Šodien, 13. aprīlī, konferencē Bauskā par Bauskas apvedceļa nepieciešamo izveidi Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Bauskas novada pašvaldības redzējums bija vienots – apvedceļš nepieciešams pēc iespējas drīzākā nākotnē.
Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecību plānots īstenot laika posmā no 2028. līdz 2030. gadam. Līdz šā gada 1. jūlijam pēc “Latvijas Valsts ceļu” pasūtījuma jāizstrādā ekonomiskais aprēķins par publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanu Bauskas apvedceļa izbūvei.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina, ka “galveno ceļu sakārtošana nav bijusi iepriekšējo valdību prioritātēs, līdz ar to bija nepieciešams veikt valsts autoceļu tīkla inventarizāciju un izstrādāt ceļu attīstības programmas gan reģionālajiem, gan galvenajiem ceļiem, lai būtu skaidrība par nākamajiem soļiem.”
“Šī valdība ir apstiprinājusi valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kur ir iekļauta arī Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve,” teica ministrs. Tāpat Bauskas apvedceļš ir daļa no Eiropas transporta pamattīkla (TEN-T), kam automaģistrāles jāizbūvē līdz 2030. gadam. Tā to paredz arī galveno ceļu attīstības stratēģija – šo apvedceļu veidot kā ātrgaitas automaģistrāli ar divām joslām katrā virzienā, kur varēs pārvietoties ar ātrumu 130 km/h.
Pagājušajā gadā valdībā ir apstiprināts Satiksmes ministrijas virzītais priekšlikums izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kā tas ir darīts arī Ķekavas apvedceļa izveidei un kas tiks izbūvēts līdz 2023. gada beigām. Pēc ekonomisko aprēķinu veikšanas par publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanu Bauskas apvedceļa izbūvei varēs lemt par nākamajiem soļiem.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze pauda, ka līdz apvedceļa izveidei jau tagad pilsētvides telpu var uzlabot ar salīdzinoši vienkāršiem un izmaksu ziņā nelieliem mikromobilitātes risinājumiem, radot gājējiem, velobraucējiem ērtu un drošāku vidi. Satiksmes ministrijā ir izstrādāta mikromobilitātes attīstības stratēģija, kur pašvaldību pilsētplānotāji var ieskatīties un iedvesmoties, lai veidotu klusāku un mierīgāku satiksmi, samazināt cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu.
Tālis Linkaits konferencē uzsvēra, ka Bauska atrodas dažādu ekonomisko ceļu krustpunktā, kas dod gan attīstības iespējas, gan rada dažādus izaicinājumus, kas ir jārisina. Jau nākamajos gados uz dienvidiem no Rīgas tiks izbūvēta jaunā ātrgaitas dzelzceļa līnija.
“Bauskas un Iecavas iedzīvotāji varēs izbaudīt šī jaunā savienojuma priekšrocības pa dzelzceļa līniju, kāda Latvijā nekad iepriekš nav bijusi,” runājot par nākotnē gaidāmajām mobilitātes iespējām, teica satiksmes ministrs. “Bauskas iedzīvotājiem draudzīgas mobilitātes, dzīves telpas veidošana ir viens no faktoriem, kas dod iespēju pilsētai attīstīties, piesaistīt tūristus – īpaši tad, kad šeit būs Bauskas starptautiskā dzelzceļa stacija, – un plānot ērtus savienojumus ar apkārtni.” Ministrs uzsvēra, ka pilsētvides kvalitātes uzlabošanā un mobilitātes plānošanā ir svarīga visu pušu sadarbība.