Nozares ziņas Rail Baltica
Rail Baltica

2020. gada novembrī paredzētā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība ir sākusies paredzētajos termiņos, ievērojot visus ar COVID-19 saistītos drošības pasākumus. 2020. gada 23. novembrī jaunizveidotajā Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumā viesojās, atklāja būvlaukumu un apsveica būvniekus ar darba sākšanu Agnis Driksna, Rail Baltica projekta koordinējošā uzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētājs, Kaspars Vingris, projekta īstenotāju Latvijā “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs, un Paskāls Žozefs (Pascal Joseph), uzraugošo būvinženieru komandas “Egis-Deutche Bahn” pārstāvis. Attālināti Latvijas un Rīgas iedzīvotājus, būvniekus un projekta īstenotājus sveica Eiropas komisāre transporta jautājumos Adina Joana Veleana (Adina Vălean), Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. 

“Rail Baltica būvniecības sākums Rīgā ir pagrieziena punkts visā Eiropas Savienības integrācijas vēsturē. Mūsdienīgs dzelzceļa tīkls jau pavisam drīz mūs visus satuvinās. Rail Baltica ir Eiropas Savienības viena no prioritātēm, šis ir Eiropai kritiski svarīgs infrastruktūras projekts. Tas ir nozīmīgs iedzīvotāju labklājībai, biznesa iespējām, jaunuzņēmumiem un ekonomikai. Es apsveicu Latviju, ka par spīti globālajai pandēmijai, būvdarbi ir sākušies savlaicīgi. Es apsveicu visu komandu - valsts un pašvaldības iestādes, projekta īstenotājus, projektētājus un būvniekus, vietējos un starptautisko piegādātājus. Šī ir patiešām vēsturiski nozīmīga diena,” savā uzrunā saka Eiropas komisāre Adina Joana Valeana.

2020. gada novembra valsts neatkarības pasludināšanas svinību laiks ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts arī Rail Baltica attīstībā Latvijā. Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX uzsāka būvniecību vienam no nozīmīgākajiem posmiem Rail Baltica projektā - Rīgas Centrālajam mezglam, kas ietver Rīgas dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvi, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecību, Eiropas platuma sliežu ceļu izbūvi, uzbērumu norakšanu un estakādes izbūvi, kā arī pieguļošās infrastruktūras būvniecību. Iepriekš paredzētie svinīgie būvniecības atklāšanas pasākumi ir atlikti uz laiku, kad tādi būs droši un iespējami.

“Rail Baltica ir lielākais infrastruktūras projekts ne tikai Baltijas reģionā, bet visā Eiropas Savienībā. Tā nozīmīgums Covid-19 pandēmijas apstākļos ir tikai audzis. Šim projektam ir stratēģiska un ģeopolitiska nozīme – tas mūsu tautsaimniecību savienos ar Eiropas Savienības vienoto tirgu, palielinās mūsu starptautisko konkurētspēju un arī reģiona drošību. Jāatzīst, ka Rail Baltica projekts mēroga, dalībnieku skaita un tehnisko risinājumu ziņā ir arī viens no sarežģītākajiem, kura īstenošanā Latvija iesaistījusies pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Vēlos uzteikt visu projektā iesaistīto pušu spēju vienoties lielāka mērķa vārdā, lai visi būtu ieguvēji no Rail Baltica sniegtajām iespējām gan mūsu tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem,” apsveikumā projekta īstenotājiem norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Esam uzsākuši īstenot gadsimta projektu dzelzceļa nozarē, lai Baltijas transporta sistēma atkal būtu daļa no Eiropas. Rail Baltica mums dos iespēju uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu - starp Baltijas metropolēm un Latvijas pilsētām, starp Rīgas centru un Pierīgas apkaimēm. Pa Rail Baltica sliedēm ar ātrumu 200 km/h varēs kursēt gan starptautiskie, gan reģionālie, gan vietējās satiksmes vilcieni. Rail Baltica savienojums ar Rīgas lidostu ļaus nostiprināt Rīgas kā Baltijas aviācijas mezgla nozīmīgumu,” uzsver Tālis Linkaits, satiksmes ministrs.

“Ir sācies gadsimta projekts ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai. Grūti iedomāties citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs galvaspilsētu, transporta sistēmu un rīdzinieku ikdienas paradumus – kā strādāsim, pārvietosimies un atpūtīsimies. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai “Rail Baltica” nebūtu tikai infrastruktūras projekts, bet gan kaut kas vairāk, kopīgā darbā izveidojot modernu un patīkamu vidi visiem satiksmes dalībniekiem. Turpināsim aktīvi strādāt, rūpīgi uzklausot visas ieinteresētās puses un tās sabalansējot ar pieejamajiem līdzekļiem. Tagad mūs gaida vairāki izaicinājuma pilni gadi – gan būvniekiem, gan iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, gan pašvaldībai. Un vēlos atzīmēt, ka šis ir iespēju laiks arī uzņēmējiem.  Novēlu būvniekiem veiksmi darbos un rīdziniekiem – izpratni un pacietību! Kopā mums izdosies paveikt to, ko apbrīnos nākamās paaudzes!”  Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētājs.

Būvdarbu sākums ir nozīmīgs posms Rail Baltica attīstībā Latvijā visiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem. No apjomīgiem projektēšanas darbiem, kas vairākus gadus noritēja Latvijas un ārvalstu arhitektu, būvinženieru un konstruktoru birojos, esam nonākuši nākamajā - būvniecības posmā - kas Rail Baltica padara redzamu un klātesošu visu Rīgas iedzīvotāju un viesu ikdienā.

Rail Baltica koordinējoša uzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norāda: “Līdz ar būvdarbu sākšanu Centrālajā dzelzceļa stacijā šī gada novembrī mēs uzsākam pirmos Rail Baltica būvniecības darbus Latvijā. Ar šodienu Rail Baltica būvniecības darbi norit nu jau visās Baltijas valstīs. Rīgas centrālā dzelzceļa mezgla pārbūves rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs pieejami jauni ātrgaitas, videi draudzīgi, starptautiski un reģionāli dzelzceļa pakalpojumi, uz pusi samazinās ceļošanas laiku starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: “Investīcijas ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā šajā laikā ir svarīgākas nekā jebkad agrāk. Ir gandarījums, ka novembrī, mūsu valsts 102. dzimšanas dienas laikā varam teikt, ka sākam viena no Latvijas simtgadē nozīmīgākā projekta – Rail Baltica būvdarbus. Rail Baltica ieviešana ne tikai “sildīs” ekonomiku un palīdzēs atgūties pēc Covid-19 pandēmijas radītās krīzes. Mēs radām ērtu un modernu dzelzceļa infrastruktūru, kas kalpos Latvijas ekonomikai ilgtermiņā, vienlaikus arī sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecībai: tiks radītas daudzas jaunas darbavietas, kā arī tiks veicināta netiešo, saistīto, nozaru attīstība.”

RAIL BALTICA RĪGAS CENTRĀLĀ MEZGLA BŪVDARBU NORISE

Lai nodrošinātu efektīvu noteikumu ievērošanu BERERIX komandas un apakšuzņēmēju darbu kontrolēs COVID-19 vadītājs un monitorings tiks fiksēts speciāli izstrādātā BERERIX COVID-19 aplikācijā. Būvlaukumā darbinieki tiks organizēti komandās pa 12 cilvēkiem, lai nodrošinātu nepieciešamo distancēšanos koplietošanas telpās.

Līdztekus vispārpieņemtajām, obligātajām prasībām par distancēšanos, roku mazgāšanu un masku lietošanu, būvlaukuma darbinieki tiek speciāli apmācīti un instruēti par vīrusa būtību, izplatīšanās veidiem un simptomiem.  Vislielāko uzmanību BERERIX būvlaukumā pievērsīs 3 galvenajiem veselības un drošības faktoriem, kas specifiski būvniecības videi un darba procesam:

  1. Katra darbinieka veselības stāvoklim un aprīkojumam pirms darba sākšanās, mērot temperatūru un nodrošinot vienmēr pieejamas higiēnas un dezinfekcijas preces, maskas un cimdus,
  2. Koplietošanas telpu noslogojumam, izmantošanai atbilstoši grafikam, robežstiklu izvietojumam un nepieciešamo attālumu un platības nodrošinājumam,
  3. Darba rīku un iekārtu lietošanai un dezinfekcijai. Proti, būvniecības tehnikas izmantošana tiks organizēta strikti noteiktās maiņās, tehnika pēc katras maiņas tiks dezinficēta.  Darbiniekiem tiks nodrošināti personīgi izmantojami darba rīki.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla pirmie būvdarbi notiks laukumā starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Satiksmes ministrijas ēku, un gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Visu darbu izpildes laiku Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija. Interesenti varēs sekot līdzi darbu norisei, jo mājas lapā edzl.lv izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.

Būvdarbu pasūtītājs ir projekta “Rail Baltica” ieviesējs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.