Jūrniecība ir ekonomiskajai izaugsmei un valsts drošībai stratēģiski nozīmīga nozare, kurā paaudžu nomaiņas jautājumi ir nemainīgi aktuāli visā pasaulē. Pašreizējās demogrāfiskās tendences liecina, ka jūrnieku skaits Latvijā turpinās samazināties, un tas jau kļūst par valstiska mēroga izaicinājumu. Taču, lai piesaistītu jauniešu interesi, pirmām kārtām pašai nozarei ir jāmaina veids, kā tā par sevi stāsta. Ar solījumu par stabilu darbu vien jauniešu uzmanību šodien ir grūti piesaistīt. Jūrniecība jārāda tāda, kāda tā ir: dinamiska, tehnoloģiski attīstīta, starptautiska un daudzveidīga karjeras ekosistēma, kas daudzās profesijās piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku pieredzi, profesionālās izaugsmes iespējas un darbu ar mūsdienīgām tehnoloģijām.
Jaunieši nemeklē paredzamu rītdienu
Iepriekšējām paaudzēm stabils darbs varēja būt viens no svarīgākajiem profesionālās izvēles kritērijiem. Paredzami ienākumi un droša nākotne bija nozīmīgas vērtības. Taču līdzās stabilitātei jaunākajām paaudzēm arvien svarīgāki kļūst arī citi darba izvēles kritēriji. Protams, arī viņiem ir svarīgs atalgojums un drošība, taču arvien svarīgāki kļūst citi jautājumi. Vai darbs būs interesants? Vai būs iespējas augt profesionāli? Vai varēšu strādāt ar modernām tehnoloģijām un iegūt starptautisku pieredzi?
Jūrniecība uz šiem jautājumiem var atbildēt ar pārliecinošu “jā”. Pieprasījums pēc kvalificētiem jūrniecības speciālistiem pasaulē saglabājas augsts. Saskaņā ar BIMCO un Starptautiskās Kuģniecības palātas (ICS) 2026. gada datiem pasaules tirdzniecības flotē šobrīd trūkst aptuveni 39 100 kvalificētu kuģu virsnieku, bet līdz 2030. gadam nozarei būs nepieciešami vēl vairāk nekā 113 tūkstoši virsnieku. Tas jūrniekiem dod iespēju izvēlēties starp dažādām kompānijām, kuģiem, komandām un reģioniem, kuros strādāt. Tā ir starptautiska darba vide, kur ikdienā jādarbojas ar tehnoloģijām, jārisina situācijas, kas prasa zināšanas un spēju ātri pieņemt lēmumus, un jāstrādā plecu pie pleca ar cilvēkiem no dažādām valstīm un kultūrām.
Citiem vārdiem – jauniešiem varbūt nemaz nav vajadzīgs “stabils darbs”. Viņiem vajadzīgs stabils pamats, uz kura veidot interesantu dzīvi un karjeru, un jūrniecība šādu pamatu piedāvā.
Jūrniecība nav viena profesija – tā ir karjeras ekosistēma
Jauniešu vēlme pēc konkurētspējīga atalgojuma jau karjeras sākumā ir saprotama, taču ne visas nozares to spēj piedāvāt. Jūrniecība šajā ziņā atrodas salīdzinoši labā pozīcijā. Kvalificētu jūrniecības virsnieku atalgojums starptautiskajā kuģniecībā daudzos gadījumos ir būtiski augstāks par Latvijas vidējo darba samaksu. Starptautiskajā kuģniecībā darba un sadzīves apstākļi, līgumu ilgums un minimālais atalgojums tiek stingri regulēti. Turklāt atsevišķas kompānijas piedāvā arī papildu ieguvumus – pensiju fondus, apmaksātas mācības, iespējas pēc darba uz kuģa turpināt karjeru krastā un citus labumus.
Tātad jūrniecības piedāvājums jauniešiem nav tikai “tev būs darbs”. No malas jūrniecība var izskatīties diezgan vienkārši – kuģis, jūra, kapteinis, mehāniķis, apkalpe. Taču realitātē tas ir daudz plašāks profesiju klāsts, kas aptver kuģniecību, ostas, loģistiku, kuģu būvi un remontu, jūrniecības tehnoloģijas, naftas ieguvi, drošību, navigāciju, pārvaldību un vēl virkni profesiju, kas ļauj strādāt gan jūrā, gan krastā. Šajā ekosistēmā jaunieši var atrast savu vietu pat tad, ja nav sapņojuši kļūt par kuģa kapteini vai mehāniķi. Taču vispirms šīs iespējas ir jāierauga.
