Šodien, 21. maijā, Saeima pieņēma izmaiņas Rail Baltica projekta likumā.
Šīs izmaiņas sagatavoja Satiksmes ministrija.
Likuma izmaiņas nosaka, ka projektu īstenos pa kārtām.
Tās arī skaidrāk nosaka, kuras iestādes piedalās projektā un par ko katra atbild.
Tāpat noteikta kārtība būvatļauju termiņu pagarināšanai un dabas resursu izmantošanai.
Turpmāk vairāk informācijas par projektu būs pieejama sabiedrībai.
Rail Baltica ir svarīgs projekts.
Tas būs ne tikai dzelzceļš cilvēkiem un kravām, bet arī palīdzēs drošībai.
To varēs izmantot arī militāriem mērķiem, piemēram, ātrai pārvietošanai krīzes situācijās.
Likums nosaka, ka:
- pirmajā posmā izveidos dzelzceļa savienojumu ar Igauniju un Lietuvu, ja būs pieejams finansējums;
- otrajā posmā pabeigs pārējo projektu Latvijā.
Ir arī skaidri noteikts, kas par ko atbild:
- Ministru kabinets apstiprina projekta plānu, budžetu un termiņus;
- Ministru prezidents koordinē projektu un divas reizes gadā ziņo Saeimai;
- Satiksmes ministrija vada transporta politiku un ziņo valdībai par projekta progresu;
- Finanšu ministrija rūpējas par finansējuma piesaisti un uzraudzību.
Lai varētu pabeigt projektēšanu, būvatļauju termiņš pagarināts līdz 10 gadiem.
Satiksmes ministrijai būs tiesības atjaunot un uzturēt meliorācijas sistēmas.
Projekta teritorijā nebūs jāmaksā dabas resursu nodoklis par materiālu ieguvi un pārvietošanu.
Tas palīdz samazināt izmaksas.
Ar projektu saistītie dokumenti būs publiski pieejami, izņemot gadījumus, kad informācija ir ierobežota drošības vai komercnoslēpuma dēļ.
Izmaiņas likumā plāno stāties spēkā šī gada 1. jūlijā.