Latvija ir piemērota vieta transporta loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības, Āzijas un citu pasaules kontinentu tirgiem. Multimodālie transporta koridori šķērso Latvijas teritoriju gan no Austrumiem uz Rietumiem, gan no Ziemeļiem uz Dienvidiem.

Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Transporta loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina ceturto daļu. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī.

Latvijas ostās 2023. gadā apstrādāja 38,7 miljoni tonnas kravu. Regulāra prāmju satiksme savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt konteinerpārvadājumus uz daudzām citām Baltijas jūras ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā.

Dzelzceļa sistēma nodrošina dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanu NVS un Āzijas valstīm ar tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2023. gadā pa dzelzceļu tika pārvadātas vairāk nekā 15.6 miljoni tonnas kravu, no kurām 78% ir tranzīta pārvadājumi, 10% iekšzemes pārvadājumi un 12% pārējie pārvadājumi. Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas Eiropas Savienības Trans - Eiropas transporta tīklā  (TEN-T) tīklā.

Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos : Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Eiropas galveno transporta artēriju AGR (The European Agreement on main international traffic arteries) autoceļu tīklā, dzelzceļu tīklā AGC(The European Agreement on Main International Railway lines), kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC (European Agreement on Important International Combined Transport Lines and Related Installations), Eirāzijas transporta koridoros EATL(The EuroAsian Transport Links) un Dzelzceļu sadraudzības organizācijas OSŽD (The Organization for Cooperation of Railways) tīklos.

Latvija par prioritāru uzskata efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstību, jaunu kravu un investīciju piesaisti transporta un loģistikas sektorā, ražošanas, distribūcijas un loģistikas centru attīstību un kravu pievienotās vērtības palielināšanu.

Latvijas transporta loģistikas sistēmu veido trīs ostas – RīgaVentspils un Liepāja – , kas savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Lielās ostas nodrošina galvenokārt kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un līdz 100% nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas.

Mazās ostas  SkulteMērsragsSalacgrīvaPāvilostaRojaJūrmala un Engure  galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.

Latvijas ostu mērķis, piesaistīt jaunas kravu plūsmas, kravu veidus un klientus, kā arī piesaistīt jaunas augstākās pievienotās vērtības investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Aktīvi piedalāmies Eiropas Savienības politikas veidošanā un pilnvērtīgi iesaistāmies Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības aktivitātēs.

Pēdējā laikā transporta loģistikas  pakalpojumu attīstībā paveikts ļoti daudz:

  • Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības muitas tiesību aktu normas preču importam, tranzītam un eksportam starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm.
  • Galvenie transporta infrastruktūras objekti iekļauti TEN-T tīklā, kurā arī tiek ieguldītas lielākās investīcijas, tai skaitā lielākā daļa Eiropas Savienības sniegtās finansiālās palīdzības.
  • Lai veicinātu jaunu loģistikas centru veidošanos un piesaistītu jaunas kravu plūsmas, ir atvieglots nodokļu režīms - preču importētāji Eiropas Savienībā preces var ievest Latvijā, atmuitot, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli, un uzglabāt jau atmuitotas preces distribūcijas centrā līdz tiek saņemts pieprasījums konkrētai partijai konkrētam veikalam citā dalībvalstī.
  • Ostās un uz dzelzceļa ir izveidoti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši robežkontroles punkti.
  • Piedalāmies Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības darbā, kur nodarbojamies ar Latvijas interešu un projektu aizstāvēšanu, ar mērķi rast risinājumus Latvijas transporta loģistikas vides uzlabošanai.
  • Kopš 2003.gada regulāri kursē konteinervilciens „Baltika – Transit”, kurš savieno Baltijas valstu ostas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu Uzbekistānu un Turkmenistānu.
  • Strādājam, lai, Centrālāzijas valstu uzņēmumiem būtu iespēja nosūtīt kravas Skandināvijas tirgum un konteinervilciens Baltika-Transit būtu nodrošināts ar kravām abos virzienos.
  • Kopā ar citām valstīm strādājam pie jauno konteinervilcienu maršrutu attīstības Eirāzijas transporta koridoros.
  • 2016.gada novembrī Rīgā ienāca pirmais konteinervilciens no Ķīnas pilsētas Jivu, kas vairāk kā 11000 km veica tikai 12 dienās.
  • Jivu pilsētas komerciālā platforma “Yiwu Timex Industrial Investment Co.” Rīgu ir iekļāvusi kā vienu no globālās preču kustības maršrutiem savā kartē, un tieši dzelzceļa pārvadājumus uzskata par perspektīvāko kravu pārvadāšanas veidu uz Eiropu.
  • Esam pierādījuši, ka spējam organizēt arī reverso plūsmu.
  • 2017.gada maijā nosūtījām jau divus konteinervilcienu sastāvus Ķīnas virzienā no Rīgas uz Kašgaru.
  • 2017.gada nogalē Rīgā ieradās konteinervilciens maršrutā “Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama” nedēļas laikā veicot 6000 km garo ceļu no Ķīnas-Kazahstānas robežas līdz Rīgas ostai. Šis vilciens parādīja intermodālā pārvadājuma konkurētspēju, kad tika integrēti dzelzceļa un jūras transporta veidi.
  • 2018. gada nogalē Rīgā ieradās konteinervilciena sastāvs no Uhaņas (Ķīna). Tālāk no Rīgas tika veikta kravu distribūcija uz Igauniju un Lietuvu ar autotransportu. Vilciens šķērsoja 8 988 km, 12 dienās.
  • 2018. gada nogalē Rīgā ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Siaņas (Ķīna). Šis testa vilciens bija 1000 vilciens, kas ir devies Eiropas virzienā no Siaņas - Ķīnas lielākās sauszemes ostas. Tālāk no Rīgas tika veikta kravu distribūcija pa jūras ceļu uz Hamburgu (Vācija) un Kuovolu (Somija). Vilciens šķērsoja 8 031 km, 11 dienās.
  • Turpinās darbs pie jaunu multimodālo loģistikas maršrutu izstrādes savienojot Āzijas valstis ar Ziemeļeiropu, Rietumeiropu, kā arī Ziemeļameriku caur Latvijas ostām
  • Latvijas tranzīta jomas uzņēmēju profesionalitātes augsts novērtējums ir ASV lēmums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nemilitāru kravu nosūtīšanai uz Afganistānu. Kopš 2009.gada pirmās puses tika nodrošināti pastāvīgi pārvadājumi. Liels darbs paveikts pie citu NATO dalībvalstu kravu piesaistīšanas tranzītā caur Rīgas ostu un lidostu.
  • Lai veicinātu jaunu kravu un investīciju piesaisti, pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas 2014.gada martā tika izveidota Loģistikas nozares padome, kuras pamatuzdevums ir sadarbībā ar privāto sektoru nodrošināt integrētu piedāvājumu izstrādi un mērķtiecīgu jaunu klientu piesaisti Latvijas transporta un loģistikas nozarei. Padomes sastāvā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, trim lielākām Latvijas ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas, starptautiskās lidostas „Rīga”, kā arī tranzīta un loģistikas uzņēmēju asociācijām. Ap 650 uzņēmēji ir to asociāciju biedri, kas ir pārstāvēti Padomes sastāvā.
  • Lai stiprinātu loģistikas sektora konkurētspēju, ar Valdības atbalstu daudz paveikts muitas jautājumu risināšanā – veikti vairāki papildinājumi muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos: par preču pagaidu uzglabāšanu, par muitas procedūras „tranzīts” piemērošanu, par vienkāršoto deklarēšanu, par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, par muitas noliktavām, par muitas un nodokļu galvojumu apvienošanu, par dažādu statusu noliktavu apvienošanu, par fiskālā pārstāvja darbības nosacījumu atvieglošanu, par rīcību, konstatējot neatbilstības starp importētajām precēm un to pavaddokumentiem.
  • 2015.gada aprīlī noorganizēta ASEM valstu transporta ministru tikšanās un biznesa forums Rīgā.
  • Lai veicinātu Latvijas kā profesionālas loģistikas un tranzīta valsts atpazīstamību 2015.gada 24.novembrī Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta (16+1) samitā Sudžou tika atbalstīta Latvijas iniciatīva uzņemties sadarbības loģistikas nozarē koordināciju, t.i., nodibinot loģistikas koordinācijas sekretariātu, kā arī Rīgā organizēt 16+1 transporta ministru sanāksmi un biznesa konferenci. 2016.gada maijā Rīgā notika transporta ministru sanāksme un biznesa konference.
  • 2015.gada 24.novembrī Sužou, Ķīnā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas 16+1 samitā Latvijai tika uzticēts koordinēt loģistikas jomu. 2016.gadā izveidots 16+1 Loģistikas koordinācijas sekretariāts Satiksmes ministrijā, t.sk. 16+1 formāta koordinācijas interneta platforma. 2016.gada maijā Rīgā notika pirmā 16+1 transporta ministru sanāksme. 2017.gadā Rīgā un 2018.gadā Čendu, Ķīnā notika 16+1 loģistikas Focal Point sanāksmes. Lai Jaunā Zīda ceļa attīstības kontekstā sekmīgi varētu izmantot iespējas, ko sniedz loģistikas jomas koordinējošās valsts statuss, kā arī iegūtā atpazīstamība un popularitāte, Ķīnā un Kazahstānā kopš 2016.gada aprīļa strādā Satiksmes ministrijas specializētie transporta atašeji. 2019.gadā formātam pievienojās Grieķija, veidojot 17+1.
  • 2022.gada 11. augustā, Latvija, izvērtējot pašreizējās ārpolitikas un tirdzniecības politikas prioritātes, ir izlēmusi turpmāk nepiedalīties Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu, turpinot veidot konstruktīvo sadarbību ar Ķīnu divpusēji un ES-Ķīnas sadarbības ietvaros. Latvija ir pārtraukusi dalību šajā formātā kopā ar Igauniju. Savukārt, Lietuva no formāta izstājās jau 2021.gada maijā.
  • 2019.gada aprīlī  ir izveidots jauns nozares zīmols VIA LATVIA un interneta platforma www.vialatvia.com, kas apvieno Latvijas transporta un loģistikas piedāvājumu pēc “viena loga” principa.
  • Jau 2019.gadā lielajās Latvijas ostās industriālajos ražošanas uzņēmumos bija vairāk nodarbināto nekā ostu termināļos. Šī tendence turpinās arī pēdējos gados. Ventspils un Liepājas ostās ir izveidoti jauni uzņēmumi, paplašinātas un attīstītas ražotnes. Rīgas ostā ieviesta ostas procesu digitalizācija, pieaudzis ar autotransportu atvesto kravu apgrozījums, tiek attīstīta un pilnveidota ostas infrastruktūra. Varam minēt lieliskus ražošanas uzņēmumu piemērus tādās jomās kā mašīnbūve, metālapstrāde, kokrūpniecība, tekstilrūpniecība un pārtikas ražošana, kas pārstāv Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Beļģijas, Šveices un citu valstu, tai skaitā Latvijas investorus.

Pievērst maksimālu uzmanību jaunu, augstākas pievienotās vērtības, Rietumu izcelsmes kravu identificēšanai un piesaistei Latvijas loģistikas koridoram, meklējot iespējas nodrošināt ne tikai šo kravu pārkraušanu un pārvadāšanu, bet arī papildu pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Īpaša uzmanība pievēršama Ziemeļamerikas un Ziemeļeiropas izcelsmes kravu plūsmām, Latvijas sabiedroto valstu investīciju piesaistei mūsu ostu un dzelzceļa sistēmā, kā arī jaunu produktu attīstībai sadarbībā ar starptautiskiem partneriem, piemēram, kombinēto pārvadājumu un komplektējošās loģistikas jomās. Svarīga prioritāte tuvākajā nākotnē ir transporta un loģistikas nozares atbalsts Latvijas militārās mobilitātes un enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanā.

Turpināt pilnveidot un attīstīt Latvijas loģistikas un distribūcijas biznesu. Arvien vairāk piesaistīt plaša patēriņa preces ar augstāku pievienoto vērtību, lai attīstītu loģistikas centru, noliktavu un distribūcijas biznesu Latvijā. Turpināt attīstīt industrializāciju, veicinot augstākās pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumu veidošanu brīvostās uz SEZ, t.sk., izmantojot importēto produkciju un veiktu šo preču izplatīšanu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas reģionā. Būtiski ir turpināt attīstīt jaunu preču ražošanu brīvostās un SEZ, izmantojot importēto produkciju un veiktu šo preču izplatīšanu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas reģionā. Konceptuālā pieeja nodrošina preču izplatīšanu 24 stundās no noliktavas Latvijā uz jebkuru veikalu Baltijas valstīs un pat Helsinkos, Stokholmā vai Varšavā, bet 48 stundās kravas varam nogādāt klientam jebkurā vietā Skandināvijā.

Līdz ar  pēdējo gadu ģeopolitiskajiem notikumiem Eiropā ir mainījušās loģistikas ķēdes un koridori, kuros iekļausies Latvijas transporta sistēma, saglabājot savu konkurētspēju. Pārskatot TEN-T Ziemeļjūras-Baltijas koridors tiks apvienots ar jaunu TEN-T Baltijas-Melnās un Egejas jūras koridoru, kas stiepjas no Ziemeļiem uz Dienvidiem gar ES austrumu robežu un savienos Baltijas Jūras Reģionu ar Melnās Jūras Reģionu. Šim koridoram būs savienojumi ar Ukrainu un Moldovu. Līdz ar šī koridora attīstību paveras jaunas iespējas attīstīt savienojumus ar t.s. TRACECA (Transport Corridor Europe-Caucasus-Asia), transporta koridoru, kas savieno Centrālo Āziju, Kaukāza valstis, Turciju ar Eiropas Savienību dienvidos.

Domājot par turpmāko attīstību svarīgi ir noteikt tādas attīstības prioritātes, kas mums sniegtu ne tikai ekonomisko drošību un neatkarību, bet arī iespējas piesaistīt tādas kravas un investīcijas, kas mums, gan kā valstij kopumā, gan atsevišķi transporta loģistikas nozarei ļautu kāpināt pievienoto vērtību, tai skaitā veidot jaunus ražošanas uzņēmumus ostu teritorijās.