Pērn ar eParakstu identitāte visbiežāk apliecināta internetbankās un valsts e-pakalpojumu saņemšanai

Pērn iedzīvotāji e-Identitātes apliecināšanai nacionālos elektroniskās identifikācijas rīkus lietojuši vairāk nekā 35,5 miljonus reižu, kas ir par 58% vairāk nekā gadu iepriekš. Gandrīz trešdaļa no visām identitātes apliecināšanas reizēm ar eParaksta rīkiem veikta publiskā sektora e-pakalpojumu saņemšanai, izmantojot valsts un pašvaldību e-pakalpojumu vietnēs integrēto vienoto pieteikšanās moduli. Ļoti nozīmīga daļa lietojumu bijusi arī finanšu sektorā - iedzīvotāji plaši izmantojuši eParakstu, lai pieslēgtos savu finanšu iestāžu internetbankām, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk - LVRTC).

Valsts digitālās attīstības aģentūra (turpmāk - VDAA) 2025. gadā ar Vienotā pieteikšanās moduļa starpniecību nodrošinājusi iespēju iedzīvotājiem autentificēties 197 portālos un deviņās mobilajās lietotnēs.

"Vienotais pieteikšanās modulis darbojas jau no 2013. gada un šo gadu laikā sevi ir pierādījis kā stabils, uzticams un lietotājiem ērts risinājums, kas nodrošina drošu autentifikāciju un vienotu piekļuvi valsts un pašvaldību digitālajiem pakalpojumiem, " norāda Igors Griščenko, VDAA Koplietošanas risinājumu departamenta Digitālās identitātes nodaļas vadītājs.

Pērnais gads iezīmēja būtisku pavērsienu iedzīvotāju paradumu maiņā sadarbībā ar finanšu sektoru. TOP10 vietņu apkopojumā, kurās iedzīvotāji visbiežāk apliecinājuši identitāti ar eParaksta rīkiem, pērn bijušas četras finanšu iestādes -  Citadele, Swedbank, SEB un Luminor, apliecinot, ka droša digitālā identitāte kļuvusi par neatņemamu  banku ikdienas pakalpojumu sastāvdaļu. Citadele bankā vien e-Identitāte ar eParaksta rīkiem apliecināta 5 miljonus reižu, bet pieslēgšanās internetbankām kopumā veido 34% no kopējā apjoma.

“Tas, ka bankas pērn pirmo reizi iekļuvušas TOP10 vietnēs, kur visbiežāk tiek apliecināta e-Identitāte ar eParakstu, ir skaidrs signāls par klientu paradumu maiņu. Citadele šajā sarakstā ir līdere starp bankām un ieņem 2. vietu kopvērtējumā, apliecinot, ka droša digitālā identitāte klientiem vairs nav papildu opcija, bet ikdienas nepieciešamība. Šī tendence iezīmē jaunu standartu digitālajos banku pakalpojumos Latvijā,” norāda Toms Stārosts, bankas Citadele Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs.

Augstu lietotāju aktivitāti saglabājusi arī veselības nozares digitālā vide - gan valsts portāls eveseliba.gov.lv, gan privātais veselības pakalpojumu sniedzējs Datamed, kur eParaksta rīki arvien biežāk tiek izmantoti pierakstiem, izmeklējumu rezultātu saņemšanai un citu pakalpojumu kārtošanai attālināti. Līdztekus šīm platformām starp biežāk izmantotajiem risinājumiem ierindojas arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases e-pakalpojumi, kas apliecina drošas elektroniskās identifikācijas nozīmi finanšu un nodokļu jautājumu kārtošanā, kā arī informācijas sistēmu izstrādātāja ZZ Dats uzturētie risinājumi.

