Šodien, 6. maijā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi un nodalīt uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.
Tāpat paredzēts mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē. Mainīts tiks arī mazo ostu pārvaldības modelis, atvieglojot un optimizējot to, mazinot valdes locekļu skaitu, paredzot iespēju samazināt arī izmaksas un dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.
Reforma šobrīd attiecināma uz Rīgas un Ventspils ostām, savukārt Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ), atbilstoši LSEZ likumam, reforma stāsies spēkā pēc 2035.gada 31. decembra, līdz tam saglabājot līdzšinējo darbības modeli.
“Esmu gandarīts, ka ostu reforma virzās uz priekšu, jo ostas ir ekonomikas dzinējspēks, nozīmīgs loģistikas infrastruktūras elements, kas nodrošina valsts konkurētspēju un izaugsmi. Reformas viens no mērķiem ir atgriezt pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā. Īstenojot reformu, svarīgi atrast katras ostas specifikai un ilgtermiņa attīstībai efektīvākos risinājumus, vienlaikus nodrošinot to profesionālu, neatkarīgu pārvaldību”, norāda satiksmes ministrs Atis Švinka.
Galvenie reformas ieguvumi ir ostu depolitizācija, profesionāla pārvaldība, pašvaldību iesaiste lēmumu pieņemšanā, īpašumu nodalīšana un iespēja īpašniekiem attīstīt industriālos objektus pie ostām.
Ostas darbojas pašvaldību teritorijā, tāpēc to sekmīga mijiedarbība infrastruktūras, vides un citos aspektos ir būtisks priekšnoteikums ostu un to industriālo teritoriju turpmākai attīstībai. Tāpat ostu pārvalžu resursu efektīvai izmantošanai, reforma paredz konsolidēt vairākas ostu aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā.
Savukārt reformā paredzēto robežu nodalīšanas mērķis ir veidot skaidru dalījumu starp teritorijām, kuras nepieciešamas ostas pamatfunkciju veikšanai, un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Šāds nodalījums palīdzēs ostām elastīgāk reaģēt uz tirgus prasībām, piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinās ilgtspējīgu attīstību.