Apvienoto Nāciju Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (International Civil Aviation Organization – ICAO) Asamblejas 42.sesijā Latvija atbalstīja globālās aviācijas nozares attīstības prioritātes un iestājās par to, lai starptautiskie lēmumi stiprinātu savienojamību, tiktu īstenoti iepriekš panāktie vides mērķi un visas ICAO dalībvalstis garantētu civilās aviācijas drošību. Krievijas Federācija atkārtoti netika ievēlēta ICAO padomē, kas ir augstākais šīs organizācijas izpildorgāns, nodrošina ICAO ikdienas darbu un nosaka starptautiskās civilās aviācijas attīstības virzienus gaisa transporta jomā.
“ICAO Asambleja ir būtisks starptautiskās aviācijas sadarbības īstenošanas formāts, kur tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē globālās aviācijas attīstību nākamajiem gadiem. Mums svarīgo jautājumu koordinācija ar Eiropas valstīm stiprina kopīgu redzējumu par aviācijas prioritātēm, kā arī ļauj uzsvērt nacionālās intereses, īpaši saistībā ar Eiropas reģionu aviācijas savienojamības un gaisa telpas drošības aspektiem”, komentē Latvijas delegācijas vadītāja, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.
Aizstāvot drošas aviācijas principus, Latvija ICAO Asamblejā nosodīja Krievijas Federācijas tīši radītos satelītnavigācijas traucējumus Baltijas jūras reģionā. Pamatojoties uz sešu Eiropas Savienības dalībvalstu (Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas) sniegtajiem pierādījumiem, Asambleja atzina, ka satelītnavigācijas signālu traucējumu avots, kas ietekmē civilās aviācijas darbību Baltijas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionos, nāk no Krievijas Federācijas teritorijas.
Neskatoties uz ICAO Padomes iepriekšējiem aicinājumiem Krievijai pārtraukt šādu rīcību, nekādas korektīvas darbības vai iesaistīšanās nav veiktas. Balstoties uz sniegtajiem pierādījumiem un vairākuma ICAO dalībvalstu pozīcijas, Asambleja ir nosodījusi Krievijas Federācijas prettiesisko rīcību un steidzami aicinājusi pārtraukt radīt apdraudējumu civilai aviācijai un izpildīt savas starptautiskās saistības.
Izskatot vairākus citus Eiropas Savienības valstu iesniegtos darba dokumentus ICAO Asamblejā tika uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt satelītnavigācijas tehnisko noturību, aicinot aeronavigācijas aprīkojuma ražotājus pasteigties ar noturīga aprīkojuma ražošanu, nodrošināt standartizētas radio frazeoloģijas izstrādi saziņai lidojumu laikā par GNSS traucējumiem, kā arī mudināt ICAO dalībvalstis paplašināt aeronavigācijas iekārtu tīklu, kas nebūtu atkarīgs no satelītnavigācijas.
Zīmīgi, ka atzīstot Krievijas Federācijas pārkāpumus pret civilo aviāciju, pirmajā ICAO dalībvalstu grupā, piedaloties balsošanā pārstāvjiem no 183 valstīm, Krievijas Federācija atkārtoti netika ievēlēta ICAO padomē. Arī turpmākajos balsojumos (otrajā un trešajā valstu grupā), konkurencē ar citām valstīm, Krievijas Federācija saņēma vēl mazāku atbalstu un vismaz turpmākos trīs gadus netiks pārstāvēta ICAO Padomē.
ICAO Padomē ir nodrošināta līdzsvarota pasaules dalībvalstu pārstāvniecība. Padomes sastāvs atspoguļo rūpīgi izsvērtu līdzsvaru starp valstīm, kurām ir stratēģiska nozīme gaisa transporta nozarē, valstīm, kas veic būtiskus ieguldījumus aviācijas infrastruktūrā, un valstīm, kuras nodrošina plašu ģeogrāfisko pārstāvniecību. Šāds modelis sniedz iespēju nodrošināt, ka ICAO Padome atspoguļo gan nozares globālo dinamiku, gan arī reģionu vajadzības un prioritātes, ļaujot vienlaikus risināt gan tehniskos, gan politiskos jautājumus, kas skar visas pasaules aviācijas attīstību.
Kopumā Asamblejas laikā tika izskatīti vairāk nekā 1000 ICAO dalībvalstu un Padomes iesniegtie dokumenti. Tai skaitā tika apstiprināts Globālais aviācijas drošuma plāns 2026.–2028. gadam, kurā ir izklāstīta globālā stratēģija aviācijas sistēmu nepārtrauktai uzlabošanai, un tas ir galvenais plānošanas dokuments, uz kura pamata tiek izstrādāti un īstenoti reģionālie un nacionālie aviācijas drošuma plāni.
ICAO dalībvalstis kopumā atbalstīja iepriekš izvirzītos stratēģiskos mērķus saistībā ar aviācijas pāreju uz ilgtspējīgāku nākotni un atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas, panākot plašāku globālu sadarbību, stiprinot starptautisko sistēmu un liekot pamatus investīciju palielināšanai jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Šai nolūkā ICAO ir izveidojis struktūrvienību, kuras nolūks turpmāko gadu laikā ir veicināt investīcijas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas projektiem visā pasaulē.
Asamblejas ietvaros tika parakstīts Latvijas un Saūda Arābijas nolīgums par gaisa satiksmi, kā arī uzsāktas konsultācijas par šāda nolīguma parakstīšanu ar Urugvaju. Šādu divpusēju starpvalstu nolīgumu slēgšana stiprina valstu sadarbību aviācijas jomā un rada pamatu starptautiskās aviācijas savienojamības attīstīšanai, jo atvieglo savstarpēju aviācijas tirgus pieejamību, investīcijas, tūrisma plūsmu un pārrobežu uzņēmējdarbību.