Saskaņā ar Jūrnieku reģistra datiem kopš 2016. gada Latvijā vērojams noturīgs jūrnieku skaita samazinājums. Ja 2016. gadā kopējais reģistrēto jūrnieku skaits sasniedza 12 738, tad 2026. gada sākumā tie ir vairs 9 891 jūrnieks, kas nozīmē kritumu par 24 %. Īpaši izteikts samazinājums vērojams ierindas jūrnieku vidū – par 32 % desmit gadu laikā, savukārt kuģu virsnieku skaits sarucis par 11 %. Vienlaikus dati apliecina Latvijas jūrnieku augsto konkurētspēju starptautiskajā darba tirgū – vairāk nekā puse jeb 51,9 % Latvijas jūrnieku strādā uz kuģiem zem Eiropas Savienības karogiem, 46,9 % – zem trešo valstu karogiem, savukārt zem Latvijas karoga nodarbināti vien 1,1 % jūrnieku. Šie rādītāji skaidri parāda, ka Latvijas jūrnieki ir pieprasīti globālā mērogā, taču kopējais kvalificētā darbaspēka samazinājums kļūst par būtisku izaicinājumu gan nozarei, gan valsts ilgtermiņa interesēm. Vienlaikus šī situācija norāda arī uz nozīmīgu iespēju – jūrniecība kļūst par jomu, kur pieprasījums pēc speciālistiem pieaug straujāk nekā jauno profesionāļu skaits.
Jūrnieka profesija kopš seniem laikiem ir bijusi cieši saistīta ar prestižu, drosmi un profesionalitāti. Jūrnieki vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri savieno valstis, kultūras un tirgus, nodrošinot pasaules ekonomikas nepārtrauktu kustību. Arī mūsdienās jūrniecība saglabā šo nozīmi, un starptautiskās nozares prognozes liecina, ka jau tuvākajos gados pasaulē varētu trūkt aptuveni 90 000* kvalificētu jūrnieku, ja netiks piesaistīti jauni speciālisti. Tas nozīmē jaunu realitāti darba tirgū – jūrniecībā konkurence par darba vietām būs ievērojami mazāka nekā daudzās citās profesijās, kur uz vienu amatu nereti piesakās desmitiem vai pat simti kandidātu. Tiem jauniešiem, kuri meklē stabilu, starptautisku un ilgtermiņā drošu karjeru, jūrniecība kļūst par stratēģiski pārdomātu izvēli.
Ne mazāk būtisks aspekts ir atalgojums. Starptautiskajā kuģniecībā jūrnieku darba samaksa ir konkurētspējīga un daudzos gadījumos ļoti augsta. Uz lieliem un specializētiem kuģiem kapteiņu un augstākā līmeņa virsnieku atalgojums var sasniegt pat 30 000 ASV dolāru mēnesī, atkarībā no kuģa tipa, atbildības līmeņa un pieredzes. Arī jaunāko virsnieku un inženieru algas ievērojami pārsniedz vidējo atalgojumu daudzās citās nozarēs, padarot jūrniecību par finansiāli pievilcīgu un stabilu profesiju.
Jūrnieku reģistra vadītājs Kalvis Innuss uzsver: “Tie, kuri izvēlas jūrnieka profesiju, visbiežāk tai paliek uzticīgi ilgtermiņā. Tā ir karjera, kas sniedz iespēju profesionāli augt, redzēt pasauli un strādāt starptautiskā vidē, vienlaikus saglabājot skaidru profesionālo ceļu un stabilitāti. Jūrniecība nav tikai darbs – tā ir profesija ar raksturu un piederības sajūtu.”
Šī situācija ir cieši saistīta arī ar izglītības vidi Latvijā. RTU Latvijas Jūras akadēmijā (turpmāk tekstā - Akadēmija) absolventu skaits pēdējos gados pakāpeniski samazinās, kas ilgtermiņā ietekmē nozares spēju nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu. RTU Latvijas Jūras akadēmijas direktors Edijs Štāls norāda: “Mūsu uzdevums ir parādīt jauniešiem jūrniecību kā mūsdienīgu, daudzpusīgu un perspektīvu profesiju. Studijas jūrniecībā attīsta ne tikai tehniskās prasmes, bet arī disciplīnu, atbildību, spēju pieņemt lēmumus un strādāt starptautiskā komandā. Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt izcilu jūrniecības izglītību, bet arī panākt, lai mūsu studenti pēc studiju beigām veiksmīgi iekļaujas darba tirgū. Saskaņā ar Jūrnieku reģistra datiem, gandrīz 100 % Akadēmijas absolventu atrod darbu savā jomā. Tas apliecina, ka jūrnieku profesija ir ne tikai pieprasīta un prestiža, bet arī ļoti labi atalgota un nodrošina stabilu nākotni.”
Informāciju sagatavoja:
Sanita Zīlena,
VSIA Latvijas Jūras administrācija
Sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 29273272, 67062125
* Starptautisko nozares organizāciju aplēses liecina, ka jau tuvākajos gados pasaulē varētu trūkt aptuveni 90 000 kvalificētu jūrnieku:
* https://www.offshore-energy.biz/industry-groups-warn-of-serious-shortage-of-seafarers-by-2026/