Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ceturtdien, 26. augustā, kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem apmeklēs Ķekavas novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Tiekoties ar jauno pašvaldību vadību tiks pārrunāta Rail Baltica projekta virzība un iesaistīto pušu sadarbības stiprināšana projekta un novadu attīstības mērķu sasniegšanai. Šī ir noslēdzošā novadu pašvaldību vizīte saistībā ar Rail Baltica projektu.
“Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra tiek būvēta daudzām nākamajām desmitgadēm, tāpēc ir svarīgi visu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību nodrošināt katrā projekta īstenošanas posmā. Pašlaik notiek Rail Baltica pamattrases projektēšanas darbi visā Latvijā, un šis ir īstais brīdis, lai ar jauno novadu vadību un speciālistiem mēs kopīgi meklētu labākos risinājumus, kā Rail Baltica līnija iekļausies katrā konkrētajā teritorijā, kādas attīstības iespējas tā sniegs un kādu papildu infrastruktūru var un ir nepieciešams laikus plānot,” tikšanos mērķi skaidro satiksmes ministrs.
Jaunajā Ķekavas novadā, kas apvieno Baldones un Ķekavas novadus, iekļaujas Rail Baltica pamata trases posms caur Rīgu un daļa no Rīgas apvada projektēšanas posma Vangaži–Salaspils–Misa. Tajā plānota mobilitātes punktu attīstība Ķekavā un Baldonē. Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno “RB Rail” AS, un tos plānots noslēgt līdz 2022. gada beigām.
Jaunievēlētie pašvaldību deputāti tiks iepazīstināti ar Rail Baltica progresu, projekta ieviesējiem un to atbildības jomām, kā arī Ķekavas pašvaldībai aktuālākajiem projektēšanas risinājumiem, tostarp projekta ietvaros iecerētā apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta izbūvi pār Daugavu pie Salaspils. Divlīmeņu tilts pār Daugavu apvienos dzelzceļa infrastruktūru zemākajā, bet autotransporta infrastruktūru – augstākajā līmenī, kā arī ietvers izbūvi tilta savienojumam ar valsts reģionālo autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava.
Papildu informācija:
Rail Baltica ir ilgtspējīgs dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, netieši arī Somija, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.
Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar kopējo trases garumu 870 km. Latvijas pamata trase – 265 km.
Rail Baltica nodrošinās ātrgaitas starptautisko pasažieru pārvadājumus ar maksimālo kustības ātrumu 249 km/h, kravu pārvadājumus ar ātrumu 120 km/h, kā arī reģionālos pasažieru pārvadājumus ar ātrumu 200 km/h.
Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros.
Satiksmes ministrija ir Rail Baltica projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā ir RB Rail AS un SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.