Šodien, 21. maijā, Saeima 3. lasījumā pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā. Grozījumi nostiprina projekta īstenošanu pa kārtām, paplašina projekta īstenošanā iesaistīto institūciju loku un precizē atbildības sadalījumu, kā arī nosaka būvatļauju termiņu pagarināšanas, dabas resursu un meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas kārtību. Vienlaikus tie nostiprina informācijas atklātības principus attiecībā uz projekta dokumentāciju.
“Likuma izmaiņas pilnveido esošo Rail Baltica regulējumu un ievieš būtiskus uzlabojumus projekta pārvaldībā. Tās stiprina politisko virsuzraudzību, skaidri nosaka iesaistīto institūciju atbildību un novērš funkciju pārklāšanos. Vienlaikus grozījumi praktiski atvieglo projekta pirmās kārtas īstenošanu – pagarinot būvatļauju termiņus un piešķirot lielākas rīcībtiesības operatīvai lēmumu pieņemšanai būvniecības jautājumos. Būtiski – ar šiem grozījumiem Rail Baltica tiek konsekventi nostiprināta arī kā kritiska militārās mobilitātes infrastruktūra. Projekts tiek attīstīts ne tikai kā civilais transporta koridors, bet kā drošības un aizsardzības savienojums, kas nodrošinās ātru un uzticamu militāro pārvietošanos gan miera laikā, gan krīzes situācijās. Rail Baltica līdz ar to kļūst par stratēģisku Eiropas līmeņa infrastruktūras elementu, kas vienlaikus būtiski uzlabos Baltijas valstu un NATO operacionālās gatavības spējas,” uzsver valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste.
Grozījumi precizē likuma mērķi, nosakot, ka projekta pirmajā posmā tiks nodrošināts funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu atbilstoši pieejamam finansējumam, bet otrajā posmā tiks īstenots atlikušā Rail Baltica projekta tvērums Latvijas teritorijā atbilstoši pieejamam finansējumam.
Tāpat grozījumi paplašina Rail Baltica projektā iesaistīto institūciju kompetenci un atbildību. Ministru kabinets (MK) apstiprinās projekta tvērumu, tā īstenošanas kārtas, budžetu un īstenošanas termiņu. Ministru prezidenta atbildībā būs projekta īstenošanas koordinācija MK un iesaistīto ministriju sadarbības nodrošināšana. Tāpat Ministru prezidentam divas reizes gadā būs jāinformē Saeima par Rail Baltica projekta īstenošanas progresu.
Savukārt SM veidos transporta nozares politiku Rail Baltica projekta īstenošanai. Satiksmes ministrs ne retāk kā divas reizes gadā informēs MK par projekta īstenošanas progresu, tostarp par termiņiem, izmaksu izpildi, pieejamo finansējumu, būtiskākajiem riskiem un to mazināšanas pasākumiem, kā arī turpmākajiem projekta īstenošanas pasākumiem.
Tāpat atbilstoši kompetencei noteikta atbildība arī citām projektā iesaistītajām ministrijām, piemēram, Finanšu ministrija atbildēs par projekta finansējuma piesaistes stratēģijas izstrādi un uzraudzību, finansējuma avotu identificēšanu un piesaisti, kā arī ar projekta finansēšanu saistīto risku uzraudzību.
Lai nodrošinātu visu projektēšanas darbu pabeigšanu, būvatļaujās ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir pagarināts līdz 10 gadiem no būvatļaujas izdošanas dienas. Likums papildināts arī ar tiesībām SM vai tās pilnvarotai personai veikt meliorācijas sistēmu atjaunošanu, uzturēšanu un pārbūvi, kā arī šo darbu īstenošanas kārtību.
Risinājums rasts arī attiecībā uz zemes darbiem, kas tiek veikti Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju būvniecības ietvaros. Dabas resursu nodoklis nebūs jāmaksā par dabas resursu ieguvi un pārvietošanu Rail Baltica projekta būvniecības teritorijā. Šī nodokļa nepiemērošana projektam ļauj ietaupīt izmaksas.
Likuma izmaiņas nostiprina arī informācijas atklātības principus attiecībā uz projekta vēsturisko un aktuālo dokumentāciju. Ar projektu saistītie dokumenti būs vispārpieejama informācija, izņemot informāciju, kuras pieejamība normatīvajos aktos ir ierobežota drošības apsvērumu dēļ vai kas satur komercnoslēpumu.
Kā iepriekš ziņots, Rail Baltica projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī.
Ņemot vērā, ka kopš likuma izstrādes ir stājusies spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, apstiprināts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums par Rail Baltica projekta īstenošanu un sniegti priekšlikumi tā uzlabošanai, kā arī MK pieņēmis lēmumu par Rail Baltica projekta tvērumu, nolemts veikt grozījumus likumā.
Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā pirms to pieņemšanas tika rūpīgi apspriesti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Provizoriski tie stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.