Flickr
Uz skatuves “DOTS” sestdien, 11. jūlijā, Cēsīs norisinājās diskusija “Rail Baltica Rīgas Centrālā stacija: ko mēs patiesībā no tās iegūsim?”, kurā dalībnieki pārrunāja Rīgas Centrālās stacijas nozīmi, tās integrāciju pilsētvidē, ēkas dienvidu daļas izbūvi un nākotnes savienojumu ar Rīgas lidostu.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Rīgas Centrālā stacija ir viena no nozīmīgākajām pilsētas tēla sastāvdaļām un sava laikmeta liecība nākotnes paaudzēm. Šobrīd tā piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas Rail Baltica projekta ietvaros, kļūstot par daļu no vērienīgas Rīgas transporta un pilsētvides transformācijas. Par projekta sarežģītību un ilgtermiņa nozīmi pilsētas attīstībā plašāk stāstīja Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.
Rīgas pilsētas arhitekts norādīja, ka stacijas pārbūve ir sarežģīts pilsētplānotāju, satiksmes plānotāju un inženieru kopdarbs, kas aptver ne tikai infrastruktūru un inženiertīklus, bet arī multimodālos savienojumus, publisko ārtelpu un stacijas integrāciju pilsētā. “Lai šāda mēroga projekts ilgtermiņā kalpotu pilsētas attīstībai, būtiski saskaņot visus tā elementus un izvairīties no risinājumiem, kas nākotnē varētu ierobežot stacijas potenciālu. Tā kā Latvijā šādi projekti tiek īstenoti reti, svarīgi ir izmantot starptautisko ekspertu pieredzi un vienlaikus attīstīt vietējo kompetenci,” teica P. Ratas.
Turpinot sarunu par stacijas nozīmi pilsētas attīstībā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste uzsvēra, ka stacijas pasaulē kalpo kā attīstības katalizatori, piesaistot investīcijas un veicinot uzņēmējdarbības un pakalpojumu attīstību. “Jau šobrīd redzams, ka Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē veidojas jauni biznesa un darījumu centri, savukārt Rail Baltica projekta rezultātā tiks sakārtota arī teritorija ap Rīgas autoostu un Centrāltirgu, tuvinot to mūsdienīgiem Eiropas pilsētvides standartiem,” akcentēja K. Pudiste.
Papildus ekonomiskajiem ieguvumiem diskusijā tika uzsvērta arī projekta ietekme uz pilsētvidi. Viena no nozīmīgākajām pārmaiņām līdz ar Rail Baltica projekta īstenošanu būs pilsētas abu dzelzceļa pušu savienošana nākotnē, kas palīdzēs mazināt vēsturisko pilsētas sadalījumu.
Pārejot pie projekta īstenošanas praktiskajiem aspektiem, pilnsabiedrības “BERERIX” Rail Baltica projekta izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsvēra projekta sarežģītību, jo jaunā stacijas ēka tiek būvēta aktīvā dzelzceļa mezglā, nepārtraucot ikdienas pasažieru satiksmi. Viņš skaidroja, ka būvniecība organizēta secīgos posmos, lai saglabātu stacijas darbību visā projekta īstenošanas laikā. Tāpat G. Āboltiņš-Āboliņš atzīmēja, ka būtisks ieguvums šādu sarežģītu objektu būvniecībā ir noslēgtais “projektē un būvē” (design and build) līgums, kas ļauj pielāgoties projekta izmaiņām un finansējuma pieejamībai. “Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir šī projekta risinājumu adaptācija Atveseļošanas fonda finansējumam, kas ļāva īsā laikā pabeigt stacijas ēkas dienvidu daļas būtiskos darbus,” norādīja G. Āboltiņš-Āboliņš.
Papildinot būvnieku teikto par projekta īstenošanas gaitu, Kristīne Pudiste piebilda: “Pateicoties pagājušajā gadā pieņemtajam drosmīgajam lēmumam par dažādu Eiropas Savienības fondu finansējuma apvienošanu vienā būvobjektā, šobrīd varam runāt par Rīgas Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļas arhitektoniskā apjoma pabeigšanu, kas sasniegta salīdzinoši īsā laikā – aptuveni 12 mēnešos.”
No stacijas būvniecības gaitas diskusija pārgāja pie pasažieriem būtiskākajiem ieguvumiem nākotnē. Viens no tiem ir jaunais dzelzceļa savienojums ar Rīgas lidostu. VAS “Latvijas dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas daļas vadītājs Toms Kalnītis uzsvēra, ka dzelzceļa nozare pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas, jo notiek pārorientācija no kravām uz pasažieru pārvadājumiem. Rīgas Centrālā stacija ir viena no noslogotākajām stacijām valstī – pagājušajā gadā to izmantoja vairāk nekā 12 miljoni pasažieru. Pēdējo divu gadu laikā pasažieru skaits pieaudzis par 25 %, kas liecina par sabiedrības mobilitātes paradumu maiņu un pieaugošu vēlmi izmantot vilcienu.
Rīgas savienojums ar Rail Baltica pamattrasi pirmajā kārtā tiks nodrošināts, izmantojot savienojumu ar esošo Latvijas dzelzceļa maršrutu tīklu (1520 mm). Šāda pieeja ļauj saglabāt projekta virzību ierobežota finansējuma apstākļos un nodrošināt pasažieriem ērtu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās stacijas uz Rīgas lidostu jau tuvākajā nākotnē.
Par plānoto tehnisko risinājumu detalizētāk stāstīja SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķenģis. Viņš skaidroja, ka savienojuma izveidei tiks izmantots Rail Baltica uzbērums no Rīgas lidostas līdz Imantas stacijai, veicot nelielas izmaiņas pieslēgumā Imantas stacijā, lai integrētu to Latvijas dzelzceļa maršrutu tīklā.
Noslēgumā diskusijā aktīvi iesaistījās arī festivāla apmeklētāji. Interesenti uzdeva jautājumus projekta pārstāvjiem par stacijas turpmākiem darbiem un vilcienu kustības uzsākšanu, kā arī piedalījās balsojumā “Mīts vai fakts” par savienojuma izveidi ar Rīgas lidostu.
Diskusijas ieraksts pieejams šeit: