Satiksmes ministrijas (SM) komisija ir izpildījusi satiksmes ministra Riharda Kozlovska rīkojumu un pabeigusi “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) kiberincidenta izvērtējumu, lai noskaidrotu faktiskos apstākļus attiecībā uz incidenta cēloņiem, konstatēšanas un reaģēšanas efektivitāti, kā arī CSDD īstenoto tehnisko un organizatorisko pasākumu atbilstību. Komisija ir sagatavojusi ziņojumu, kurā apkopoti secinājumi un ieteikumi tehniskās ievainojamības novēršanai un kiberdrošības stiprināšanai.
“Izvērtējums parāda, ka CSDD kiberdrošības pārvaldībā pieļautas vairākas kļūdas un neizdarības, reizēm formāla pieeja, kuru dēļ iespējas kiberuzbrukumam nebija pilnībā novērstas. Nepilnības konstatētas gan uzņēmuma darbinieku, gan ārpakalpojuma sniedzēju rīcības algoritmos, vienlaikus amatpersonu atbildības izvērtējums ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē. Dienesta izmeklēšanas uzdevums bija konstatēt situāciju un tās apstākļus, un sagatavot ieteikumus konkrētiem pasākumiem lai līdzīgi riski nākotnē būtu novērsti un Latvijas iedzīvotāju dati būtu drošībā”, skaidro satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
SM izveidotā komisija secinājusi, ka incidenta iespējamību radīja ievainojamība CSDD uzturētajā tīmekļa lietotnē med.csdd.lv, kas uzbrucējam ļāva sākotnēji piekļūt informācijas sistēmām. Iespēju ievainojamību novērst agrāk ietekmēja vairākas tehniskas un organizatoriskas nepilnības – nepilnīga drošības pārbaužu aptvere, nepietiekama tīkla aizsardzība, daudzfaktoru autentifikācijas trūkums, programmatūras izstrādes nepilnības.
Tāpat tika konstatēta ilgstoša vēsturisko personas datu glabāšana, kuru vērtēs Datu valsts inspekcija. Kiberdrošības kontroles sistēma bija izveidota, bet praksē vairākkārt nesasniedza savu mērķi. Konstatētas atsevišķas nepilnības saistībā ar risku pārvaldību un kiberdrošības vadību - nepietiekama speciālistu kapacitāte, nepietiekama tvēruma drošības testi un auditi, nepilnīga dokumentēšana.
Pēc sākotnējās piekļuves iegūšanas uzbrucējs varēja ilgstoši un plašā apjomā iegūt datus, jo nebija pietiekamu pieprasījumu apjoma kontroles un anomāliju identificēšanas mehānismu. Vienlaicīgi, komisija secinajusi, ka neatkarīgi no sākotnējās ievainojamības rašanās iemesla, no profesionāla drošības monitoringa pakalpojuma sniedzēja parasti tiek sagaidīts, ka tas spēj savlaicīgi identificēt un ierobežot neparastu, ilgstošu datu aktivitāti, lai nepieļautu ik ilgstošu un plaša mēroga datu izgūšanu. CSDD pēc incidenta konstatēšanas ir izpildījusi normatīvajos aktos noteiktos ziņošanas pienākumus attiecībā uz kompetentajām valsts institūcijām noteiktajos termiņos.
Komisijas ziņojumā uzskaitīti ieteikumi CSDD kiberdrošības stiprināšanai – novērst konstatētos kiberdrošības un datu aizsardzības riskus, izvērtēt datu glabāšanas termiņus, nodrošināt pietiekamu kiberdrošības fukcijas kapacitāti, pārskatīt un pilnveidot līgumu ar SIA “TET” un ieviest sistēmu, kā šādi ārpakalpojumu tiek pārvaldīti.
Komisija nevērtēja iespējamo CSDD amatpersonu atbildību, tā ir tiesībsargājošo institūciju kompetence. Izvērtēšanas ziņojums un materiāli tiks nosūtīti tiesībsargājošām institūcijām.
2026. gada augustā notikušā kiberuzbrukuma rezultātā tika iegūti aptuveni 1,15 miljonu fizisko personu un līdz 200 tūkstošu juridisko personu dati no CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Vienlaikus CSDD pakalpojumu darbība netika pārtraukta, uzbrukumā izmantotie piekļuves kanāli ir identificēti un bloķēti, bet incidenta izmeklēšana turpinās sadarbībā ar CERT.LV un tiesībsargājošajām iestādēm.