Jāatver durvis un jāļauj ieskatīties “aiz priekškara”
Iespējams, viena no lielākajām problēmām ir tā, ka jaunieši lielākoties neredz nozares kopainu. Manuprāt, nozarei ir vēl daudz darāmā, lai jauniem cilvēkiem skaidri parādītu, kāda var būt viņu karjeras trajektorija no pirmās kvalifikācijas līdz vadošam amatam. Realitātē vairums jauniešu pirmos īstos iespaidus gūst, dodoties pirmajā jūras praksē, kur sastopas ar reālo jūrnieka profesiju un ikdienas dzīvi. Tomēr ir svarīgi pēc iespējas agrāk radīt priekšstatu par to, ko šī nozare var sniegt, un ar tradicionāliem informatīviem materiāliem vien vairs nepietiek – jauniešiem ir svarīgi nozari redzēt darbībā.
Labs piemērs, manuprāt, ir Netflix seriāls Drive to Survive, kas plašākai auditorijai atklāja Pirmās formulas pasauli. Cilvēki, kuri iepriekš neinteresējās par autosportu, ieraudzīja ne tikai sacīkstes, bet arī cilvēkus, tehnoloģijas, konkurenci, emocijas, spiedienu, komandas darbu un karjeras aizkulises. Arī jūrniecībai ir savs stāsts: tajā ir tehnoloģijas, milzīgi kuģi un sarežģītas sistēmas, cilvēki, kuri ar to visu strādā, atbildība, izaicinājumi un lēmumi, kuru nozīmi dažkārt grūti pat iedomāties. Un, protams, iespēja redzēt pasauli. Priekškara malu nedaudz pavērsim konkursā “Enkurs 2027” 7.–12. klašu skolēniem, kas sniegs iespēju iepazīt jūrniecības nozari, pašiem stūrējot kuģu simulatorus, dzēšot uguni, pildot glābšanas misijas baseinā un izmēģinot spēkus industriālajā alpīnismā.
Jauniešu piesaiste nav tikai nozares problēma
Runājot par jūrniecību tikai kā par vienu no darba tirgus segmentiem, var viegli palaist garām būtiskāko – tā ir valstiski stratēģiska nozare. Tāpēc jautājumam par jaunās paaudzes piesaisti jābūt ne tikai nozares uzņēmumu vai izglītības iestāžu dienaskārtībā, bet arī valsts prioritāšu lokā.
Politiķiem patīk runāt par investīciju piesaisti Latvijai. Taču reizēm piemirstas, ka investīcijas var ieplūst ne tikai caur rūpnīcām, birojiem vai ar ārvalstu uzņēmumu kapitālu. Latvijas jūrnieks, kurš strādā starptautiskā kuģniecības kompānijā un savus ienākumus tērē galvenokārt Latvijā, arī ir sava veida ilgtermiņa investors. Jo vairāk mums būs kvalificētu, starptautiski konkurētspējīgu jūrniecības speciālistu, jo lielāks būs šis ieguvums.
Paaudžu nomaiņa, protams, notiks, jautājums ir – vai spēsim pilnvērtīgi izmantot priekšrocības, ko tā var sniegt. Tam vajadzīga daudz mērķtiecīgāka komunikācija, ciešāka nozares un izglītības iestāžu sadarbība, savlaicīga jauniešu iepazīstināšana ar jūrniecību un iespēja plašāk paskatīties to, kas notiek “uz kuģa klāja”. Piesaistot jauniešus jūrniecības nozarei, mēs investējam valsts nākotnē: stiprinām tautsaimniecību, vairojam starptautiskos ienākumus un audzējam pašmāju ekspertu jaudu.
Jānis Krastiņš
Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs
Papildu informācija:
Sanita Zīlena
VSIA Latvijas Jūras administrācija sabiedrisko attiecību speciāliste
+371 29 273 272