Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem pārvietošanās veidiem, tas pamatoti tiek uzskatīts gan par drošāko, gan dabai draudzīgāko sauszemes transportu. Latvijas un Eiropas Savienības transporta nozares politiku un tās būtiskākos mērķus noteicošie dokumenti definē dzelzceļu kā transporta sistēmas mugurkaulu, nodrošinot integrētu un ilgtspējīgu transporta sistēmu, kas veicina pasažieru un kravu mobilitāti visā ES, t.sk., Latvijas teritorijā.
Dzelzceļš spēj nodrošināt liela apjoma pārvadājumu efektīvu realizāciju. Dzelzceļa tīkls nodrošina valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumu jomā.
No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars ir apmēram 24%, bet pasažieru pārvadājumu – 12%. Dzelzceļu kravu pārvadājumu struktūrā importa pārvadājumi veido 59,2%, eksporta pārvadājumi 24,5%, iekšzemes pārvadājumi 10,4%, bet sauszemes tranzīts 5,8%.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši mobilitātes vajadzībām un tās vienīgais pārvaldītājs ir VAS „Latvijas dzelzceļš”. Īstenojot savas pamatdarbības mērķi – dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstīšana, VAS "Latvijas dzelzceļš" pastāvīgi plāno infrastruktūras uzlabošanu un modernizāciju, tostarp piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu. Lai dzelzceļš kļūtu arvien videi draudzīgāks, VAS "Latvijas dzelzceļš" pakāpeniski veic esošā, bet tehniski novecojušā 3.3kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25kV sistēmu, kā arī pakāpeniski paplašina elektrificēto dzelzceļa tīklu.
Lai nodrošinātu visu pārvadātāju vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, ir izveidota AS “LatRailNet”, kas veic publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas: dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas noteikšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
Vietējos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu veic AS “Pasažieru vilciens” un SIA “Gulbenes–Alūksnes bānītis”. Realizējot vīziju “dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls”, pastāvīgi tiek modernizēta dzelzceļa pasažieru infrastruktūra.
Šobrīd turpinās aktīvi būvdarbi pasažieru platformu modernizācijas projekta ietvaros, kas būtiski paaugstinās pasažieru ērtības stacijās un pieturas punktos Jelgavas, Skultes, Tukuma, Krustpils un pasažieru apkalpošanai atjaunojamajā Bolderājas līnijā. Projekta ietvaros tiek izbūvēti arī jauni pieturas punkti. Jaunās pasažieru platformas būs ērti pieejamas jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šajās stacijās un pieturvietās tiek izbūvētas paaugstinātās platformas, kas pēc moduļu principa tiks aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, velonovietnēm un citu nepieciešamo aprīkojumu, kuru skaits, nepieciešamības gadījumā būs vienkārši pielāgojams, nākotnē mainoties pasažieru plūsmai konkrētā vietā.
VAS “Latvijas dzelzceļš” 2025.gada vidū plāno izsludināt atklātu konkursu “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija līnijās Krustpils – Rēzekne (Viļāni, Rēzekne II), Krustpils – Daugavpils (Līvāni, Daugavpils): būvniecība (projektēšana un būvdarbi)”.
Tāpat pasažieru stacijās tiks uzstādītas apziņošanas iekārtas, apgaismojums, videokameras. Staciju modernizēšanas rezultātā tiks veicināta to mobilitātes punktu loma, sadarbībā ar pašvaldībām paredzot izbūvēt tajās velosipēdu novietnes un automašīnu autostāvvietas, tostarp park&ride vajadzībām.
Veicot nozares liberalizāciju atbilstoši Eiropas dzelzceļu perspektīvo attīstības politiku virzienam, Latvijā papildus SIA „LDZ CARGO” kravu pārvadājumu tirgū jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas arī kapitālsabiedrības - A/S „Baltijas ekspresis”, SIA “EURO RAIL CARGO” un A/S „Baltijas tranzīta serviss”, pārvadājot 20% no kopējā apjoma.
Ņemot vērā Rail Baltica attīstības plānus un “Latvijas dzelzceļš” staciju un pieturas punktu modernizācijas projektus, dzelzceļa stacijas Rīga pasažieru, Torņakalns, Zasulauks un Imanta kļūs par nozīmīgiem vietējā, reģionāla un starptautiska mēroga mobilitātes punktiem. Nodrošinot pasažieru pārvadājumu sinerģiju starp abu sliežu ceļu platuma dzelzceļiem, tiks ievērojami palielinātas pasažieru pārvadājumu iespējas pa dzelzceļu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Mobilitātes punktu izveides rezultātā tiks uzlabota reģionu sasniedzamība un attīstības iespējas.
Dzelzceļa pasažieru infrastruktūra tiek attīstīta sinerģijā ar AS “Pasažieru vilciens” jauna un modernu ritošā sastāva ieviešanu ekspluatācijā - no 2023. gada 29. novembra, kad AS "Pasažieru vilciens" tika nodoti pirmie "Škoda Vagonka" ražotie elektrovilcieni, uzņēmums vilciena pasažieru pārvadājumos pakāpeniski pāriet uz zīmolu "Vivi". Nosaukums "Vivi" ir veidots no saukļa "Vienā vilcienā" vārdu pirmajiem diviem burtiem. Sauklis "Vienā vilcienā" simbolizē pārvietošanos no punkta A uz punktu B ātrā, paredzamā un uzticamā veidā. Tas runā par kustību un cilvēku pārvietošanās paradumiem. Zīmols "Vivi" tiek izmantots jauno vilcienu interjera un eksterjera dizainā, tīmekļvietnē, mobilajā lietotnē, informatīvajos un reprezentatīvajos materiālos.
Dzelzceļa pasažieru infrastruktūra tiks attīstīta sinerģijā ar A/S “Pasažieru vilciens” jaunu un modernu ritošā sastāva ieviešanu ekspluatācijā. 2023.gada 15.decembrī A/S “Pasažieru vilciens” uzsāka pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem. 2024. gadā pasažieru pārvadājumi tiek veikti jau ar 32 jaunajiem elektrovilcieniem. Tie darbojas 3 kV līdzstrāvas sistēmā, ar iespēju nepieciešamības gadījumā tos nākotnē pielāgot 25 kV maiņstrāvas sistēmai. Jaunie elektrovilcieni kursē visos elektrificētajos maršrutos (pašlaik tie ir: Rīga – Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Skulte, Rīga – Aizkraukle). Nākotnē ir plānota pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz 140 km/h, modernizācijas gaitā paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.
2023. gada 27. decembrī uzsākti regulāri starptautiskie pasažieru pārvadājumi starp Latviju un Lietuvu, maršrutā Viļņa- Rīga, ko nodrošina Lietuvas dzelzceļa uzņēmums "LTG Link", bet 2025. gada sākumā atklāta pasažieru vilcienu satiksme starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām.
Brauciens starp Viļnu un Rīgu ilgst aptuveni četras stundas un 4 minūtes.
Rīgas Centrālajā stacijā reisu no Viļņas var turpināt līdz Tallinas dzelzceļa stacijai. Brauciens no Rīgas līdz Tallinai ilgst aptuveni sešas stundas un 18 minūtes, jo Valgā nepieciešams pārsēsties Igaunijas pārvadātāja “Elron” nodrošinātajā vilcienā. Kopā brauciens no Viļņas līdz Tallinai caur Rīgu ilgst aptuveni desmit stundas un 22 minūtes.
No 2025. gada 10. februāra ieviesta vienotā starptautiskā tranzīta biļete tiem reisiem, kuros iesaistīts vairāk nekā viens pārvadātājs. Savukārt biļetes braucieniem, kurus nodrošinās viens pārvadātājs, var iegādāties tikai konkrētā pārvadātāja biļešu tirdzniecības sistēmā, kā arī citu partneru biļešu tirdzniecības platformās.
Dzelzceļa nozares normatīvo aktu sistēma ir harmonizēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un praksē izpildītas prasības par dzelzceļa transporta tirgus liberalizāciju, par valsts pārvaldi un satiksmes drošību. Pašreiz Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta un ministrijas padotības iestāžu — Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, kā arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja — speciālisti un nozares eksperti aktīvi strādā Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas dzelzceļa aģentūras darba grupās, lai Latvijas intereses tiktu atspoguļotas topošajos Eiropas Savienības tiesību aktos.
Starptautiskās organizācijas
Pašreiz Latvijas Republikā starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumus regulē šādi starptautiskie tiesību akti: