Šodien, 14. augustā, Ministru kabinets ārkārtas sēdē apsprieda airBaltic finanšu situāciju un uzņēmuma nākotni.
Valdība atbalstīja vairākus pasākumus, lai airBaltic varētu turpināt darbu un lai tiktu aizsargātas Latvijas ekonomiskās intereses.
Šie pasākumi ir daļa no airBaltic jaunā biznesa plāna.
Tā mērķis ir padarīt uzņēmumu finansiāli stabilāku un konkurētspējīgāku. Plānā paredzēts:
- vairāk koncentrēties uz lidojumiem no Rīgas;
- samazināt un sakārtot maršrutu tīklu;
- izmantot optimālāku lidmašīnu floti;
- stingrāk kontrolēt uzņēmuma izdevumus;
- veikt citus uzlabojumus uzņēmuma darbībā.
Valdība atbalstīja valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim.
Tāpat valdība atbalstīja iespēju valsts prasījumus pārvērst par ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā.
Valdība arī konceptuāli atbalstīja valsts dalību obligāciju iegādē līdz 30 miljoniem eiro.
Valsts to darītu kopā ar privātajiem investoriem un ar tādiem pašiem noteikumiem.
Šos lēmumus varēs īstenot pēc Saeimas piekrišanas saņemšanas un saskaņā ar noteikto kārtību.
Šie pasākumi ir svarīgi, lai airBaltic varētu vienoties ar kreditoriem un obligāciju īpašniekiem.
Tie palīdzēs īstenot uzņēmuma finanšu stabilizācijas plānu.
Valdība uzskata, ka dalība uzņēmuma stabilizācijas procesā ļaus valstij saglabāt ietekmi uz svarīgiem lēmumiem.
Tas palīdzēs aizsargāt Latvijas intereses, piemēram:
- saglabāt Latvijas gaisa satiksmes savienojumus ar citām valstīm;
- attīstīt Rīgu kā nozīmīgu aviācijas centru reģionā.
Ja airBaltic pārtrauktu darbu, tas negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomiku.
Aprēķini rāda, ka vidējā termiņā valsts ekonomika varētu samazināties par 350 līdz 450 miljoniem eiro.
Samazinātos arī eksports, un valsts budžetam katru gadu varētu rasties 230 līdz 250 miljonu eiro zaudējumi.