Šodien, 26. augustā, tiekoties ar mobilo operatoru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvjiem, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis pārrunāja situāciju saistībā ar vētras radītajiem bojājumiem un sakaru pārrāvumiem. Puses uzsvēra informācijas apmaiņas, darbības koordinācijas un iesaistīto pušu sadarbības nozīmīgumu krīzes situāciju risināšanā. Tāpat puses vienojās par nākamajiem darbiem sakaru tīklu noturības stiprināšanai.
“Esmu uzdevis mobilo sakaru operatoriem kopā ar LVRTC, TET un Satiksmes ministriju (SM) līdz 11. septembrim sagatavot rīcības plānu par sakaru nozares noturību ārkārtas apstākļos. Rīcības plāna mērķis būs uzlabot mobilo sakaru pārklājumu krīzes situācijā un operatīvu sakaru atjaunošanu. Līdzvērtīgi svarīgi ir stiprināt Krīzes vadības centra kapacitāti un tā spēju koordinēt dažādu dienestu un iestāžu sadarbību ārkārtas situācijās. Paldies Klimata un enerģētikas ministrijas kolēģiem, kuri uzņēmās koordinēt saziņu starp dienestiem krīzes apstākļos, jo tas ir zelta likums, ka dienestu darbībai ir jābūt secīgai – kur tiek atjaunota elektrība, tur tūlītēji var tikt atjaunoti arī mobilie sakari”, uzsver satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
Rīcības plāns sakaru nozares noturības stiprināšanai aptvers gan normatīvā regulējuma pilnveidošanas iespējas, gan nepieciešamos pasākumus un ieguldījumus kritiskās infrastruktūras stiprināšanā.
Elektroniskie sakari mūsdienās nav tikai komercpakalpojums, ārkārtas situācijās tie ir daļa no valsts kritiskās infrastruktūras. Situācijās, kad iedzīvotāji nevar sazināties ar tuviniekiem, saņemt aktuālu informāciju vai nepieciešamības gadījumā sasniegt operatīvos dienestus, tiek skarta ne tikai pakalpojumu pieejamība, bet arī sabiedrības drošība.
Ņemot vērā, ka mobilie sakari ir privātu komersantu nodrošināts pakalpojums un valsts nenosaka konkrētus tehniskos risinājumus katrai bāzes stacijai, iesaistītajām pusēm ir jāvienojas par pasākumiem, kas nākotnē nodrošinātu augstāku pakalpojumu nepārtrauktības līmeni. SM mērķis ir sadarbībā ar mobilajiem operatoriem noteikt minimālo elektronisko sakaru infrastruktūras noturības līmeni ārkārtējās situācijās, vienlaikus saglabājot operatoriem iespēju izvēlēties efektīvākos tehniskos risinājumus šo prasību izpildei. Tāpat svarīgs aspekts ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana, neuzliekot visu slogu tikai komersantiem.
Iesaistītajām pusēm ir jāizvērtē uz risku balstīta pieeja un jānosaka minimālās noturības prasības kritiskākajiem elektronisko sakaru infrastruktūras elementiem. Tas nozīmē identificēt tās bāzes stacijas un tīkla mezglus, kuru darbības pārtraukums var ietekmēt ievērojamu teritoriju, lielu iedzīvotāju skaitu, operatīvos dienestus vai kritiskās infrastruktūras objektus. Šādiem objektiem varētu tikt noteiktas paaugstinātas prasības attiecībā uz rezerves elektroapgādi, autonomās darbības laiku, ģeneratoru pieslēguma iespējām, pārvietojamo ģeneratoru rezervēm, degvielas nodrošinājumu un operatoru reaģēšanas spēju.
Tikšanās laikā puses pārrunāja arī nacionālās viesabonēšanas risinājuma attīstību ārkārtējās situācijās. Tā ļautu gadījumos, kad viena operatora tīkls konkrētajā teritorijā nedarbojas, bet cita operatora infrastruktūra turpina funkcionēt, izmantot pieejamo tīklu neatkarīgi no klienta sākotnējā operatora. Tas būtiski samazinātu risku, ka viena operatora infrastruktūras atteices dēļ iedzīvotāji pilnībā zaudē sakaru iespējas. Vienlaikus SM uzsver, ka nacionālā viesabonēšana pati par sevi nevar aizstāt ieguldījumus infrastruktūras fiziskajā noturībā. Ja elektroapgādes pārtraukuma dēļ vienlaikus pārstāj darboties visu operatoru bāzes stacijas, nav tīkla, uz kuru pārslēgties. Tādēļ abi risinājumi ir jāattīsta paralēli.
Papildus mobilo sakaru tīklu noturības stiprināšanai SM vērtē arī Eiropas Savienības GOVSATCOM sniegtās iespējas. Kopš 2026. gada šī sistēma nodrošina dalībvalstu institūcijām piekļuvi drošiem satelītsakariem, tostarp krīžu un dabas katastrofu situācijās, kad virszemes sakaru infrastruktūra ir bojāta vai nav pieejama. Perspektīvā GOVSATCOM var kļūt par vienu no rezerves sakaru slāņiem kritisko valsts funkciju, operatīvo dienestu un krīzes vadības nodrošināšanai, savukārt nākotnē šo kapacitāti būtiski papildinās Eiropas satelītsakaru programma IRIS².