Infografika par 2026. gada autoceļu nozares budžetu – kopā 314,1 milj. €. Galvenie virzieni: 142,7 milj. € autoceļu būvniecībai un atjaunošanai (570 km), 79,6 milj. € uzturēšanai, 60,1 milj. € pašvaldību ceļiem, 13,2 milj. € satiksmes drošībai, 10,5 milj. € gājēju un velo ceļiem. Apakšā ilustrēti ceļu darbi, velobraucēji un ģimenes.

Šogad autoceļu nozarei plānots 314,1 milj.eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 milj. eiro mazāk nekā 2025.gadā. Tāpat autoceļu projektiem nākamgad plānotas papildu 38 milj. eiro Eiropas Savienības fondu investīcijas. Pieejamā finansējuma ietvaros plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī  īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

“Finansējums autoceļiem ilgstoši ir bijis nepietiekams un arī šogad, ņemot vērā valsts budžeta prioritātes, kopējā situācija nemainīsies. Vienlaikus mūsu mērķis paliek nemainīgs - nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā, tāpēc ir atjaunota nozares stratēģija un rūpīgi tiks izvērtētas vajadzības un finansējuma piešķiršanas kritēriji. Šogad prioritāri tiks īstenoti satiksmes drošības uzlabošanas projekti, tostarp arī izbūvējot drošu mikromobilitātes infrastruktūru gar valsts autoceļiem”, skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 km kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu (-2% pret 2025.gadu) un 66% valsts  reģionālo autoceļu (-4% pret 2025.gadu).  Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai nākamgad plānots ieguldīt 142,7 milj.eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai nākamgad būs pieejami 60,1 milj.eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025.gadā. Šogad 20 000 km valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem plānots tērēt 79,64 milj.eiro.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ir šogad plānotā transporta nozarē otrā privātā partnerības projekta “A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūve” jeb Bauskas apvedceļa iepirkuma īstenošana.

Lai samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo skaitu un uzlabotu drošību uz ceļiem, kā arī veicinātu piekļūstamību  13,2 milj.eiro investīcijas, t.sk. 9 milj. eiro ES fondu finansējums plānotas satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem. Plānota divlīmeņa gājēju - velosipēdu šķērsojuma izbūve uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) pie Medzābakiem. Tāpat plānots divlīmeņu šķērsojuma izbūve autoceļu A9 Rīga (Skulte)-Liepāja un P98 Jelgava (Tušķi)-Tukums krustojumā Apšupē. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi tiks īstenoti autoceļa A9 Rīga (Skulte)-Liepāja posmā km 0,00-9,90, autoceļa P137  Lapenieki–Ķekava–Ģūģi km 9,150-10,150, kā arī tiks veikta rotācijas apļa izbūve krustojumā uz Baldoni.

Šogad 10,56 milj.eiro, t.sk., ES fondu 9,7 milj.eiro investīcijas plānotas gājēju un velosipēdu ceļa izbūvei, t.sk. gar valsts reģionālo autoceļu P97 Jelgava-Dobele-Annenieki posmā no 27.20 km līdz 30.20 km (no Dobeles līdz pagriezienam uz Miltiņiem. Tāpat šogad ar AF finansējumu Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta zaļināšanas reformas ietvaros plānots pabeigt piecu velo ceļu izbūvi, izveidojot drošu mikromobilitātes savienojumu Rīgai ar Pierīgas pašvaldībām.

Šogad SM budžets – kopējais plānotais finansējums transporta un sakaru nozares attīstībai būs 805,4 milj. eiro, t.sk. ES fondu investīcijas 311 milj.eiro. Ministrija turpinās uzsāktos darbus un reformas, lai īstenotu prioritātes – virzību uz zaļo kursu, iedzīvotāju mobilitātes, drošības un piekļūstamības nodrošināšanu, kā arī stiprinātu nozares konkurētspēju un veicinātu eksportu.

Komunikācijas nodaļa

komunikacijas [at] sam.gov.lv

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Jaunumi ES fondi 2021-2027