Ilgtermiņā pieejams un prognozējams Eiropas Savienības (ES) finansējums ir būtisks Rail Baltica un citu stratēģisku pārrobežu infrastruktūras projektu īstenošanai un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) mērķu sasniegšanai, šodien Eiropas Parlamentā Briselē notikušajā augsta līmeņa diskusijā par investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā uzsvēra RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.
Eiropas Dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) rīkotā diskusija pulcēja ES institūciju, dalībvalstu un lielāko Eiropas dzelzceļa projektu pārstāvjus, lai pārrunātu investīciju nosacījumus, kas nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā (MFF) nepieciešami Eiropas transporta politikas prioritāšu īstenošanai.
Iepazīstinot ar Rail Baltica līdzās citiem lielajiem Eiropas dzelzceļa projektiem, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila iezīmēja projekta līdzšinējo virzību. Vairāk nekā 40 % Rail Baltica pamattrases Baltijas valstīs jau ir nodoti būvniecībai – 103 km Igaunijā, 114 km Lietuvā, kur pirmajos 8,8 km jau notiek sliežu ceļa izbūve, un aptuveni 30 km prioritārā pamattrases posma Latvijā. Būtiskāko dzelzceļa infrastruktūras objektu un punktveida objektu būvniecība tika sākta jau iepriekš. Vienlaikus turpinās Rail Baltica elektrifikācijas sistēmas projektēšana un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmas iepirkums.
Būvniecības darbu apjomam arvien pieaugot, galvenā prioritāte ir saglabāt uzņemto tempu un nodrošināt projekta īstenošanas nepārtrauktību. Rail Baltica savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Poliju un plašāko Eiropas standarta platuma dzelzceļa tīklu, vienlaikus stiprinot savienojamību, transporta sistēmas noturību un militāro mobilitāti NATO austrumu flangā. Rail Baltica īstenošanai līdz šim nodrošināti aptuveni 5,19 miljardi eiro, tostarp aptuveni 4,46 miljardi eiro ES finansējuma.
Kivila uzsvēra, ka liela mēroga pārrobežu infrastruktūras projektu sekmīgai īstenošanai būtiska ir ilgtermiņa finansējuma pieejamība un prognozējamība. Kā galvenās prioritātes nākamajā ES finansēšanas periodā viņš izcēla spēcīga atbalsta saglabāšanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros, plašāku projekta izmaksu attiecināmību un lielāku elastību starp finansēšanas periodiem. “Elastīgāki mehānismi finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai starp secīgiem ES budžeta periodiem palīdzētu novērst pārrāvumus projekta īstenošanā, sniegtu lielāku noteiktību iepirkumu un līgumu slēgšanas procesā un ļautu saglabāt jau uzņemto būvniecības tempu,” norādīja Kivila.
Kivila uzsvēra arī nepieciešamību pēc ciešākas koordinācijas starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un projekta īstenotājiem. Sarežģītu pārrobežu projektu īstenošanā prognozējams finansējums un koordinēta lēmumu pieņemšana ir būtiski priekšnoteikumi, lai saglabātu būvniecības tempu un izvairītos no dārgiem pārrāvumiem projekta īstenošanā.
Diskusijā tika apspriesta arī dzelzceļa infrastruktūras pieaugošā nozīme Eiropas konkurētspējas, noturības un drošības stiprināšanā. Rail Baltica kā divējāda lietojuma ziemeļu–dienvidu transporta koridors NATO austrumu flangā stiprinās Baltijas valstu savienojumu ar pārējo Eiropas dzelzceļa tīklu, vienlaikus veicinot militāro mobilitāti un Eiropas transporta sistēmas noturību.
“Eiropa no infrastruktūras arvien vairāk sagaida ieguldījumu vairāku prioritāšu īstenošanā vienlaikus – konkurētspējā, savienojamībā, noturībā un aizsardzībā. Rail Baltica sniedz ieguldījumu visās šajās jomās. Nākamajam ES finansējuma ietvaram ir jāatspoguļo šādu projektu stratēģiskā nozīme un jānodrošina to īstenošanai nepieciešamā finansējuma nepārtrauktība,” uzsvēra Kivila.
Diskusija notika laikā, kad norisinās sarunas par nākamo ES daudzgadu finanšu ietvaru un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Tās dalībnieki pārrunāja, kā ES finansējums nākotnē var efektīvāk atbalstīt stratēģisku pārrobežu infrastruktūru, labāk sasaistīt finansējumu ar projektu īstenošanas vajadzībām un paātrināt TEN-T tīkla izveidi.
Diskusijā piedalījās ES institūciju, dalībvalstu un lielāko Eiropas dzelzceļa projektu pārstāvji, tostarp Īrijas transporta valsts ministrs Šons Kenijs (Seán Canney), Eiropas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisāra biroja vadītāja Anna Panagopulu (Anna Panagopoulou), RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila, Brennera bāzes tuneļa pārstāvis Sandro Frančeskoni (Sandro Francesconi), Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Novakovs (Andrey Novakov), Iarnród Éireann–Irish Rail izpilddirektore Mērija Konsidaina (Mary Considine) un Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) direktors Ēriks fon Breska (Eric von Breska).
Diskusiju moderēja CER izpilddirektors Alberto Macola (Alberto Mazzola), un pasākumu rīkoja Eiropas Parlamenta deputāte Nina Kerberija (Nina Carberry) sadarbībā ar Īrijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Par RB Rail AS
RB Rail AS ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas starpvalstu kopuzņēmums, kas dibināts, lai vadītu un koordinētu Rail Baltica projekta īstenošanu, kas ir pirmais šāda mēroga infrastruktūras attīstības projekts Baltijas reģionā. Vairāk informācijas par Rail Baltica projektu meklējiet vietnē www.railbaltica.org.
Papildu informācijai
Signe Nīgale
Komunikācijas un starptautisko attiecību nodaļas vadītāja
RB Rail AS
Tālrunis: +371 29116146
E-pasts: signe.nigale@railbaltica.org