Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā. Dzelzceļš ir definēts kā transporta sistēmas mugurkauls, kas nodrošina liela apjoma pārvadājumu efektīvu realizāciju. Dzelzceļa tīkls nodrošina valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumu jomā.
No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars ir apmēram 24 %, bet pasažieru pārvadājumu – 12 %. Dzelzceļa kravu pārvadājumu struktūrā 60% ir pārvadājumi caur Latvijas ostām (Austrumu–Rietumu tranzīta koridors, iekšzemes pārvadājumi iegūst arvien lielāku nozīmi un ir apmēram 7 %,.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši mobilitātes vajadzībām un tās pārvaldītājs ir valsts dibināta akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš”. Infrastruktūras attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai tiek īstenoti vairāki projekti, kurus finansē no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Nākotnē tiek plānota elektrificēto dzelzceļa līniju elektrifikācijas modernizācija gan ekonomisko, gan ekoloģisko apsvērumu dēļ.
Lai nodrošinātu visu pārvadātāju vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, ir izveidota a/s „LatRailNet”, kas veic infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas: dzelzceļa infrastruktūras jauda sadali un maksas noteikšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
Vietējos pasažieru pārvadājumus veic A/S „Pasažieru vilciens” un SIA „Gulbenes–Alūksnes bānītis”. Realizējot vīziju “dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls”, pastāvīgi tiek modernizēta dzelzceļa pasažieru infrastruktūra, darbi ir jau paveikti 27 dzelzceļa pasažieru stacijās, un arī turpmāk VAS “Latvijas dzelzceļš” turpinās realizēt šos pasākumus, līdz 2023.gada beigām ieplānojot 48 stacijās izbūvēt paaugstinātas pasažieru platformas (kopā – 74 dzelzceļa pasažieru stacijās), veidojot videi draudzīgu dzelzceļa infrastruktūru un uzlabojot piekļūstamību visiem lietotājiem, īpaši personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Staciju modernizēšanas rezultātā tiks veicināta to mobilitātes punktu loma, sadarbībā ar pašvaldībām paredzot izbūvēt tajās velosipēdu novietnes un automašīnu autostāvvietas, tostarp park&ride vajadzībām.
Veicot nozares liberalizāciju atbilstoši Eiropas dzelzceļu perspektīvo attīstības politiku virzienam, Latvijā papildus VAS „Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrībai SIA „LDZ CARGO”” kravu pārvadājumu tirgū jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas privātas kapitālsabiedrības - A/S „Baltijas ekspresis”, SIA “EURO RAIL CARGO” un A/S „Baltijas tranzīta serviss”, pārvadājot 32,5% no kopējā apjoma, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Ņemot vērā Rail Baltica attīstības plānus un “Latvijas dzelzceļš” staciju un pieturas punktu modernizācijas projektus, dzelzceļa stacijas Rīga pasažieru, Torņkalns, Zasulauks un Imanta kļūs par nozīmīgiem vietējā, reģionāla un starptautiska mēroga mobilitātes punktiem. Nodrošinot pasažieru pārvadājumu sinerģiju starp abu sliežu ceļu platuma dzelzceļiem, tiks ievērojami palielinātas pasažieru pārvadājumu iespējas pa dzelzceļu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Mobilitātes punktu izveides rezultātā tiks uzlabota reģionu sasniedzamība un attīstības iespējas.
Dzelzceļa pasažieru infrastruktūra tiks attīstīta sinerģijā ar A/S “Pasažieru vilciens” jaunu un modernu ritošā sastāva ieviešanu ekspluatācijā – sākot ar 2022.gada 1.pusgadu ir plānota jaunu elektrovilcienu piegāde, lai līdz 2023.gada beigām pasažieru pārvadājumus veiktu ar visiem 32 jaunajiem elektrovilcieniem. Tie darbosies 3 kV līdzstrāvas sistēmā, ar iespēju nepieciešamības gadījumā tos nākotnē pielāgot 25 kV maiņstrāvas sistēmai. Jaunie elektrovilcieni kursēs visos elektrificētajos maršrutos (pašlaik tie ir: Rīga – Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Skulte, Rīga – Aizkraukle). Nākotnē ir plānota pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz 140 km/h, modernizācijas gaitā paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.
Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemto lēmumu par valsts robežu slēgšanu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistībā ar COVID-19 izplatības robežošanu, uz ierobežojumu laiku starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi ir pārtraukti.
Dzelzceļa nozares normatīvo aktu sistēma ir harmonizēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un praksē izpildītas prasības par dzelzceļa transporta tirgus liberalizāciju, par valsts pārvaldi un satiksmes drošību. Pašreiz Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta un ministrijas padotības iestāžu — Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, kā arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja — speciālisti un nozares eksperti aktīvi strādā Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas dzelzceļa aģentūras darba grupās, lai Latvijas intereses tiktu atspoguļotas topošajos Eiropas Savienības tiesību aktos.
Starptautiskās organizācijas
Pašreiz Latvijas Republikā starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumus regulē šādi starptautiskie tiesību akti: