Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apstiprināja valdības atbalstītos Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīklu attīstības īstenotājiem un vienlaicīgi veicina nacionālo un Eiropas Savienības (ES) digitalizācijas mērķu sasniegšanu.
“Īstenojot nacionālajos un ES stratēģiskajos dokumentos noteiktos mērķus elektronisko sakaru attīstībā un digitalizācijas nodrošināšanā, teritorijās, kurās komersantiem nav ekonomiskas intereses izvērst savu infrastruktūru, tā tiek izbūvēta ar valsts atbalstu. Tādējādi Satiksmes ministrijas ieskatā ir būtiski sakaru infrastruktūras ieviesējiem mazināt administratīvo slogu un atvieglot procesu šo pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un institūcijām”, rosinātos grozījumus likumā pamato SM sakaru departamenta direktore Ginta Veipa-Kopilova.
Kā norādījusi nozare, tad nereti ir sastopami gadījumi, kad par publiskajiem līdzekļiem ir izbūvēta optisko kabeļu tīkla līnija, piemēram, līdz izglītības iestādei, bet nekustamā īpašuma īpašnieks atsaka vietu mobilo sakaru infrastruktūras, piemēram, bāzes stacijas izvietošanai. Grozījumi likumā paredz atvieglot piekļuvi nekustamajam īpašumam, lai varētu ātri un efektīvi nodrošināt sakaru pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem.
Mazinot administratīvo slogu elektronisko sakaru tīklu ieviesējiem, likuma grozījumi paredz līdzšinējo saskaņošanas procedūru aizstāt ar informēšanu. Tas ir gadījumos, ja sakaru tīkls tiek ierīkots vai modernizēts valsts vai pašvaldības īpašumā, kas jau pieslēgts publiskajam tīklam, kā arī gadījumos, kad būvniecība iekļauta pašvaldības plānojumā vai arī tīkla pārvietošana notiek aizsargjoslas robežās.
Turpmāk arī paredzēts atteikties no nomas tiesību institūta piemērošanas attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās, piemēram, uz ēku jumtiem, tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu.
Tāpat sakaru infrastruktūras ieviesējiem administratīvais slogs tiks mazināts, jo turpmāk elektronisko sakaru ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanai kopīpašumā esošos nekustamajos īpašumos būs nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no kopīpašniekiem līdzšinējo 100% vietā.
Grozījumi likumā precizē arī nekustamā īpašuma īpašnieku atbildību elektronisko sakaru tīkla ierīkošanā vai modernizēšanā. Normatīvajā regulējumā tiks noteikts, ja nekustamā īpašuma īpašnieks pieprasa, elektronisko sakaru komersants pārvieto legāli ierīkotu elektronisko sakaru tīklu par nekustāmā īpašuma īpašnieka līdzekļiem. Savukārt pēc publiskas personas pieprasījuma, ja ēkas ārējās konstrukcijas tiek izmantotas mobilo sakaru infrastruktūrai, elektronisko sakaru komersants par saviem līdzekļiem gan nojauc infrastruktūru, ja ēkas nojaukšana ir apstiprināta, gan pārvieto infrastruktūru, ja tas traucē ēkas renovācijai.
Izmaiņas likumā nosaka, ka turpmāk būvniecības ierosinātājiem, projektējot vai būtiski pārbūvējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, kas atbilst vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā ēku iedalījuma II vai III grupai, jāparedz, ka iekštelpās jānodrošina mobilo elektronisko sakaru pārklājums. Tādējādi tiks nodrošināts elektronisko sakaru pakalpojumi tādā apjomā un kvalitātē, kas nepieciešami inovāciju, tautsaimniecības un mājsaimniecību vajadzībām.
Par likuma grozījumiem vēl jābalso Saeimai.