Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastes valstis, arī Latvija, kopā ar Islandi ir uzrakstījušas kopīgu atklātu vēstuli.
Vēstule ir adresēta starptautiskajai jūrniecības kopienai.
Valstis brīdina par pieaugošiem drošības riskiem Eiropas jūrās.
Īpaši lieli riski ir Baltijas jūrā.
Navigācijas sistēmu traucējumi
Mūsdienās kuģi izmanto satelītu navigācijas sistēmas (GNSS), lai noteiktu savu atrašanās vietu.
Šīs sistēmas ir ļoti svarīgas drošai kuģošanai.
Eiropas ūdeņos arvien biežāk tiek traucēti GNSS signāli.
Tas apdraud:
- kuģu drošu pārvietošanos,
- jūras satiksmes vadību,
- avārijas un glābšanas dienestu darbu.
Tāpat tiek viltoti vai mainīti kuģu identifikācijas dati (AIS sistēmā).
Tas padara situāciju vēl bīstamāku un palielina negadījumu risku jūrā.
Piekrastes valstis norāda, ka traucējumi Baltijas jūrā bieži notiek apzināti.
Tie apdraud visus kuģus neatkarīgi no valsts vai kuģošanas veida.
Aicinājums rīkoties
Starptautiskā jūrniecības kopiena ir aicināta uztvert GNSS traucējumus un AIS datu viltošanu kā nopietnus draudus.
Tiek aicināts:
- nodrošināt, ka kuģu apkalpes zina, kā rīkoties, ja navigācijas sistēmas nedarbojas,
- attīstīt un izmantot arī citas, alternatīvas navigācijas sistēmas uz sauszemes.
Starptautisko noteikumu ievērošana
Droša, efektīva un videi draudzīga kuģniecība ir ļoti svarīga pasaules tirdzniecībai un ekonomikai.
Tāpēc valstis uzsver, cik svarīgi ir ievērot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) noteikumus.
Tas ietver, piemēram:
- kuģošanas drošības noteikumus (SOLAS),
- kuģu sadursmju novēršanas noteikumus (COLREG),
- vides aizsardzības prasības (MARPOL),
- ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).
Sadarbība un atbildība
Vēstulē uzsvērts, ka ir jāievēro prasības par:
- kuģu reģistrāciju un sertifikātiem,
- drošības vadības sistēmu nepārtrauktu darbību,
- kuģu maršrutu un ziņošanas sistēmu izmantošanu,
- savlaicīgu informācijas sniegšanu piekrastes valstu iestādēm.
Piekrastes valstis norāda, ka jūrniecības drošība ir nodrošināma tikai ar kopīgu rīcību un ciešu sadarbību starp valstīm.
Tas ir nepieciešams, lai kuģošana Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā būtu droša arī mainīgos drošības apstākļos.