Satiksmes ministrija pēdējos gados jau ir paveikusi būtisku darbu, lai pilnveidotu valsts kapitāla daļu pārvaldību, un šajā virzienā iesāktais process vēl tiks turpināts, atbildot uz Valsts kontroles (VK) ziņojumā izteiktajiem norādījumiem, skaidro SM.
Jau kopš 2015. gada, kad stājās spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kapitāla daļu pārvaldības procesi ministrijā arvien tiek uzlaboti un pilnveidoti.
“SM rīcībā ir kapitālsabiedrību sniegtā informācija, kas ļauj kapitāla daļu turētājam ar regularitāti reizi ceturksnī sekot līdzi to attīstībai vai atkāpēm no plāna. SM izveidotā kapitāla daļu uzraudzības kārtība, tostarp, ieviešot revidentu izteiktos ieteikumus, tiek pilnveidota,” skaidro SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova.
Taču ministrija uzsver, ka nav iespējams pieņemt VK pārmetumus, ka SM sešus gadus nav sniegusi informāciju Ministru kabinetā (MK) par to, ko vēlas sasniegt ar valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās. 2015. gada izskaņā valdībā tika iesniegts vērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās, MK šo informatīvo ziņojumu izskatīja un nolēma saglabāt valsts līdzdalību ziņojumā minētajās kapitālsabiedrībās. Nākamais izvērtējums par līdzdalību kapitālsabiedrībās saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām iesniegts izskatīšanai MK pēc pieciem gadiem.
SM norāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un uz likuma pamata izdotajos MK noteikumos ir noteikta nodalīta akcionāru sapulces, padomes un valdes kompetence. Tomēr VK revīzijā ir vērtēta tikai SM kompetence šajos jautājumos. Lai iegūtu visaptverošu un korektu informāciju par revīzijā izskatāmajiem jautājumiem, pēc SM domām, būtu jāuzrunā arī kapitālsabiedrību padomes.
Tas nodrošinātu labāku izpratni par valsts kapitāla daļu pārvaldības procesiem, tostarp sniegtu izpratni par kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi un apstiprināšanas procesu, kas ir padomes kompetencē tajās kapitālsabiedrībās, kurās padome ir izveidota.
Komentējot VK iebildumus par AS “Ventas osta” padomes locekļu nominācijas procesu, SM uzsver, ka tas ir cieši saistīts ar tiesisko regulējumu, kas noteikts “Likumā par ostām” un likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu.
Tāpat fakts, ka “Ventas osta” pagaidu valdes priekšsēdētāja un vienīgā valdes locekle vienlaikus ir nodarbināta pie akcionāra citā amatā, nav pretrunā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijām. VK revīzijā netika konstatēts, ka valdes locekles kompetences neatbilst prasībām, kas noteiktas valdes locekļiem. OECD vadlīnijas atsevišķos gadījumos atļauj uzņēmuma vadībā darboties pie akcionāra nodarbinātām personām, ja tās atbilst kompetences prasībām, kas noteiktas visiem valdes locekļiem, un tām ir noteikti tādi paši pienākumi un atbildība kā pārējiem valdes locekļiem.