VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā ir publicēta karte ar šogad plānotajiem valsts ceļu remontdarbiem: https://lvceli.lv/#_buvobjekti. Savukārt izdevumā Autoceļu avīze ir pieejama plašāka informācija par konkrētiem darbiem, kas paredzēti remontdarbu posmos. Izdevums pieejams ŠEIT .
Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.
Finansējums
Kopējais finansējums valsts autoceļiem šogad ir 289 miljonu eiro apmērā, no tiem 221 miljoni eiro ir valsts budžets, 13 miljoni eiro – ES Kohēzijas fonda (KF) finansējums, bet 55 miljoni eiro – ES atveseļošanas fonda (AF) finansējums. AF finansējums pieejams šogad un turpmākos trīs gadus un tā uzdevums ir gan mīkstināt Covid pandēmijas negatīvās sekas, gan veicināt drošu satiksmi uz jaunajiem administratīvajiem centriem. Šis finansējums tiek novirzīts būvdarbiem reģionālo un vietējo autoceļu tīklā.
Kopumā sājā būvdarbu sezonā darbi plānoti 89 būvdarbu objektos un par 13 no tiem līgumi jau ir noslēgti, vēl 50 objektu līgumi ir iepirkumu procesā bet aptuveni 30 objektiem iepirkumu dokumentācija ir izstrādes stadijā un iepirkumus plānots izsludināt līdz jūnija beigām.
LVC būvdarbu līgumos patlaban tiek iekļauts būvniecības izmaksu indekss uz visiem darbiem. Indeksējās tie darbi, kuriem piedāvājums bijis iesniegts iepriekšējā gadā, bet darbi jāveic nākamajā gadā. Izmaksu indeksācija ne vienmēr nozīmē sadārdzinājumu, ir gadījumi, kad cenas tieši pretēji samazinās.
Tehnoloģijas
Kā jau minēts, šajā būvdarbu sezonā visvairāk tiks izmantota asfaltbetona seguma atjaunošanas tehnoloģija – segumu plānots atjaunot uz 395 kilometriem valsts autoceļu.
Paredzams, ka būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā atsāksies aprīļa otrajā pusē, savukārt objektos, kur plānota seguma atjaunošana, darbi uzsāksies maijā.
Valsts autoceļu pārbūve šogad plānota uz 132 kilometriem ceļu, asfaltbetona seguma atjaunošana – uz 395 kilometriem, grants seguma divkārtu virsmas apstrāde – uz 25 kilometriem, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde – uz 45 kilometriem un grants seguma atjaunošana – uz 43 kilometriem. Darbi plānoti arī uz 17 valsts tiltiem. Šajā būvdarbu sezonā tiks pabeigta 17 kilometru gara jauna valsts ceļa posma – rudenī plānots pabeigt Ķekavas apvedceļa būvniecību. Projekts tiek realizēts pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa un līgums paredz, ka šoruden ceļš tiek nodots lietošanā ceļa lietotājiem.
Satiksmes drošība
Atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos šogad plānots ieguldīt 7,9 miljoni eiro. Uzlabot satiksmes drošību iecerēts četros objektos Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģionos. Tiks pārkārtoti un aprīkoti vairāki krustojumi un satiksmes mezgli. Stalbē pārbūvēs Valmieras šosejas (A3) un autoceļa Cēsis–Līvi (P14) krustojumu, izveidojot arī speciālu vietu gājējiem un apgaismojumu. Daugavpils šosejas (A6), reģionāla autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene (P37) un vietējā autoceļa Apšusala–Vilkukrogs (V772) satiksmes mezglu pārbūvēs par rotācijas apli. Pārbūvēt plānots arī autoceļu Garkalne–Alauksts (P3) un Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) krustojumu, savukārt Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei veiks virkni satiksmes drošības uzlabojumu. Piecos valsts ceļu posmos plānots uzsākt gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izbūvi.
Atbilstoši Ceļus satiksmes drošības padomes (CSDP) lēmumam, šogad turpinās vidējā ātruma radaru uzstādīšana valsts autoceļu tīklā. Projekta īstenošanai CSDP 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 100 000 eiro apjomā. Iepirkumā par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā, tiesības slēgt līgumu ieguva PS Fima Group. Kopumā ir izvēlēti 16 posmi. Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija (aizliegums apdzīt). Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli. Sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja
VSIA Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa