Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem, 2023. gada pirmajā ceturksnī par 10,6% samazinājies ostu kravu apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. Apgrozījuma kritums skaidrojams ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apjoma pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt jaunus risinājumus biznesa attīstībai.
Kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu galvenokārt ietekmēja ogļu un naftas produktu kravu apjomu kritums, kas saistīts gan ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā, gan ar kritumu naftas produktu apgrozījumā pēc šī gada 5.februāra, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem. Neskatoties uz samazinājumu beramkravu un lejamkravu segmentos, ģenerālkravu apgrozījums joprojām ir stabils. Ostas meklē jaunus risinājumus un veido alternatīvas loģistikas ķēdes, aktīvāk piesaistot kravas no jauniem mērķa tirgiem. Tādējādi Latvijas ostās pirmajos trīs mēnešos kopumā par 1,6% pieaudzis kokmateriālu kravu apgrozījums.
Rīgas ostā kravu apgrozījums šogad, salīdzinot ar 2022. gada trijiem mēnešiem, ir samazinājies par 8,6%. Šī gada pirmajos trijos mēnešos Rīgas osta apstrādāja 5,3 milj. tonnu kravu. Kritums ir bijis energoresursu kravu segmentā, taču ģenerālkravu apgrozījums ir stabils un atsevišķās grupās ir vērojams kravu pieaugums. Rīgas ostai ir izdevies piesaistīt ro-ro kravas, atverot jaunu prāmju līniju. Uzņēmums Scandic Line nodrošina gan jau minēto kravu segmentu, gan dažādu negabarīta kravu pārvadājumus starp Rīgas Centrālo Termināli Rīgas brīvostā un Sodertaljes ostu. Ro-ro kravu pārvadājumi Rīgas ostā 2023.gada trīs mēnešos sastādīja 17 tūkst. tonnu, turklāt par 2,2% pieauguši arī konteineru kravu pārvadājumi. Tāpat Rīgas ostā turpina augt labības kravu apgrozījums. Šī gada pirmajos trijos mēnešos ostā tika pārkrauti 0,6 milj. tonnu labības produktu, kas ir par 2,7% vairāk salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Arī Liepājas ostā šī gada pirmajos trīs mēnešos kravu apgrozījums ir samazinājies par 6,8%, salīdzinot ar pērnā gada datiem. Šī gada pirmajā ceturksnī Liepājas osta apstrādāja 1,9 milj. tonnu kravu. Ostā turpina palielināties ro-ro kravu pārvadājumi, kā arī citas atsevišķas ģenerālkravu un beramkravu grupas. Ro-ro kravu pārvadājumi pieauguši par 5%, celtniecības materiālu kravas – par 15,7%, koksnes šķeldas pārvadājumi pieauguši par 13,1%, savukārt kokmateriālu kravas – par 18,3%.
Ventspils ostā gada pirmā ceturkšņa kravu apgrozījums samazinājies par 20,9%. Šī gada pirmajos trijos mēnešos osta apstrādāja 3,1 milj. tonnu kravu. Neskatoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu, Ventspils ostā par 25,7% ir pieaudzis kokmateriālu apgrozījums.
Tāpat kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums gada pirmajā ceturksnī salīdzinot ar 2022. gadu samazinājies par 36,3%. Šī gada pirmajos trijos mēnešos dzelzceļa pārvadājumi sastādīja 4,3 milj. tonnas. Kravu pārvadājumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums akmeņogļu, minerālmēslu un naftas produktu kravu grupās. Savukārt stabilitāti saglabāja labības, rūdu un citu kravu pārvadājumi. Izaugsmes tendences vērojamas iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumos, kas gada pirmajā ceturksnī pieauga par 15,1%. Dzelzceļa nozare turpina meklēt iespējas piesaistīt jaunas kravu grupas no Centrālās Āzijas valstīm, kā arī attīstīt iekšzemes kravu pārvadājumus, kur saskaņā ar VAS “Latvijas Dzelzceļš” veikto izpēti, attīstības potenciāls ir vidēji 4,2 milj. tonnas gadā.
Transporta un loģistikas nozare turpina meklēt iespējas piesaistīt jaunas kravas, tostarp dažādas nišas produktus, it īpaši ar augstāku pievienoto vērtību – konteineru un ro-ro kravas. Tāpat tiek veidoti alternatīvi loģistikas koridori un izskatītas iespējas piesaistīt jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.