“Šogad redzam būtisku izrāvienu digitālo pakalpojumu lietošanā: salīdzinot ar pērno gadu, iedzīvotāju pieslēgumu skaits e‑veselībai, izmantojot eParakstu, ir trīskāršojies. Tas apliecina sabiedrības arvien lielāku uzticēšanos digitālajai identitātei un vēlmi saņemt veselības pakalpojumus ātri, droši un attālināti. eParaksts nodrošina pacientam drošu piekļuvi saviem datiem, samazina kļūdu riskus un mazina administratīvo slogu ārstniecības iestādēm. Šis pieaugums ir skaidrs signāls, ka virzāmies uz modernu, drošu un iedzīvotājam ērtu digitālās veselības vidi Latvijā,” uzsver Juris Gaiķis, Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis.

Nacionālo drošas identitātes rīku - eID kartes un eParaksts mobile - izmantošana ir pieejama vairāk kā 600 portālos un informācijas sistēmās.

Visbiežāk iedzīvotāji digitālajā vidē apliecinājuši identitāti ar mobilo lietotni eParaksts mobile, kas izmantota 85% gadījumu no visām eParaksta rīku izmantošanas reizēm. Dati liecina, ka iedzīvotāji arvien pārliecinošāk izvēlas tieši mobilo identifikācijas risinājumu -  eParaksts mobile. Arī VDAA dati par eParaksta rīku izmantošanu ar vienoto pieteikšanās moduli liecina, ka eParaksts mobile veido aptuveni 90% no visām e-Identitātes apliecināšanas reizēm. Šī tendence skaidri parāda lietotāju izvēli par labu ērtākam, ātrākam un ikdienā vieglāk izmantojamam autentifikācijas veidam. Mobilie identifikācijas rīki pakāpeniski kļūst par dominējošo piekļuves metodi valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, kā arī privātā sektora platformām.

Iedzīvotāji arī atzinīgi novērtējuši iespēju izmantot eID karti identitātes apliecināšanai, skanējot to ar viedtālruni. Lai gan šis apjoms pagaidām ir salīdzinoši neliels, dati apliecina pozitīvu tendenci - eID Scan tiek pieņemts kā ērta alternatīva situācijās, kad lietotājiem nav pieejama eID karte ar karšu lasītāju vai nav iespējams izmantot eParaksts mobile. Lietotne tika ieviesta 2024. gada oktobrī kā karšu lasītājs viedtālrunī, kas ļauj noslēgt eParaksts mobile līgumu, izmantojot tikai telefonu un eID karti. Jau pērn 75 % no visiem eParaksts mobile līgumiem tika parakstīti tieši ar eID karti un eID Scan lietotni, un vidēji mēnesī eParaksts mobile lietošanai pieteicās 12 000 jaunu lietotāju. 2025. gada aprīlī eID Scan funkcionalitāte tika būtiski paplašināta, nodrošinot iespēju ar eID karti parakstīt dokumentus arī portālā eParaksts.lv un programmā eParakstītājs 3.0 bez fiziska karšu lasītāja. Pērn šādā veidā parakstīti gandrīz 100 000 dokumentu, apliecinot, ka risinājums no vienkārša līguma noslēgšanas rīka kļuvis par pilnvērtīgu ikdienas elektroniskās parakstīšanas instrumentu.

Ņemot vērā, ka eID Scan ir salīdzinoši jauns pakalpojums, līdzšinējais lietojums liecina par sabiedrības interesi un ievērojamu izaugsmes potenciālu. Pieaugot informētībai un uzlabojoties lietošanas pieredzei, paredzams, ka šī risinājuma izmantošana nākotnē turpinās pieaugt, papildinot elektroniskās identifikācijas rīku klāstu un vēl vairāk uzlabojot piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem.

2025. gadā lietotnes eParaksts mobile lietotāju skaits pārsniedzis 540 000 personu, savukārt eID karšu skaits ar aktivizētiem eParaksta sertifikātiem pārsniedzis 1,3 miljonus. Pērn eParaksta rīkus lietojis katrs trešais valsts iedzīvotājs vecumā no 14 gadiem.

Informāciju sagatavoja: