Rail Baltica

Statuss:

Īstenošanā

Publicēts: 17.06.2020.
Atjaunināts: 17.05.2021.

Rail Baltica

Rail Baltica ir Eiropas standarta platuma 1435mm Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas elements – jauna, ātrgaitas, elektrificēta, ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu ERTMS aprīkota div-ceļu dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas–Polijas robežai, kas tālāk tiek savienota ar modernizētu, Rail Baltica tehniskajām prasībām atbilstošu dzelzceļa līniju līdz Varšavai, tādejādi nodrošinot savienojumus ar lielākajām Eiropas ostām – Hamburgu, Roterdamu un Antverpeni.

Rail Baltica ir TEN-T Ziemeļjūras – Baltijas koridora sastāvdaļa

Rail Baltica projekts

ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā;
dzelzceļa līnija ir paredzēta gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem;
līnijas garums: 870 km ( no tiem ~265 km Latvijā);
maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru), 120 km/h (kravu pārvadājumi);
projektu paralēli ievieš Igaunijā, Latvijā un Lietuvā;
projektu 81-85% apmērā finansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un līdzfinansē Baltijas valstis.

Vēsture

Rail Baltica projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā – līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes. Kopš 20. gadsimta vidus Baltijas valstis galvenokārt piekļāvušās rietumu-austrumu dzelzceļa virzienam, izmantojot pēc Krievijas standartiem būvētos 1520 mm platos sliežu ceļus;
90-to gadu sākumā pēc 11 Baltijas jūras valstu iniciatīvas pirmo reizi Baltijas jūras reģiona kartogrāfiskajā materiālā tiek parādīts starptautisks ātrgaitas dzelzceļš Tallina-Berlīne un tiek uzturētas diskusijas telpiskās plānošanas jomā par Baltijas valstu savienojamību ar Centrālo Eiropu, izveidojot dzelzceļa līniju ziemeļu–dienvidu virzienā;
2017.gadā tiek parakstīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas starpvalstu līgums par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi;
2018. gadā Eiropas Komisija paraksta Ieviešanas lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, ar to nostiprinot Eiropas Komisijas un visu ES dalībvalstu apņemšanos īstenot projektu;
Rail Baltica projekts ir iekļauts ES prioritāro transporta tīklu sarakstā, iezīmēts visās Eiropas transporta attīstības kartēs un iegūst aizvien lielāku lomu Baltijas valstu drošības garantiju stiprināšanā.

Projekta attīstības gaita

Datums 23. aprīlis, 2021

Laiks12.00–14.00

Atrašanās vietaTiešsaistē

Tiešsaistes konference “21.gs. dzelzceļš Latvijā: izaicinājumi un iespējas izglītībā”

Dzelzceļš Eiropā un Latvijā attīstās kā viens no perspektīvākajiem transporta veidiem, drošs un videi draudzīgs. Veidojam dzelzceļu kā…

Konference

Datums 24. februāris, 2021

Laiks11.00–13.05

Atrašanās vietaTiešsaistē

Tiešsaistes konference “Rail Baltica – jaunas iespējas reģionālajai satiksmei”

Eiropas Savienība 2021. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Dzelzceļa gadu, lai mudinātu iedzīvotājus savās ikdienas gaitās vairāk…

Konference

Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) komitejas lēmumu 2020. gada 16. jūlijā “Rail Baltica” projektam Baltijas valstīs piešķirts papildu CEF finansējums 184 miljonu eiro apmērā, kas jāiegulda projekta īstenošanā līdz 2024. gadam, tai skaitā projekta īstenošanai Latvijā - 72,2 miljoni EUR.

“Piešķirtais finansējums ir vēl viens pierādījums tam, ka “Rail Baltica” ir kas vairāk nekā dzelzceļa infrastruktūra - tas ir ekonomisks koridors, kas atbalsta reģionālos savienojumus. Nodrošinātais finansējums ļauj Latvijai sākt gan reģionālo staciju projektēšanu, gan arī reģionālo multimodālo mezglu veidošanu, lai labāk integrētu nacionālos transporta tīklus,” teica Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Dalībvalstu un ES institūciju lēmums vēlreiz apstiprina Rail Baltica kā vienu no galvenajiem Eiropas vadošajiem infrastruktūras projektiem, kas pilnībā atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un dod ieguldījumu ES, reģionālā un nacionālā transporta, kohēzijas, vides, kā arī inovāciju politikā.
2020.gada 6.aprīlī “Rail Baltica” kopuzņēmums “RB RAIL AS” Satiksmes ministrijas vārdā noslēdza divus līgumus par projektēšanu un projektēšanas uzraudzības pakalpojumiem atlikušajos Rail Baltica pamata trases posmos Latvijā. Pirmā posma projektēšana no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai tiek uzticēta uzņēmumu apvienībai INECO-ARDANUY. Līguma summa ir EUR 12 954 952. Otro trases posmu no Misas līdz Latvijas un Lietuvas valsts robežai projektēs uzņēmumu apvienība IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U. Līguma summa ir EUR 6 924 020. Vairāk
2020.gada 27. janvārī augsta līmeņa starpresoru Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā atzina, ka Rail Baltica projekta ietvaros plānotā Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla pārbūve vērtējama kā nozīmīga iespēja Latvijas galvaspilsētā izveidot starptautisku mobilitātes centru un multimodālu transporta mezglu. “Rail Baltica ir gadsimta projekts un tam ir jābūt īstenotam laikā un telpā, lai rīdziniekiem tas būtu maksimāli izdevīgs. Visām iesaistītajām pusēm ir jāprot izmantot dotās iespējas un ko projekts dos gan valstij un tautsaimniecībai, gan arī Rīgai,” atklājot sanāksmi, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Rail Baltica projekts no plānošanas pārliecinoši iegājis būvprojektēšanas fāzē, tāpēc jo svarīgāka ir sadarbība starp valsts un Rīgas pilsētas institūcijām operatīvai informācijas un viedokļu apmaiņai un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai. Vairāk
2020.gada 24. janvārī Rail Baltica projekta ieviesēji, Satiksmes ministrijas, Rīgas pašvaldības un Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvji tikās publiskā diskusijā, lai apspriestu Rail Baltica rosinātās pārmaiņas Rīgas Centrālās stacijas apkaimē. Apspriedē, kas pulcēja plašu interesentu loku, klātesošie tika iepazīstināti ar idejām un vīzijām, kā nākotnē izskatīsies apkārtne ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, un tika diskutēts par konkrētiem priekšlikumiem. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, atklājot apspriedi, norādīja: „Rail Baltica projekts ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais projekts Rīgā un visā valstī pēdējās desmitgadēs. Tas būtiski mainīs Latvijas un Rīgas seju, transporta sistēmu un paradumus, kā dzīvosim, strādāsim un kustēsimies. Svarīgi, gatavojot Rail Baltica trasi, pēc iespējas ņemt vērā ne tikai iedzīvotāju un citu pasažieru, bet arī ilgtermiņa vajadzības transporta jomā, jo tāda iespēja mainīt galvaspilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20-30 gadus.” Vairāk

2019.gada 19. decembrī – SIA Eiropas dzelzceļa līnijas noslēdza Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzības un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā līgumu ar apvienību EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International. Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN. Vairāk
2019.gada 6. decembrī Baltijas Ministru padomes ietvaros, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas par transporta nozari atbildīgie risināja jautājumus par Rail Baltica projekta attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem transporta jomā. Baltijas un Polijas transporta ministri vienojās turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā. Ministri turpinās sarunas ar ES institūcijām, kur šobrīd tiek lemts par ES daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu projekta īstenošanai. Nākamais ES daudzgadu budžets aptver laika periodu līdz 2027. gadam, kurā pienāk plānotais projekta pabeigšanas termiņš. No aprēķinātā nepieciešamā finansējuma 5,8 miljardu eiro apmērā līdz šim projekts ir saņēmis 800 miljonus eiro. Vairāk
2019.gada 5. septembrī tika noslēgts sadarbības memorands par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā, ko parakstīja Satiksmes ministrija, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un vairākas NVO un biedrības. V airāk
2019.gada 5. jūlijā tika parakstīti 2 būvprojektēšanas darbu līgumi:
- centrālajam posmam caur Rīgu Upeslejas - Rīgas - Misa būvprojektēšanas darbus un autoruzraudzības pakalpojumus veiks divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no IDOM Consulting, Engineering, Architecture (IDOM) un Ingeniería y Economía del Transporte (INECO).· Kopējā līguma summa ir 12,99 miljoni eiro.
- Dzelzceļa posma paredzamais garums ir 56 km. Posmā Vangaži-Salaspils-Misa būvprojektēšanas un autoruzraudzības darbus veiks uzņēmumu apvienība Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting GmbH un Olimps SIA. Kopējā līguma summa ir 12,02 miljoni eiro. Projektējamā posma paredzamais garums ir 67 km.

Šo būvprojektu finansējumu 85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžets. Par projekta ieviešanu un ES finansējuma izmantošanu Latvijā atbild LR Satiksmes ministrija, savukārt būvprojektu izstrādi Satiksmes ministrijas uzdevumā nodrošina RB Rail AS.

2019. gada 4. jūlijā tika izsludināta iepirkuma 1. kārta Rail Baltica Ziemeļu sekcijas būvprojektēšanai posmā Vangaži - Latvijas/Igaunijas robeža (94km) un Dienvidu sekcijas būvprojektēšanai posmā Misa – Latvijas/Lietuvas robeža (45 km).
2019.gada 11. jūnijā Rīgā, Satiksmes ministrijā notika svinīga projektēšanas un būvdarbu prezentācija. V airāk
2019. gada 29. maijā tika parakstīts līgums par Rail Baltica dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojektu un būvdarbiem. Līgums parakstīts ar personu apvienību BESIX RERE GROUP, kurā apvienojušies uzņēmumi N.V.BESIX (Beļģija) un SIA RERE Būve (Latvija). Kopējā līguma summa ir 430,5 miljoni eiro. Tas ietver 2.6 km garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu 1 km garu tiltu pār Daugavu un mazo Daugavu. Izstrādātais projekts paredz esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz Stockmann universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana ļaus vizuāli un funkcionāli savienot divas Rīgas pilsētas daļas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu, no Vecrīgas puses atverot skatu uz Rīgas Centrāltirgu. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas - tiks savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu.
2019. gada aprīlī Viļņā (Lietuva) notika ikgadējais Rail Baltica Globālais forums, kurā piedalījās pārstāvji no 30 valstīm -vadītāji, lēmumu pieņēmēji, kā arī dzelzceļa, loģistikas, ekonomikas eksperti un potenciālie piegādātāji no visas Eiropas, lai apspriestu Rail Baltica potenciālu reģiona un transporta infrastruktūras attīstībā Eiropā. Vairāk.

2018. gadā tika pabeigta kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte visā Latvijas dzelzceļa trases koridorā 265 km, secinot, ka kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā. Vairāk
2018. gada 26. oktobrī Eiropas Komisija parakstīja ieviešanas lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, nostiprinot Eiropas Komisijas un visu ES dalībvalstu apņemšanos savlaicīgi īstenot projektu; Ieviešanas lēmums
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikāciju ministrija ir apstiprinājušas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas – obligātos vienotos standartus Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai, ko izstrādāja Francijas konsultāciju un inženierijas uzņēmums “SYSTRA S.A”, kas uzvarēja atklātajā konkursā par Rail Baltica globālā projekta vienoto būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi. Vairāk
2018. gada 13. jūlijā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra, trīs Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un Komunikāciju ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un Komunikāciju ministrija parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu (CEF3) Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Kopējā līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem. Vairāk
2018. gada 20. martā parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga” ar atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāju - trīs valstu uzņēmumu apvienību „PROSIV” („Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija)). Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz estakādes, kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu, jauns dzelzceļa pārvads pāri K. Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. Vairāk

24.04.2017. “Rail Baltica Global Forum 2017” ietvaros prezentētā Rail Baltica globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze apstiprina, ka Rail Baltica projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots. EY (Ernst & Young Baltic) veiktais pētījums liecina, ka projekta kopējās plānotās izmaksas ir 5,8 miljardi eiro visās trīs valstīs. Igaunijā – 1,346 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~268 miljoni eiro); Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~393 miljoni eiro); Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~493 miljoni eiro). Projekta izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi paredzami 16,2 miljardu eiro apmērā, tādējādi daudzkārt pārsniedzot valstu finansiālo ieguldījumu apmēru.Vairāk
31.01.2017. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta "Rail Baltica" realizāciju. Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu saskaņā ar kopīgiem tehniskajiem parametriem. Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Tāpat Rail Baltica ir nozīmīgs infrastruktūras projekts arī Polijai un Somijai un Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, tostarp Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridoru.

Noslēgusies izpēte „ Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”. Izpētes rezultātā noteikts precīzs Rail Baltica dzelzceļa trases novietojums Latvijā, ir veikts IVN un saņemts paredzētās darbības akcepts, kā arī sagatavoti dati būvprojektēšanas uzsākšanai.

2016.gada 18. novembrī Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija parakstīja līdzfinansējuma līgumu (CEF2) par kopējo summu 225 milj. eiro.
Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” apstiprināja Rail Baltica trases izvietojumu Latvijā. Ministru kabineta rīkojums Nr. 467
Ar rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” Ministru kabinets minētajai dzelzceļa infrastruktūrai noteica nacionālo interešu objekta statuss. Ministru kabineta rīkojums Nr. 468
21.06.2016. Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu ietvaros Roterdamā, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore parakstīja Deklarāciju, apliecinot Rail Baltica projekta nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt projekta realizāciju.
02.05.2016. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Satiksmes ministrijas (SM) paredzētajai darbībai – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai.

Noslēgusies izpēte „Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācija Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglā - tehniskā risinājuma izstrāde”. Izpētes rezultātā izstrādāts priekšlikums Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla tehniskajam un pilsētbūvnieciskajam risinājumam, kurš nodrošina divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu savstarpēju integrāciju vienotā transporta mezglā.
24.11.2015. Tallinā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija parakstīja līdzfinansēšanas līgumu (CEF1) par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai . Kopējā līguma vērtība ir 540 miljoni eiro, no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 442 miljonus eiro.

23.02.2015. tiek uzsākta dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāk.

28.oktobrī, lai sekmīgi varētu realizētRail Baltica Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibinātsRail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums. Prezentācija no pasākuma.
Valdība apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Latvijas Republiku pārstāvošais akcionārs kopuzņēmumā būs šim mērķim jaundibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Eiropas dzelzceļa līnijas”, kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

30. janvārī Satiksmes ministrija izsludina atklātu konkursu uz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tiek gatavots iepirkums, lai veiktu Rail Baltica līnijas trases sasaisti ar teritoriju plāniem un noteiktu maršruta novietojumu.

12.04.2010.noslēgts līgums par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi par standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Balticakoridors) ar atklātā konkursa uzvarētāju - Lielbritānijas uzņēmumu AECOM Ltd.

Fonta izmērs

Kontrasts