Šodien, 22. jūnijā, Saeima 2. lasījumā apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (Grozījumi).
Grozījumu mērķis ir īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai projektēšanas, būvniecības un nekustamo īpašumu atsavināšanas jomās, lai nodrošinātu būtisku projekta īstenošanas paātrināšanu.
Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkums tuvojas nobeigumam un 2023.gada nogalē plānots uzsākt būvdarbus ārpus Rīgas, tāpēc grozījumi virzīti steidzamā kārtā, lai aktīvi turpinātu projektēšanas darbus un uzsāktu būvdarbus šajā būvniecības sezonā.
Grozījumi papildina likumu un paredz, ka Rail Baltica projekta īstenošana šā likuma izpratnē ir darbību kopums, kas ietver dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvju projektēšanu, priekšizpētes darbus un būvdarbus, kā arī būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus. Rail Baltica projekta īstenošanas teritorija ir attēlota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.
Tāpat grozījumos izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu mazināšanai būvprojektēšanas un būvdarbu posmā.
Būtiskākie no tiem paredz papildināt likumu ar īpašu tiesisko regulējumu, kas izņēmuma gadījumos pieļauj, ka Rail Baltica projekta īstenošanu var veikt, nodibinot lietošanas tiesību aprobežojumu – servitūtu.
Par līdzīgu regulējumu, kas nosaka servitūta nodibināšanu, likumdevējs jau ir lēmis, 2021. gada 12. novembrī pieņemot Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu. Tāpat arī līdzīga satura tiesiskais regulējums paredzēts likumprojektā “Militāro poligonu likums”.
Papildu informācija:
Rail Baltica projekts ir augsta Eiropas Savienības transporta nozares prioritāte un daļa no Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridora, ko atbilstoši Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) regulai ir jāpabeidz līdz 2030. gadam.
Lai veicinātu Rail Baltica projekta realizēšanu, jo sevišķi projektēšanas darbu izpildi, tika izstrādāts Rail Baltica projekta īstenošanas likums, kurš stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī un ietvēra 9 normas, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus. Kopš likuma pieņemšanas ir identificēta virkne citu jautājumu, kam iztrūkst normatīvais regulējums. Likumprojekta izstrādes nepieciešamība atbalstīta ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanas tematiskās komitejas 2023. gada 18. aprīļa sēdē.
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā tiks izbūvēta aptuveni 265 km garumā, tā sāksies pie Lietuvas-Latvijas robežas un turpināsies caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu. Rail Baltica trase pārsvarā šķērsos mazapdzīvotas teritorijas, lauksaimniecības un meža teritorijas.