Piektdien, 14. novembrī, Rīgā notiks Latvijas satiksmes ministra Ata Švinkas tikšanās ar Igaunijas infrastruktūras ministru Kuldaru Leisu (Kuldar Leis) un Lietuvas satiksmes un komunikācijas ministru Juru Taminsku (Juras Taminskas). Ikgadējā sanāksmē ministri plāno apspriest Rail Baltica pārrobežu savienojuma īstenošanas aktualitātes, valstu pozīcijas nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu budžetam, kā arī dzelzceļa migrācijas plāna izstrādi atbilstoši TEN-T regulas prasībām. Tāpat tiks vērtēts militārās mobilitātes potenciāls transporta infrastruktūras attīstībā, Via Baltica kā nozīmīga TEN-T autoceļu pamattīkla koridora attīstība un citi nozares jautājumi.
Ministru tikšanās laikā, diskutējot par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu budžetu, satiksmes ministrs Atis Švinka akcentēs nepieciešamību nodrošināt finansiālos atbalstu ar nozari saistītās jomās – TEN-T tīkla pabeigšanai, un pasākumiem, kas vērsti uz transporta sistēmas ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī militārajai mobilitātei, kas šobrīd ir īpaši prioritārs virziens, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.
Sarunu laikā A. Švinka kopā ar ministriem pārrunās galvenos priekšnoteikumus, lai Rail Baltica pirmajā kārtā prioritāri pabeigtu pārrobežu savienojuma būvniecību līdz 2030. gada 31. decembrim, saskaņā ar 2025. gada 9. jūlija Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu par TEN-T pamattīkla izveidi. Turpinoties sarunām par nākamo ES daudzgadu budžeta periodu, ir būtiski, lai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) turpinātu kalpot kā galvenais finansējuma avots RB pārrobežu savienojuma izveidei. Maksimāla EISI finansējuma nodrošināšana ar vēlamo 85% līdzfinansējuma likmi ir izšķiroša projekta savlaicīgai īstenošanai un tam ir nepieciešama cieša un koordinēta trīs Baltijas valstu sadarbība, lai diskusijās izcīnītu šo nosacījumu.
Plānots arī apspriest Latvijas piedāvātos risinājumus funkcionējoša pārrobežu dzelzceļa savienojuma nodrošināšanai ar Lietuvu un Igauniju. Lai samazinātu projekta pirmās kārtas izmaksas, Latvijā norit darbs pie tehnisko risinājumu optimizācijas un finanšu stratēģijas izstrādes papildus jau esošajam EISI un valsts budžeta līdzfinansējumam. Pārrobežu savienojumam ar Igauniju līdz 2030. gadam tiek apsvērta RB pamattrases posma Skulte-Igaunijas robeža īstenošana ar publiskās privātās partnerības (PPP) modeli.
Tikšanās laikā tiks pārrunāta arī kopuzņēmuma RB Rail AS turpmākā loma. Latvijas skatījumā kopuzņēmumam jākoncentrējas uz stratēģisku globālā projekta vadību un koordināciju, kā arī uz ES fondu piesaistes un citu ar projektu saistīto jautājumu koordinēšanu ar ES institūcijām.
Ministru sarunu fokusā būs arī militārā mobilitāte, kas tiek uzsvērta kā visu trīs valstu prioritāte, jo jāievieš divējāda lietojuma infrastruktūru, kas atbilstu NATO un ES mērķiem. Tāpēc Latvijai būtisks adekvāts finansējums militārās mobilitātes projektiem EISI instrumenta aploksnē, kas palīdzētu attīstīt kā Rail Baltica projektu, tā arī divējāda lietojuma ceļu infrastruktūru, t.sk. Rīgas apvedceļu.
Līdztekus iepriekšminētajām tēmām ministri pārrunās Via Baltica (Eiropas autoceļš E67) turpmāku attīstību, jo tas ir būtisks autotransporta koridors, kas šķērso vairākas Austrum un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī Baltijas valstis. Latvijas satiksmes ministrs informēs par jau uzsāktajiem darbiem, kā arī plānoto šī autoceļa posmu attīstībā gan virzienā uz Igauniju – Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) (A1), gan virzienā uz Lietuvu – Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7).
Dienas turpinājumā ministriem paredzēta dalība Baltijas Asamblejas 44. sesijas tematiskās debatēs par transporta savienojamību Baltijas valstīs, ko vadīs Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas priekšsēdētājs Andris Kulbergs, viņa vietnieks Jāks Ābs (Jaak Aab) un komitejas loceklis Raimonds Šukis (Raimondas Šukys).
Komunikācijas nodaļa
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv