22. septembrī Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs, Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals vienojās par Baltijas valstu kopīgu nostāju Rail Baltica projekta turpmākajai īstenošanai. Kopīgajā deklarācijā iekļauti Latvijai būtiski principi par projekta ieviešanas termiņiem, Eiropas Savienības finansējuma nodrošināšanu un izmaksu optimizāciju, vienlaikus saglabājot projekta galvenās funkcijas un savietojamību Baltijas mērogā.
Ņemot vērā projekta virzību Baltijas valstīs, būvniecības kapacitāti un finansējuma pieejamību, kopīgajā deklarācijā panākta vienošanās, ka Rail Baltica pamatlīnija sāk darboties nākamās Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmas 2028-2034 periodā. Vienlaikus deklarācijā ir skaidri saglabāta apņemšanās turpināt būvniecību iespējami tuvu pašlaik saskaņotajam grafikam, bet tajos posmos, kur darbus iespējams pabeigt agrāk, mērķis joprojām ir virzīties uz priekšu pēc iespējas straujāk.
Šī ir būtiska vienošanās Latvijai, jo, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, projekta pirmās kārtas īstenošana ir saistīta ar lielākiem izaicinājumiem. Rail Baltica Latvijas pamattrases posma būvniecība tika uzsākta tikai 2025. gadā. Šobrīd aktīvā būvniecība notiek aptuveni 30 kilometru garumā no plānotās 202 km garās pamattrases, kur dažādās stadijās tiek veikti pamatdarbi un dzelzceļa uzbēruma izbūve.
Latvija Rail Baltica projektu īsteno atbildīgi, ievērojot fiskālās disciplīnas principus un rēķinoties ar pieejamā publiskā finansējuma iespējām. Ņemot vērā, ka Latvija aizsardzībai jau novirza gandrīz 5 % no IKP, projekta pirmās kārtas sekmīgai īstenošanai būtiska ir pietiekama un paredzama Eiropas Savienības finansējuma pieejamība nākamajā daudzgadu finanšu periodā.
Šajā kontekstā Latvijai nozīmīga ir kopīgajā deklarācijā panāktā vienošanās – iestāties par to, lai Rail Baltica projektam Baltijas valstīs nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu periodā tiktu nodrošināts mērķfinansējums vismaz 10 miljardu eiro apmērā. Tāpat panākta vienošanās no 2026. gada līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais daudzgadu finanšu plāns, savlaicīgi nodrošināt pārejas finansējumu, kā arī saglabāt ES līdzfinansējuma likmi līdz 85 % šim stratēģiskajam ES austrumu robežas projektam nākamā daudzgadu finanšu plāna ietvaros.
Kopīgajā paziņojumā ietverts arī punkts par projekta izmaksu samazināšanu, uzsverot, ka valstīm pastāvīgi jāizvērtē un, ja iespējams, jāpielāgo projekta tehniskie risinājumi, neietekmējot saskaņotās būtiskās ekspluatācijas prasības.
Tehnisko risinājumu pārskatīšana un optimizācija turpināsies visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus saglabājot Rail Baltica koridora būtiskās ekspluatācijas prasības un savietojamību.
Plānots, ka Baltijas valstu kopīgā deklarāciju par Rail Baltica turpmāko īstenošanu tiks iesniegta Eiropas Komisijā.