Publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tiks iesniegti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu (ALN) jeb vinješu likmju izmaiņas.
SM virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas ALN likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tāpat, mērķis ir efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru, samazinot autotransporta noslodzi uz autoceļiem, tādējādi veicinot integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu attīstību, nodrošinot vienmērīgāku resursu izmantošanu un atbilstību zaļā kursa mērķiem.
“Mēs nedrīkstam pieļaut, ka negodprātīgas darbības dēļ pasliktinās reģionālo autoceļu kvalitāte. Diemžēl, saskaramies ar situāciju, kad kravas transportlīdzekļi, lai izvairītos no vinješu iegādes, nebrauc pa valsts galvenajiem, bet reģionālajiem ceļiem. Tie tiek bojāti, jo netur papildu slodzi, savukārt to kvalitātes atjaunošanai nepieciešams papildu finansējums. Paplašinot autoceļu tvērumu, mazinās iespējas izvairīties no nodevas nemaksāšanas un tiks izmantoti kravu pārvadāšanai atbilstošāki ceļi – galvenie autoceļi. Vienlaikus jaunās vinješu likmes veicinās arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu”, skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.
Grozījumi paredz “nulles” likmi bezemisiju transportlīdzekļiem, likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju lieluma. Tāpat grozījumi paredz iekļaut paplašinātu ceļu tīklu ar valsts reģionāliem autoceļiem, kuri ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām.
Latvijā ALN tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs 3 tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss. Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda (diena, nedēļa, mēnesis, 9 mēneši, gads). ALN ieņēmumi tiek novirzīti to valsts autoceļu, pa kuriem iekasē nodevu, uzturēšanai un attīstībai.
Esošās ALN likmes neatspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas rodas kravas transporta ietekmē. Attiecīgi, valsts ieguldījumi autoceļu uzturēšanā un būvniecībā daļēji subsidē videi nedraudzīgāka transporta izvēle.
Neraugoties uz nodevas piemērošanu, Latvijas tranzīta un iekšzemes loģistikas plūsmā joprojām dominē kravas autotransports, īpaši transportlīdzekļi ar lielu asu noslodzi, kas paātrina autoceļu bojāšanos. Kravu plūsma pa autoceļiem turpina pieaugt, palielinot gan infrastruktūras nodilumu, gan sastrēgumus un kaitīgo vielu emisiju līmeni.
Vienlaikus dzelzceļa transportam Latvijā ir brīva kapacitāte, un esošā infrastruktūra spētu uzņemt lielāku kravu apjomu. Tomēr autotransporta relatīvi zemās izmaksas, salīdzinot ar dzelzceļu, neveicina uzņēmēju izvēli izmantot videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku pārvadājumu veidu. Lai veicinātu ilgtspējīgus pārvadājumus, SM virza pāreju uz sauso ostu (dry port) principu – veidojot loģistikas mezglus tālāk no faktiskajām ostām, kur kravas tiktu pārkrautas no autotransporta uz dzelzceļu.
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv