Rīt, 30. septembrī, Briselē notiks Eiropas Komisijas organizētā Heads of Transport and Defence Administrations sanāksme, kurā piedalīsies transporta un aizsardzības nozaru pārstāvji no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai diskutētu par militārās mobilitātes stiprināšanu, pievēršoties divējāda lietojuma transporta infrastruktūras attīstībai un aizsardzībai. Latviju pārstāvēs un delegāciju sanāksmē vadīs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.
Militārā mobilitāte pēdējos gados kļuvusi par vienu no būtiskākajiem Eiropas drošības un gatavības elementiem. Eiropas Savienības spēja krīzes situācijās ātri pārvietot bruņotos spēkus un militāro tehniku arvien vairāk ir atkarīga no tā, vai transporta infrastruktūra spēj nodrošināt drošu, ātru un netraucētu pārvietošanos pāri valstu robežām. Neraugoties uz paveikto militārās mobilitātes jomā, Eiropā joprojām pastāv infrastruktūras nepilnības un ievainojamības, īpaši attiecībā uz divējāda lietojuma transporta koridoriem un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tādēļ arvien lielāka nozīme tiek piešķirta civilmilitārās sadarbības stiprināšanai, koordinētai infrastruktūras plānošanai, kā arī transporta sistēmu noturības paaugstināšanai pret dažāda veida apdraudējumiem un krīzēm.
“Latvijas pozīciju esam sagatavojuši sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un mūsu ieskatā militārās mobilitātes stiprināšanai nepieciešama ciešāka civilmilitārā sadarbība visos pārvaldības līmeņos. Lai gan stratēģiskā koordinācija starp transporta un aizsardzības institūcijām ir būtiska, tikpat svarīgi ir nodrošināt ātru informācijas apriti līdz infrastruktūras operatoriem, kuri ikdienā pārvalda transporta sistēmas. Mēs aicinām veidot iepriekš definētus civilmilitāros saziņas kanālus, kontaktpunktus un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas krīzes situācijās ļautu operatīvi reaģēt uz mainīgajiem drošības apstākļiem”, uzsver SM valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.
Sanāksmes galvenais fokuss būs jautājumi par to, kā nodrošināt, lai Eiropas transporta tīkls būtu piemērots gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām, kā arī kā stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību pret arvien daudzveidīgākiem drošības apdraudējumiem. Pirmajā sesijā dalībvalstis diskutēs par to, kā ilgtermiņā attīstīt transporta infrastruktūru tā, lai tā atbilstu gan civilajām, gan militārajām vajadzībām, izmantojot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībā gūto pieredzi. Savukārt otrajā sesijā uzmanība tiks pievērsta stratēģiski nozīmīgas divējāda lietojuma infrastruktūras aizsardzībai, izvērtējot iespējas stiprināt transporta sistēmas noturību pret jaunajiem drošības apdraudējumiem un uzlabot civilmilitāro sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Vienlaikus Latvija norādīs, ka militārās prasības transporta infrastruktūras projektiem jāintegrē jau plānošanas un projektēšanas sākumposmā. Tas īpaši attiecas uz tiltiem un citiem infrastruktūras objektiem, kuru tehniskajiem parametriem ir nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanā. Latvija uzskata, ka militārās prasības jāņem vērā infrastruktūras inventarizācijā, rekonstrukcijas programmās, projektu sagatavošanā un finansējuma plānošanā.
Apspriežot kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Latvija uzsvērs nepieciešamību vērtēt infrastruktūras noturību starpnozaru griezumā. Nesenie ekstrēmo laikapstākļu radītie izaicinājumi apliecinājuši, ka transports, enerģētika un elektroniskie sakari ir savstarpēji cieši saistīti, tādēļ jebkuras krīzes pārvarēšanai nepieciešama koordinēta pieeja. Latvija aicinās plašāk izmantot stresa testus, mācības un praktisko incidentu izvērtēšanu, lai identificētu savstarpējās atkarības un pilnveidotu rīcības plānus.
Tāpat Latvija uzsvērs nepieciešamību skaidri noteikt atbildības sadalījumu starp infrastruktūras īpašniekiem un valsts drošības institūcijām. Infrastruktūras operatori var stiprināt fizisko drošību, piekļuves kontroli, rezerves jaudas un darbības nepārtrauktības pasākumus, savukārt aizsardzības nodrošināšana pret militāra rakstura apdraudējumiem ir valsts un bruņoto spēku kompetencē.
Latvija arī paudīs atbalstu militārās mobilitātes koridoru sanāksmju turpināšanai un plašākai pieredzes apmaiņai starp dalībvalstīm, lai veidotu vienotu pieeju Eiropas stratēģiski nozīmīgās divējāda lietojuma infrastruktūras aizsardzībā un attīstībā.
Sanāksmi organizē Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts un Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts. Tā notiek pasākuma Connecting Europe Days 2026 ietvaros.