Atveseļošanas fonda finansējums transporta nozarei

Atveseļošanas fonds (AF) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tās mērķis – novērst Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijai projektu īstenošanai no AF pieejams 1,8 miljardu eiro finansējums dotāciju formā.

Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā AF  ietvaros tiks īstenota Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reforma, kuras mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. AF finansējums 295 miljoni eiro apmērā tiks ieguldīts Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas modernizācijai un zaļināšanai. Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem un projektiem vienojusies darba grupa, kurā strādāja SM, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Lai nodrošinātu AF plānā iekļautās Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformas īstenošanu, SM ir izveidota Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijas darba grupa. Tās sastāvā strādā pārstāvji no SM, Rīgas domes, uzņēmumiem: Autotransporta direkcija, Pasažieru vilciens, Latvijas dzelzceļš, Latvijas Valsts ceļi, Rīgas satiksme, kā arī pārstāvji no Rīgas plānošanas reģiona un Rīgas metropoles areālā ietilpstošajām pašvaldībām.

Atveseļošanas fonds

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas modernizācija un zaļināšana

Lai iedzīvotāji biežāk izvēlētos saviem ikdienas braucieniem vilcienu, Rīgas un Pierīgas dzelzceļa stacijas plānots attīstīt kā mobilitātes punktus. Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos. Tiks nodrošināta dzelzceļa sasaiste ar pilsētas sabiedrisko transportu, velo un gājēju infrastruktūru un citiem risinājumiem, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti.

Mobilitātes punktos paredzēts iekārtot infrastruktūru, lai, atbraucot ar vilcienu, varētu pārsēsties citā sabiedriskajā transportā, kas pievestu tuvāk galamērķim. Pie dzelzceļa stacijām plānota segtu velonovietņu izbūve, lai līdz stacijai aizbrauktu ar velosipēdu un tālāk dotos ar vilcienu, tādējādi izvairoties no galvaspilsētas satiksmes sastrēgumiem.

Plānots, ka Ziemeļblāzmas, Dauderu un Sarkandaugavas mobilitātes punktos izveidojamie velosavienojumi iekļausies esošajā Rīgas pilsētas veloinfrastruktūrā. Savukārt Zemitānu mobilitātes punktam pienāks jaunā metrobusa līnija, un tas tiks integrēts esošajā velosatiksmē. Šķirotavas mobilitātes punkts tiks sasaistīts ar tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi un kopā ar to paredzēto veloinfrastruktūru. Mobilitātes punktu izveidi Rīgā nodrošinās Rīgas domes pašvaldība, ārpus Rīgas – Pierīgas pašvaldības.

Tāpat plānots atjaunot pasažieru pārvadājumus Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līnijā, kas būtu vēl viens savienojums Pārdaugavai ar pilsētas centru un nākotnē dotu iespēju nodrošināt plašāku vilcienu satiksmi cauri Rīgai.

AF ietvaros Autotransporta direkcija jau ir izsludinājusi iepirkumu par deviņu bateriju elektrovilcienu piegādi, kas būtiski uzlabos pārvietošanās iespējas Rīgā un Pierīgā. Plānots, ka jaunie vilcieni kursēs līnijā Bolderāja-Sigulda.

AF ietvaros paredzētie ieguldījumi jāīsteno līdz 2026. gadam.

Papildu informācija par bateriju vilcieniem

Šobrīd bateriju vilcieni Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus. Bateriju vilcieni darbojas ar bateriju tehnoloģiju – tie var braukt gan pa elektrificētiem maršrutiem, izmantojot tur esošās tehnoloģijas, gan pa neelektrificētiem maršrutiem, izmantojot baterijās uzkrāto enerģiju. Tādējādi šie vilcieni ir videi draudzīgāks risinājums iedzīvotājiem, kuru ikdienas ceļš ved pa neelektrificētiem maršrutiem. Tāpat bateriju vilcienu priekšrocības var baudīt arī tie, kuri dzīvo tuvu dzelzceļa sliedēm – šie vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.

Optimāls bateriju sistēmas modelis ir bateriju vilcienu izmantošana jau elektrificētajās līnijās (notiek uzlāde brauciena laikā), kur ar bateriju palīdzību var nodrošināt papildus nobraukumu arī neelektrificētajā daļā bez lieliem papildus infrastruktūras uzlabojumiem.

Bateriju vilcieni