Reģistrējoties elektroniski, robežu virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju pērnā gada divos mēnešos šķērsojušas teju 29 000 automašīnas

Izmantojot elektroniskās rindas reģistrāciju, kas tika ieviesta pērnā gada 15.oktobrī, valsts robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku 2025.gada pēdējos divos ar pusi mēnešos ir šķērsojušas 28 807 automašīnas. Visvairāk automašīnas reģistrētas rindā un šķērsojušas Latvijas robežu Baltkrievijas virzienā robežas šķērsošanas punktā Pātarnieki - 13 115 kravas un vieglās automašīnas. 

Elektroniskās rindas reģistrācijas risinājums tika ieviests pērnā gada rudenī, lai steidzami risinātu būtiskos satiksmes drošības, kā arī citus drošības apdraudējumus, ko radīja kilometriem garās kravas transporta rindas šosejas malās pierobežā, kas veidojās, jo kravas transporta līdzekļi dienām un nedēļām gaidīja savu iespēju šķērsot robežu. 

Izmantotais risinājums lvrobeza.lv ir pagaidu risinājums, ko robežas šķērsošanā iesaistītās puses izmanto laikā, kamēr VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC) izstrādā informācijas sistēmu un lietotāju portālu. 

Tā kā robežas šķērsošana ir iespējama tikai reģistrētajā laikā, gaidīšanas rindām uz robežas ceļa malās ne fiziski, ne tiesiski vairs nav iemesla, automašīnas robežas zonā vairs nekoncentrējas un savu robežas šķērsošanas laiku gaida speciāli veidotās automašīnu stāvvietās vai citviet Latvijā, pat neiebraucot pierobežas zonā. 

“Risinājuma ieviešana ir novērsusi drošības problēmu, kas gadu desmitiem bija samilzusi pierobežā, tomēr iezīmējusi jaunu tendenci – mēģinājumus izmantojot dažādus tehnoloģiskus un robotizētus risinājumus, lai apgrūtinātu drošu, risinājuma organizētu robežas šķērsošanu noteiktā laikā un kārtībā,” norāda LVRTC Komercdepartamenta direktors Kārlis Siliņš. 

Jau ieviešot pagaidu risinājumu tika secināts, ka ir mēģinājumi un interese iegūt rezervētās vietas, lai tās tālāk piedāvātu citiem, steidzīgiem robežas šķērsotājiem, iespējams, par atlīdzību. Tāpat ir konstatēti mēģinājumi apgrūtināt sistēmas darbu, vienlaicīgi robotizēti sūtot lielu pieprasījumu skaitu, kas aizņem lielāko daļu brīvo laiku robežas šķērsošanai, bet atsevišķās saziņas vietnēs tiek piedāvātas iespējas iegūt ātrāku vietu rindā. “Jāapzinās, ka jaunā kārtība ir būtiski mainījusi vairākus gadu desmitus pierobežā valdījušo kārtību, kā arī pārvadātāju un šoferu paradumus, jo šobrīd, piemēram, vairs nav iespējams samainīt savu rezervēto laiku uz kādu ātrāku, ja kāds to piedāvā,” norāda K.Siliņš. 

Esošā situācija, kad ar dažādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem tiek apgrūtināta risinājuma darbība, ir neapmierinoša gan uz robežas strādājošiem dienestiem, gan robežas šķērsotājiem, gan pakalpojuma sniedzējiem un tehnoloģiskajiem nodrošinātājiem.

Situācija ar negodprātīgu sistēmas izmantošanu nav tehniskas dabas jautājums. “Sistēma darbojas, bet tās darbu periodiski ietekmē negodprātīgas darbības, par kurām jau ir informētas arī kompetentās iestādes. Jāuzsver, ka pagaidu risinājums nav radīts, lai cīnītos ar negodprātīgiem mēģinājumiem izmantot situācijas, kad kādam ir nepieciešams ātrāk šķērsot robežu. Risinājums nodrošina reģistrāciju rindā un šī funkcija strādā. Par situāciju ar, iespējams, viltus reģistrācijām un iesaistīto organizāciju speciālistu pamatotām aizdomām, ka ir mēģinājumi tirgot šīs reģistrācijas, ir informētas arī drošības iestādes. 

Šobrīd, lai ierobežotu negodprātīgu rīcību un redzot, ka šie viltus pieprasījumi nāk no citu valstu IP adresēm, LVRTC ir liedzis  iespēju rezervēt vietu rindā no Latvijā nereģistrētām IP adresēm. Jau 2025.gada 25. novembrī valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi”, lai novērstu krāpniecības gadījumus, veicot reģistrāciju ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā. Līdz ar noteikumu grozījumiem, pēc reģistrācijas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, datu labošana, precizēšana vai maiņa nav pieļaujama. “Pārvadātāji vēlētos mainīt arī transporta vienību reģistrācijas numurus un markas, bet te jāsaprot, ka līdzšinējā sistēmas darbības pieredze liecina, ka izmaiņu iespējas tiek izmantotas negodprātīgi,” uzsver K.Siliņš. 

Jau šobrīd LVRTC, sadarbojoties ar izstrādātāju, kura risinājums pagaidām tiek izmantots, ir veikuši virkni uzlabojumu, lai mazinātu neērtības godprātīgiem risinājuma lietotājiem. 

Kā minēts iepriekš, šis ir pagaidu risinājums, bet LVRTC izstrādā informācijas sistēmu, kā arī izbūvē fizisku infrastruktūru - veido optiskos tīklus un izvieto iekārtas, jo programmatūru paredzēts papildināt ar viedajām iespējām - automašīnu numura zīmju atpazīšanu, dinamisku rindu plānošanu. Tāpat nākotnē paredzēts ieviest autentifikācijas un lietotāju autorizācijas mehānismus, kā arī reģistrētu lietotāju profilu.

Informāciju sagatavoja