Satiksmes ministrija sagatavojusi un saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas un finansēšanas iespējām
2027.-2030. gadam. Informatīvais ziņojums piedāvā trīs iespējamus risinājumus sabiedriskā transporta turpmākai nodrošināšanai. Variantus vērtēs Ministru kabinets un, balstoties uz valsts budžeta iespējām, pieņems lēmumu.
Pēdējos gados sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas būtiski pieaugušas darba samaksas, degvielas, energoresursu un citu izmaksu pieauguma dēļ. Vienlaikus valsts budžeta bāzes finansējums ilgstoši nav pilnībā sedzis faktiskās saistības sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Bāzes finansējums ir nemainīgs kopš 2024. gada – 93,8 miljoni eiro, tikmēr 2026. gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas tiek prognozētas aptuveni 109,9 miljonu eiro apmērā, un tās pieaugs arī turpmāk.
Ziņojumā izvērtēti trīs iespējamie risinājumu varianti. Pirmais paredz pakalpojumu nodrošināšanu tikai esošā bāzes finansējuma ietvaros, kas prasītu būtisku reģionālo autobusu maršrutu tīkla samazināšanu, dzelzceļa pārvadājumu apjoma mazināšanu, ievērojamu tarifu pieaugumu un izmaiņas braukšanas maksas atvieglojumu sistēmā. Satiksmes ministrijas vērtējumā šāds variants būtiski pasliktinātu sabiedriskā transporta pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos.
Satiksmes ministrija kā praktiski īstenojamu risinājumu uzskata otro variantu, kas paredz saglabāt esošo reģionālo autobusu un vilcienu pārvadājumu tīklu, mēreni (vidēji par 10 %) palielināt braukšanas biļešu cenas, un pārskatīt braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu (kas ir aptuveni 25 miljoni eiro jeb 28% no visām izmaksām), nosakot maksimālo valsts atbalstu 70% apmērā no braukšanas maksas. Šāda pieeja ļautu saglabāt sabiedriskā transporta pieejamību, vienlaikus mazinot finansējuma iztrūkumu un veicinot sistēmas ilgtspēju.
Trešais variants paredz saglabāt esošo pārvadājumu tīklu, par 10% palielināt biļešu cenas, vienlaikus saglabājot pašreizējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu. Šis risinājums vismazāk ietekmētu pasažierus un sabiedriskā transporta pieejamību, taču tam nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums aptuveni 15 miljoni eiro gadā. Satiksmes ministrija šo variantu uzskata par vēlamāko gadījumā, ja valsts budžetā izdotos rast papildu finanšu līdzekļus.
Neatkarīgi no izvēlētā varianta, Satiksmes ministrija piedāvā turpināt efektivizācijas pasākumus – sabiedriskā transporta digitalizāciju, bezskaidras naudas norēķinu un vienotās biļešu sistēmas ieviešanu, pasažieru plūsmas uzskaiti, autobusu un vilcienu satiksmes, kā arī skolēnu pārvadājumu ciešāku integrāciju, autoostu darbības pārskatīšanu u.c. Šie pasākumi palīdzēs palielināt ieņēmumus, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus.
Ministrija uzsver, ka sabiedriskais transports ir nozīmīga valsts infrastruktūras daļa. Būtiska maršrutu tīkla samazināšana radītu īstermiņa ietaupījumus, bet pasliktinās darbavietu, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu sasniedzamību. Tādēļ priekšroka dodama risinājumam, kas saglabā reģionālā sabiedriskā transporta tīkla funkcionālo apjomu un vienlaikus pakāpeniski palielina sistēmas ieņēmumus un efektivitāti.
Sabiedriskā transporta finansēšanas ilgtspēja ir būtisks priekšnoteikums Latvijas reģionu attīstībai, iedzīvotāju mobilitātei un vienlīdzīgai piekļuvei valsts pakalpojumiem arī turpmākajos gados.