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, ir izstrādāta un Ministru kabineta 2013. gada 21. maija sēdē izskatīta Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020. gadam, kuras īstenošanas termiņš atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra sēdē lemtajam ir pagarināts līdz 2023. gadam. Paredzams, ka 2021.gadā tiks sasniegti izvirzītie šajos plānošanas dokumentos izvirzītie mērķi.

Ņemot vērā, ka plānošanas process autoceļu tīklā ir nepārtraukts, noteiktās prioritātes pa gadiem mainās, ko nosaka satiksmes parametru izmaiņas, dažādu autoceļu posmu stāvokļa izmaiņu ātrums, kā arī pieejamā finansējuma apjoms.

Informācija par aktuālajiem būvobjektiem pieejama- https://lvceli.lv/.

Papildus, lai efektīvāk plānotu valsts autoceļu tīkla attīstību ilgtermiņā un izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības ir izstrādāta “Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040.gadam”, kura tika atbalstīta Autoceļu padomes 2020.gada 16.jūnija sēdē (https://www.sam.gov.lv/lv/18062020-autocelu-padomes-sede) un 2021.gada 29.jūnijā ir izskatīta Ministru kabineta sēdē, pieņemot zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu  (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-07-28&dateTo=2021-07-28&text=TA-882&org=0&area=0&type=0). Stratēģija, kā valsts autoceļu tīkla attīstības vīzija, ietver autoceļu tīkla ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģisko mērķi, uzdevumus un attīstības prioritātes.

Finansēšana

Valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.-2020.g. plānošanas periodā līdzfinansēto valsts reģionālo autoceļu pārbūves projektu īstenošanas rezultātā pārbūvēti autoceļi kopumā 337km garumā, nodrošinot piekļuvi TEN-T pamattīklam, uzlabojot iedzīvotāju mobilitāti, dzīves vides kvalitāti, publisko pakalpojumu pieejamību un samazinot apkārtējās vides piesārņojums. Šajā periodā realizēti tādi valsts reģionālo autoceļu pārbūves projekti, kā:

  • P73 Vecumnieki - Nereta - Subate posms Valles pagasta robeža - tilts pār Iecavu km 7,30 - 20,89;
  • P120 Talsi - Stende - Kuldīga posms Talsi - Stende km 1,56 - 10,91 (ceļa pārvads);
  • P62 Krāslava – Preiļi – Madona posms Bašķi – Preiļi km 44,15 – 57,54 (tilts);
  • P108 Ventspils - Kuldīga -Saldus posms km 3,98 - 24,26.

Kohēzijas fonda 2014.-2020.g. plānošanas periodā līdzfinansēto valsts galveno autoceļu pārbūves projektu īstenošanas rezultātā ir uzlaboti braukšanas apstākļi 297km garumā, dažādos valsts galveno autoceļu posmos, piemēram:

  • A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) km 113,12 – 134,70;
  • A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) km 60,20 – 79,45;
  • A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) km 25,50 – 39,40;
  • A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) km 88,10 – 95,20.

Pārrobežu sadarbība

Sadarbībā ar Igaunijas speciālistiem un Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. -2020. gadam līdzfinansējumu, 85% apmērā no kopējām izmaksām ir realizēts projekts SMART E67 uzstādot intelektisko transporta sistēmu elementus VIA Baltica maršrutā. Jaunās iekārtas iekļautas kopējā satiksmes vadības sistēmā.

Savukārt, sadarbībā ar Lietuvas ceļu administrāciju, izmantojot Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gada līdzfinansējumu, ir īstenots projekts EASYCROSSING, LLI-280. Projekta realizācija noslēdzās 2021.gada 26.jūnijā un tā ietvaros ir veikta 6 ceļa posmu ar kopējo garumu 45,93 km atjaunošana Latvijas un Lietuvas pierobežā. Objekti Latvijas pusē:

  • valsts reģionālais autoceļš P106 Ezere–Embūte–Grobiņa, 0,07-13.95 km (ar turpinājumu līdz Mažeiķiem);
  • valsts reģionālais autoceļš P75 Jēkabpils–Lietuvas robeža, 56,08-60,50 km;
  • valsts vietējais autoceļš V961 Nereta–Sleķi, 0,10-1,15 km (ar turpinājumu Pandelis virzienā);
  • valsts vietējais autoceļš V1028 Bauska–Bērzi–LT robeža, 7,44-14,62 km (ar turpinājumu virzienā uz Žeimeli).

Publiskā un privātā partnerība

2018. gada 5. decembrī  tika  izsludināts iepirkums “Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67 / A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 -25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, tā norisi plānojot 3 kārtās. Pretendentu kvalifikācijas kārta norisinājās līdz 2019. gada 17. maijam, kuras laikā tika saņemti un izvērtēti 5 pretendentu pieteikumi, no kuriem 2 tika uzaicināti sagatavot un iesniegt sākotnējos finanšu un tehniskos piedāvājumus. Abi uzaicinātie pretendenti iesniedza savus piedāvājumus, kuri tika vērtēti līdz oktobra vidum, vēlāk uzsākot sarunu procedūru par iespējām tos pilnveidot, t.sk., samazinot paredzamo līguma cenu. Pēc sarunu noslēguma pretendenti tika aicināti iesniegt labākos un galīgos finanšu un tehniskos piedāvājumus.

2021.gada 16.jūlijā ir noslēgts publiskās – privātās partnerības līgums “Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas apvedceļa)  projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”. Līgums noslēgts starp Latvijas Republiku, kuru pārstāv Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (Publiskais partneris) un akciju sabiedrību “Kekava ABT” (Privātais partneris). Saskaņā ar līgumu, Ķekavas apvedceļa projektēšana jāpabeidz līdz 2021.gada beigām, būvniecība jāpabeidz līdz 2023.gada beigām, savukārt uzturēšanas periods un līguma izpilde kopumā pilnībā noslēgsies 2043.gada septembrī - 20 gadus pēc brīža, kad infrastruktūra padarīta pieejama gala lietotājiem. 

Kopējais Ķekavas apvedceļa garums plānots 17,5 km, t.sk., jauna ātrgaitas ceļa posma izbūve   14,4 km un esošā ceļa pārbūve – 3,1 km. 11,1 km plānoti kā divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām, bet 6,4 km – viena brauktuve ar divām joslām. Projekts ietver arī 4 divlīmeņu krustojumus, 4 tuneļus, 1 tiltu, 7 rotācijas apļus un paralēlos ceļus 16,2 km garumā.

Autotransporta joma sevī ietver kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem. Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno Satiksmes ministrija.

Autotransporta jomas pārvalde un attīstība tiek plānota atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.– 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem - Par Nacionālo attīstības plānu  2014. – 2020.gadamPar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam.

Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020.gadam Satiksmes ministrija izstrādāja, apzinoties alternatīvo degvielu būtisko lomu nākotnē un pamatojoties uz Eiropas Komisijas ierosinājumu transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, nosakot vienotas prasības alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un ūdeņradis) infrastruktūrai, kā arī uzpildes un uzlādes stacijām.

 

Starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi

Vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā ir valsts SIA „Autotransporta direkcija” (turpmāk - ATD). 

ATD darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta – pasažieru pārvadājumu ar autobusiem un vilcieniem – plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

   Atbilstoši noslēgtajiem starpvalstu divpusējiem līgumiem par starptautiskajiem autopārvadājumiem, notiek sadarbība ar ārvalstīm. Saskaņā ar divpusējo līgumu nosacījumiem tiek organizētas starpvalstu Kopējās komisijas sanāksmes, lai vienotos par starptautisko autopārvadājumu atļauju kvotām un apmainītos ar aktuālāko informāciju starptautisko autopārvadājumu jomā.

Ikgadējās Baltijas valstu starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu ekspertu sanāksmes ir labākas prakses un pieredzes apmaiņa par ES tiesību normu piemērošanu, informācijas apmaiņa par pārvadātāju konstatētajām problēmām Eiropā un Āzijā.  

Pasažieru pārvadājumi ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem

Taksometru un vieglo automobiļu vadītāju reģistrāciju  un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili tīmekļvietņu un mobilo lietotņu reģistrāciju veic ATD.

Tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta ATD  uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā.

Speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru izsniedz plānošanas reģions (dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus plānošanas reģiona teritorijā) vai republikas pilsētas pašvaldība (dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus republikas pilsētā)  uz četriem gadiem. Pamatojoties uz plānošanas reģiona vai republikas pilsētas pašvaldības izsniegto speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, pārvadātāja turējumā vai īpašumā esošam autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti. Pārvadātājs var saņemt vairākas licences darbības nodrošināšanai vienlaikus gan plānošanas reģionā gan republikas pilsētā.

Īpašs regulējums noteikts taksometru pakalpojumiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās, šobrīd tās attiecināmas uz starptautisko lidostu “Rīga”. Starptautiskās lidostas “Rīga” publiskiem mērķiem paredzētajā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru, izpildot noteiktas prasības un saņemot speciālo licences kartīti, var veikt pārvadātājs vai uz līguma pamata izveidota pārvadātāju apvienība.

Pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Apmaksa par pakalpojumu tiek veikta tikai bezskaidrā naudā. Pārvadājumos atļauts izmantot pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā piecas sēdvietas.

Speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili izsniedz ATD uz četriem gadiem un tās ir derīgas pakalpojuma sniegšanai visā valsts teritorijā. Pamatojoties uz ATD izsniegto speciālo atļauju (licenci) pārvadātāja autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti.

Tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumus Latvijas Republikā var sniegt un pārvadātājs un autovadītājs šos pakalpojumus var izmantot, ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs atbilst noteiktām prasībām un ir reģistrēts ATD uzturētajā Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē.

 

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām, kuras  ir iesaistītas procesos, saistītos ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un ceļu  satiksmes negadījumos cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu.

Ceļu  satiksmes negadījumos ievainoto un bojāgājušo personu skaits Latvijā joprojām ir  lielāks nekā citās ES dalībvalstīs. Lai sasniegtu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu par 50% 2020.gadā salīdzinot ar 2010.gadu, Satiksmes ministrija saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteikto uzdevumu ir izstrādājusi “Ceļu satiksmes drošības plānu 2017.-2020.gadam” (turpmāk – Plāns).

Plāna izveidē un realizācijā ir iesaistīta Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija un šo ministriju pārziņā esošās institūcijas, Veselības ministrija, Rīgas dome un Rīgas domes Satiksmes departaments, Tieslietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas. Plāna realizāciju pārrauga Ceļu satiksmes drošības padome.

Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu. Plānā ir norādīti faktori, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu)  -  cilvēks (satiksmes dalībnieks), transportlīdzeklis (tā tehniskais stāvoklis un aprīkojums) un apkārtējā vide (ceļu infrastruktūra).

Ievērojot 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada rezultatīvos rādītājus, ceļu satiksmes drošības uzlabošanai tika sagatavoti papildu priekšlikumi jauniem pasākumiem un uzdevumiem, kas tika izskatīti un atbalstīti Ceļu satiksmes drošības padomē un 2020.gadā iekļauti Plānā.

Lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs un Plānā noteikto mērķi, ir noteikti četri rīcības virzieni: preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā, satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana, satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā, reaģēšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un to seku mazināšana un novēršana.

Vietu ar augstu ceļu satiksmes negadījumu koncentrāciju apzināšana, konkrētu risinājumu ieviešana un pasākumu veikšana ceļu satiksmes drošības uzlabošanā ir deleģēta VAS “Latvijas Valsts ceļi”.

Papildu informācija saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pārkāpumu notikuma vietām pieejama Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu notikuma vietu analīzes informācijas sistēmā (CAIS).