Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastes valstis, tostarp Latvija, kopā ar Islandi ir publicējušas atklātu vēstuli starptautiskajai jūrniecības kopienai, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību pieaugošajiem riskiem jūrniecības drošībai Eiropas ūdeņos, īpaši Baltijas jūras reģionā.
Vēstulē norādīts, ka mūsdienu jūras transports lielā mērā balstās uz globālo navigācijas satelītsistēmu (GNSS). Pieaugošie GNSS signālu traucējumi, kas konstatēti Eiropas ūdeņos, apdraud drošu kuģošanu, jūras satiksmes vadību, kā arī avāriju un glābšanas sistēmu darbību. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) datu viltošana vai manipulēšana ar tiem būtiski pasliktina situāciju un palielina negadījumu riskus jūrā. Piekrastes valstis norāda, ka GNSS traucējumi Baltijas jūras reģionā arvien biežāk ir apzinātas iejaukšanās rezultāts un rada risku visiem kuģiem neatkarīgi no to valsts piederības vai darbības veida.
Starptautiskā jūrniecības kopiena – jūru piekrastes valstis, jūrniecības iestādes, kuģniecības uzņēmumi, kuģu apkalpes un atbildīgās institūcijas tiek aicinātas atzīt GNSS traucējumus un AIS manipulācijas par būtiskiem draudiem jūrniecības drošībai. Vēstulē ir aicinājums nodrošināt, ka kuģi un to apkalpes ir sagatavoti drošai darbībai navigācijas sistēmu darbības traucējumu gadījumā, kā arī veicināt alternatīvu sauszemes radionavigācijas risinājumu izstrādi un ieviešanu.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka droša, efektīva un videi ilgtspējīga kuģniecība ir būtiska globālajai tirdzniecībai un ekonomikai. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir pilnīga un konsekventa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) prasību ievērošana, tostarp SOLAS, COLREG, MARPOL un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) noteikumu izpilde.
Vēstulē akcentēta nepieciešamība stingri ievērot starptautiskās prasības attiecībā uz kuģu valsts piederību, sertifikāciju, drošības vadības sistēmām, to nepārtrauktu darbību, kuģu maršrutēšanas un ziņošanas sistēmu izmantošanu, kā arī savlaicīgu informācijas apmaiņu ar piekrastes valstu atbildīgajām institūcijām. Piekrastes valstis norāda, ka jūrniecības drošības uzturēšana prasa koordinētu rīcību, atbildību un ciešu starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu drošu kuģošanu Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā arī mainīgos drošības apstākļos.