Ministru kabinets 17. februārī ir izskatījis Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu par finansējumu Rail Baltica dzelzceļa pamattrases būvdarbiem Latvijā.
Valdība uzdeva projekta ieviesējam — uzņēmumam “Eiropas Dzelzceļa līnijas” — turpināt būvdarbus ar pieejamo naudu un neuzņemties papildu saistības bez finansējuma.
Līdz 2027. gada sākumam uzņēmumam arī jāpielāgo dienvidu posma tehniskie risinājumi, lai tie atbilstu pieejamajam finansējumam.
Cik liela nauda ir pieejama?
Satiksmes ministrija informēja valdību, ka pašreizējā 2021.–2027. gada plānošanas periodā pieejamais finansējums ļauj Latvijā izbūvēt 52,66 km garu Rail Baltica pamattrases uzbēruma posmu.
Līdz 2025. gada beigām Eiropas Komisija ir izsludinājusi visus šī perioda projektu konkursus un piešķīrusi finansējumu.
2025. gada oktobrī tika parakstīts pēdējais finansēšanas līgums.
Tas nozīmē, ka tagad ir skaidri zināms, cik daudz naudas pieejams pamattrases būvniecībai līdz nākamajam plānošanas periodam — līdz 2028. gadam.
Kopā Rail Baltica pamattrases būvdarbiem pieejami nepilni 700 miljoni eiro.
Šajā summā ietilpst:
- būvdarbi,
- būvuzraudzība un autoruzraudzība,
- FIDIC inženieru pakalpojumi,
- projektu vadība.
No šīs summas aptuveni 603 miljoni eiro paredzēti tieši uzbēruma izbūvei Latvijā.
Ar to ir iespējams uzbūvēt 52,66 km garu posmu.
Kur notiks būvdarbi?
Finansējums vispirms paredzēts būvdarbiem dienvidu posmā:
- no Lietuvas robežas līdz Misai,
- iekļaujot būvniecības koordinācijas bāzi Iecavā,
- daļēji arī posmā Misa–Daugava.
Dienvidu posmā kopējais garums ir 45 km.
Pašlaik darbi aktīvi notiek septiņās no 11 būvatļaujām.
Vairāk nekā 30 km garā posmā jau notiek pamatdarbi, lai sagatavotu teritoriju uzbēruma būvniecībai.
Tehnisko risinājumu pielāgošana
Līdztekus būvdarbiem tiek veikta tehnisko risinājumu adaptācija, lai dienvidu posms maksātu tik, cik pieejams EISI finansējums.
Šim nolūkam 2026. gada budžetā piešķirti vēl 8 miljoni eiro.
Adaptācija tiks pabeigta līdz 2027. gada sākumam.
To veiks tikai tajos posmos, kur tas netraucē būvdarbu secību.
Šāda pieeja ļauj darbu turpināt bez kavējumiem un nodrošina, ka pielāgotie tehniskie risinājumi tiek iekļauti laikus un atbilstoši kvalitātei.
Kad adaptācija būs pabeigta, Satiksmes ministrija informēs valdību par rezultātiem.
Kas paveikts iepriekš?
2014.–2020. gada plānošanas periodā finansējums tika izmantots:
- Rail Baltica izpētei un projektēšanai,
- Rīgas Centrālā mezgla, Rail Baltica stacijas un lidostas posma būvniecībai,
- zemju atsavināšanai,
- autoruzraudzībai un būvuzraudzībai.
Papildu finansējums tika saņemts no Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda, lai pabeigtu Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļu un nodrošinātu dzelzceļa savienojumu ar lidostu.
Latvija arī plāno pieteikties nākamajam Eiropas infrastruktūras finansēšanas konkursam “Re:Call – Flow”, kas tiks izsludināts 2026. gadā.
Kas notiks tālāk?
Nākamais plānošanas periods būs 2028.–2034. gadā.
Tad būs pieejami jauni Eiropas finansējuma konkursi Rail Baltica turpmākai attīstībai.