Satiksmes ministrija uzsver, ka nākamgad sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus nav plānots atcelt. Ņemot vērā pieaugošās sabiedriskā transporta nodrošināšanas izmaksas un ierobežotās valsts budžeta iespējas, ir sagatavoti un tiks vērtēti vairāki risinājumi, lai arī turpmāk nodrošinātu pieejamu sabiedrisko transportu visā Latvijā. Satiksmes ministrijas ieskatā vēlamākais risinājums ir rast papildu 15 miljonu finansējumu sabiedriskajam transportam, saglabājot esošo atvieglojumu sistēmu.
“Lai cik sarežģīti būtu apstākļi, valsts pienākums ir gādāt par mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, tādēļ, vērtējot risinājumus, kā nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti visos Latvijas reģionos, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi vairākus variantus sabiedriskā transporta pārvadājumiem visā valstī Izmaiņas atvieglojumos noteiktām sabiedrības grupām ir galējais risinājums. Gala lēmums par to būs nākamajai valdībai, taču stingri uzskatu, ka to ir iespējams pieņemt Latvijas cilvēku interesēs. Turklāt nav pieļaujams turpināt iepriekšējo praksi, ka sabiedriskā transporta nozares subsidēšana notiek no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem”, uzsver satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas un finansēšanas iespējām 2027.-2030. gadam tiek piedāvāti trīs iespējamie risinājumi, kas ir saskaņošanas procesā ar citām institūcijām. Pēc tam dokumentu izskatīs un vērtēs Ministru kabinets un galīgais lēmums būs atkarīgs no valsts budžeta iespējām.
“Mēs saprotam sabiedrības bažas, jo sabiedriskais transports daudziem cilvēkiem nav izvēle, bet nepieciešamība, lai nokļūtu darbā, skolā vai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Aplams ir apgalvojums, ka Satiksmes ministrija plāno atcelt braukšanas maksas atvieglojumus. Mums ir pienākums atrast līdzsvaru starp budžeta iespējām, iespēju saglabāt pārvadājumu tīklu, biļešu cenām un nepieciešamo atbalstu pasažieriem,” norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Bērziņš.
Ministrijas ieskatā vēlamākais risinājums ir rast papildu finansējumu sabiedriskajam transportam, saglabājot esošo atvieglojumu sistēmu un ceļot biļešu cenas vidēji par 10%. Ja šim variantam nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums aptuveni 15 miljonu eiro apmērā netiks piešķirts, kā praktiski īstenojams ir risinājums, kas paredz biļešu cenu pieaugumu vidēji par 10% un braukšanas maksas atvieglojumu pārskatīšanu, nosakot maksimālo valsts atbalstu līdz 70% apmērā no brauciena maksas.
“Gadījumā, ja netiks rasts nepieciešamais 15 miljonus eiro papildu finansējums, braukšanas maksas atvieglojumu sistēma tiks pārskatīta sadarbībā ar Labklājības, Izglītības un zinātnes, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijām. Tiks veikts detalizētāks vērtējums, kā samazināt ietekmi uz atsevišķām mazaizsargātajām grupām, balstoties uz piešķirtā finansējuma apjomu. Nekādā gadījumā tā nebūs automātiska atvieglojumu samzināšana”, uzsver Kaspars Bērziņš.
Svarīgi uzsvērt, ja tiks pieņemts lēmums samazināt braukšanas maskas atlaižu apmēru, valsts turpinātu segt lielāko daļu brauciena izmaksu. Piemēram, valstspilsētu sabiedriskajā transportā pasažieris ar 70% atvieglojumu par vienu braucienu maksātu no 0,21 līdz 0,54 eiro, kamēr pilnā biļetes cena ir no 0,70 līdz 1,80 eiro. Pierīgas autobusos brauciena maksa būtu no 0,45 līdz 0,84 eiro (pilna cena 1,5-2,8 eiro), savukārt maršrutā Rīga–Rēzekne tā būtu 3,57 eiro (pilna cena 11,9 eiro). Vilcienu pārvadājumos brauciens no A zonas līdz D zonai maksātu 0,99 eiro (pilna cena 3,3 eiro), maršrutā Rīga–Daugavpils 2,67 eiro (pilna cena 8,9 eiro), bet maršrutā Rīga–Liepāja 2,73 eiro (pilna cena 9,1 eiro).
Bērziņš uzsver, ka diskusija nav par atteikšanos no atbalsta sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Izmaiņu mērķis ir rast risinājumu, kas ļautu saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību visā Latvijā un izvairīties no būtiskas maršrutu un reisu samazināšanas un būtiska biļešu cenu pieauguma.
Aprēķini liecina, ka finansējuma trūkuma gadījumā, ja nav papildu valsts budžeta finansējuma, varētu būt nepieciešams slēgt aptuveni 794 autobusu reisus, bet pasažieru skaits samazinātos par vairāk nekā trim miljoniem braucienu gadā. Tas īpaši skartu seniorus, skolēnus, cilvēkus bez automašīnas un reģionu iedzīvotājus.
2025.gadā valsts braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanai novirzīja 26,2 miljonus eiro jeb gandrīz 28% no kopējā sabiedriskā transporta finansējuma. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs trešais valsts ieguldītais eiro sabiedriskajā transportā tiek novirzīts tieši atvieglojumu kompensēšanai.
Vienlaikus Satiksmes ministrija turpinās efektivizācijas pasākumus – sabiedriskā transporta digitalizāciju, bezskaidras naudas norēķinu un vienotās biļešu sistēmas ieviešanu, pasažieru plūsmas uzskaiti, autobusu un vilcienu satiksmes, kā arī skolēnu pārvadājumu ciešāku integrāciju, autoostu darbības pārskatīšanu u.c. Šie pasākumi palīdzēs palielināt ieņēmumus, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus.