Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, ko radījusi ģeopolitiskā situācija, mērķis šajā būvniecības sezonā ir uzsākt darbus visos nozīmīgākajos ieplānotajos ceļu būves objektos – tā ikgadējā ceļu nozares konferencē piektdien Jūrmalā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Ministrs uzsvēra, ka aizvadītās būvniecības sezonas bija finansiāli dāsnākās visā atjaunotās Latvijas vēsturē un trīs gadu laikā valsts autoceļi sakārtoti 3183 km kopgarumā, ievērojami uzlabota ceļu satiksmes drošība, iesākti vairāki apjomīgi un stratēģiski svarīgi projekti.
“Arī šajā gadā finansējums valsts autoceļiem ir lielāks, nekā bijis jebkad iepriekš. Gandrīz 314 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa – valsts budžeta līdzekļi. Pirmo gadu īpašs finansējums piešķirts tieši reģionālu ceļu remontdarbiem,” pauda T. Linkaits.
Viņš atzīmēja, ka, sagaidot jauno ceļu būves sezonu, nebijuša apmēra karš tepat blakus Eiropā ir atkal papildinājis risku sarakstu, iedragājis izmaksu struktūru un draud ietekmēt veicamo darbu termiņus.
Gan Satiksmes ministrijas, gan “Latvijas valsts ceļu” vadība izprot izaicinājumus, kādi ir uzņēmējiem, un LVC vadībai dialogā ar nozari ir izdevies nonākt pie saprotamas metodoloģijas galveno izmaksu posteņu – bitumena un metālizstrādājumu – sadārdzinājuma kompensēšanai.
“Mūsu mērķis šajā būvniecības sezonā ir uzsākt darbus visos ieplānotajos nozīmīgākajos objektos. Ar LVC izstrādāto pieeju tas ir paveicams,” uzsver T. Linkaits.
Atskatoties uz iepriekšējos gados padarīto ceļu nozares sakārtošanā, ministrs atzīmē, ka ir paveikti Ministru kabineta deklarācijā paredzētie uzdevumi ceļu jomā.
Kā viena no tām ir apņemšanās izveidot sistēmisku skatījumu uz valsts ceļu remontdarbu secību un ilgtermiņa attīstību, par prioritāriem nosakot ceļus ar augstāku satiksmes intensitāti un ceļus uz novadu centriem. Plaši diskutējot gan nozarē, gan ar iesaistītajām pusēm, ir apstiprināts galveno ceļu ilgtermiņa attīstības redzējums līdz 2040. gadam un reģionālo ceļu attīstības stratēģija līdz 2027.gadam. Šiem dokumentiem ir paredzēts arī atbilstošs finansējumu plānotā īstenošanai.
Vēl viens no paveiktajiem darbiem ir valsts vietējo ceļu nodošana pašvaldībām.
“Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas mūsu sarunu partneris ir spēcīgas pašvaldības, kas, izvērtējot savu saimniecību un savu saimniekošanas stratēģiju, daudzviet saredz iespēju pārņemt arī maznoslogotus valsts vietējos ceļus,” pauda ministrs, piebilstot, ka pirmās sešas pašvaldības attiecīgus lēmumus ir jau pieņēmušas un vēl vairāki novadi tādus gatavo.
Papildu tam izstrādāta arī valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija un jau uzsākti veloceļu maršrutu izpētes darbi. Turklāt pirmo reizi valsts vēsturē ir piešķirts budžeta finansējums arī valsts veloceļu projektēšanai.
Iezīmējot virzienu turpmākajiem gadiem, T. Linkaits uzsver kvalitatīvas projektēšanas un labas valsts institūciju sadarbības jautājumus.
“Svarīgi, lai ceļu projekti ne tikai formāli atbilstu normatīvu prasībām, bet tajos tiktu izmantoti mūsdienīgi risinājumi, kas veidotu ceļu ērtu to lietotājiem, jo īpaši mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem,” saka T. Linkaits.
Ikgadējā ceļu nozares konference “Ceļu tīkla transformācija un noturība” piektdien aizvadīta Jūrmalā un nozares profesionāļi tajā diskutēja par darbu plānošanu uz valsts autoceļiem, satiksmes drošību, iepirkumiem ceļu būvniecības jomā, tehnoloģijām un kvalitāti.