Sabiedriskā apspriešana par piekļuvi valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” ietvaros izbūvētajai infrastruktūrai “pelēkajās” teritorijās

Eiropas Komisija (EK) ar 2011.gada 9.novembra lēmumu[1]  apstiprināja valsts atbalsta programmu Nr.SA.33324 (2011/N) – Latvija Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās (turpmāk – Platjoslas projekts).

Platjoslas projekta mērķis sekmēt optiskās šķiedras atvilces maršrutēšanas infrastruktūras attīstību un nodrošināt vairumtirdzniecības platjoslas pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, kurās nebija pieejams un kurās nebija plānots tuvākajā laikā izbūvēt nākamās paaudzes tīklus, kuri spēj nodrošināt platjoslas piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s –  “baltajās” teritorijās. Tika paredzēts, ka plānotais jaunais atvilces maršrutēšanas tīkls savienos esošos pamata tīklus ar identificētajām “baltajām” teritorijām.

Pirms Platjoslas projekta realizācijas tika veikta kartēšana, pārklājuma analīze un sabiedriskā apspriešana ar ieinteresētajām pusēm. Atbalstāmās teritorijas tika noteiktas pagastu un ciemu līmenī, proti, ja optiskā tīkla izbūve notika vismaz vienā konkrētā pagasta ciemā, tad viss pagasts tika atzīts par apgūtu un nākotnē klasificēts kā “pelēks”, ja vien sabiedriskā apspriešana neparedzēja citādi.

EK lēmums, Ministru kabineta noteikumi  Nr. 79[2] un Nr. 664[3], kā arī 2013. gada Platjoslas pamatnostādnes[4], noteica nosacījumus infrastruktūras izveidei, taču neregulē detalizētus nosacījumus tās izmantošanai. Šos nosacījumus paredz Optiskā tīkla uzraudzības komitejā[5] (turpmāk – OTUK) apstiprinātais Pakalpojuma „Vidējās jūdzes optiskā tīkla resursu noma” apraksts” (turpmāk – Piekļuves nosacījumi). Atbilstoši Piekļuves nosacījumiem  pakalpojums ir pieejams (komersants var nomāt izbūvēto infrastruktūru) tikai tad, ja vismaz viens no optisko šķiedru kabeļa posma galiem atrodas “baltajā” teritorijā.

Kopš Platjoslas  projekta uzsākšanas savienojamības mērķi Eiropā ir būtiski mainījušies. Gigabitu paziņojumā (2016)[6] tika izvirzīti jauni mērķi 2025. gadam – nodrošināt visām mājsaimniecībām pieslēgumu ar ātrumu vismaz 100 Mbit/s, sociālekonomiskiem virzītājiem nodrošināt gigabitu pieslēgumus un panākt 5G pārklājumu visās pilsētās un galvenajās transporta maģistrālēs. Savukārt Eiropas Savienības mērķis 2030. gadam^[1] ir, ka jānodrošina droša, noturīga, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, kur: a) visi galalietotāji noteiktā atrašanās vietā ir aptverti ar gigabitu tīklu līdz tīkla pieslēgumpunktam, un visas apdzīvotās teritorijas ir aptvertas ar nākamās paaudzes ātrdarbīgiem bezvadu tīkliem ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu. Papildus Platjoslas pamatnostādnēs 2023[7] paredz, ka atbalstāmo (“balto”) teritoriju noteikšanai jāveic kartēšana adrešu līmenī, kā kritēriju izmantojot datu pārraides ātruma 100 Mbit/s pieejamību adresē, kas ir detalizētāka pieeja nekā Platjoslas projektā izmantotais pagastu un ciemu līmenis.

Izrietoši šobrīd Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena “Digitālās infrastruktūras transformācija” 2.4.1.2.i. investīcijas “Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība” projekti (turpmāk – Pēdējās jūdzes projekti) tiek īstenoti teritorijās (ēku adrešu līmenī), kurās neviens komersants ēkas adresē nenodrošina datu pārraides pakalpojumu ar ātrumu 100 Mbit/s. Šīs adreses nereti atrodas Platjoslas projekta ietvaros noteiktajās (ar 30 Mbit/s pieejamību) “melnajās” un “pelēkajās” teritorijās, kur VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” LVRTC saskaņā ar OTUK apstiprinātajiem Piekļuves nosacījumiem Pēdējās jūdzes projekta realizētājiem nedrīkst nodrošināt infrastruktūras nomas pakalpojumus, kas savukārt varētu radīt situāciju, ka “pēdējās” jūdzes projekta realizētājam ir jāveic paralēlas infrastruktūras (pilnībā vai daļēji) izbūve, lai nodrošinātu “pēdējās” jūdzes” risinājumu. Par piemēru varam minēt publiski pieejamo informāciju par plānoto infrastruktūru “pēdējās” jūdzes projekta ietvaros, piemēram, apdzīvota vieta Gardene, Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas Vecstropi, Stropi, Kraujas un Naujiene, kā arī izbūves Valmierā - Imantas, Viršu, Kocēnu, Nauču, Beites, Salnu, Pureņu, Ceriņu, Jāņa Cimzes un Mednieku ielās.

Ņemot vērā, ka:

• Platjoslas projekta teritoriju klasifikācija tika noteikta atbilstoši tā laika stratēģiskajiem mērķiem un 2009. gada[8] un 2013. gada platjoslas pamatnostādnēm;
• šobrīd Eiropas Savienībā ir spēkā jauni, augstāki savienojamības mērķi;
• Platjoslas pamatnostādnes 2023 paredz atbalstāmo teritoriju noteikšanu jau citā detalizācijas līmenī un ar citu datu pārraides ātrumu,

LVRTC un Satiksmes ministrija rosina veikt izmaiņas Piekļuves nosacījumos, lai Platjoslas projekta infrastruktūra būtu izmantojama Eiropas Savienības mērķu 2030. gadam digitālajā jomā izpildei visās administratīvajās teritorijās neatkarīgi no iepriekšējā plānošanas periodā noteiktās teritoriju klasifikācijas. Pēc LVRTC pieejamās informācijas Latvijas kaimiņvalstīs līdzīgos projektos izbūvētajai infrastruktūrai arī netiek piemēroti ierobežojumi infrastruktūras izmantošanai iepriekš definētajās “pelēkajās” teritorijās.

LVRTC ir sagatavojis telpiskus datus (SHP formātā) par “vidējās” jūdzes optiskā tīkla infrastruktūras atrašanās vietu, kas šķērso “pelēkās” teritorijas, kurās ir iespējams nodrošināt vidējās jūdzes piekļuves pakalpojumus. Lai novērstu to, ka notiek iejaukšanās atvilces maršrutēšanas vairumtirdzniecības tirgū un tiek kropļota konkurence, Satiksmes ministrija rīko sabiedrisko apspriešanu, lai apzinātu elektronisko sakaru komersantu “vidējās” jūdzes infrastruktūru, kas ir šajās “pelēkajās” teritorijās.

Lai  nodalītu teritorijas, kurās elektronisko sakaru komersanti sniedz “vidējās” jūdzes vairumtirdzniecības pakalpojumus, no teritorijām, kurās “vidējās” jūdzes vairumtirdzniecības pakalpojumus var nodrošināt projekta izbūvētās infrastruktūras ietvaros, Satiksmes ministrija lūdz iesniegt informāciju par jūsu uzņēmuma “vidējās” jūdzes infrastruktūras (ieskaitot, piemēram, kabeļu kanalizācijas akas, kurās var nodrošināt pieslēgumus minētajai infrastruktūrai citiem elektronisko sakaru komersantiem) atrašanās vietu (SHP, KML, KMZ vai citā pieejamā ģeotelpiskā formātā), kas ir paralēli Platjoslas projekta ietvaros izbūvētajai infrastruktūrai  pievienojot apliecinājumu, ka šīs infrastruktūras noma (Optisko šķiedru noma vai elektronisko sakaru kanalizācijas noma) ir pieejama citiem elektronisko sakaru komersantiem.

Informāciju iesniegt līdz 2026. gada 15. jūnijam uz elektroniskā pasta adresi: otuk_sekretars@sam.gov.lv .