Jaunumi ES fondi Dzelzceļš
gghhe

Satiksme mainās, tās intensitāte pieaug – palielinās transportlīdzekļu skaits, satiksmē ienāk jauni pārvietošanās līdzekļi. Lai ikdienā izvairītos no sastrēgumiem un ceļā pavadītu pēc iespējas mazāk laika, risinājums ir privāto auto vietā izvēlēties sabiedrisko transportu un īsākas distances veikt ar kājām vai velo. Prioritāri domājot par iedzīvotāju ērtībām, sabiedriskais transports Latvijā kļūst pieejamāks, ērtāks un mūsdienu prasībām atbilstošāks.

Kā uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Satiksmes ministrija kā prioritāti ir izvirzījusi radīt priekšnoteikumus, lai cilvēki sabiedriskajā transportā justos ērti: “Mēs veidojam apstākļus, lai sabiedrisko transportu noteiktās situācijās izmantotu ikviens. Paredzu, ka nākamajos desmit gados iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņa notiks. Lai sabiedriskais transports būtu mūsdienīgs un pieejams, plānots ieviest viedos risinājumus biļešu iegādei un maršrutu plānošanai. Jaunu, mūsdienīgu vilcienu vagonu iegāde un paaugstinātie peroni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu un veicinās arvien vairāk iedzīvotāju izvēlēties braukt ar vilcienu. Vietās, kur vilciens nekursē, turpinās darbs pie autobusu satiksmes attīstības. Dzelzceļa sistēmu ievērojami mainīs “Rail Baltica” projekta ieviešana, jo būs pieejami jauni reģionālie maršruti.”

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš norāda, ka galvenie ieguvumi, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, ir drošība, paredzams ceļā pavadītais laiks, izmaksas, kvalitāte un komforts. Jaunās mobilitātes tendences ir pārvietošanās alternatīvu esamība jeb ikdienas mobilitātes iespēju dažādošana. Tuvāko piecu gadu laikā tiks ieviesti būtiski uzlabojumi maršrutu tīkla uzlabošanā Pierīgā un visā Latvijā.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek īstenota veloceļu attīstības programma velobraucēju un gājēju drošībai, kā to paredz Satiksmes ministrijas plānošanas dokumenti. Šajā uzdevumā ir svarīgi iesaistīt arī sabiedrību – autobraucējus, motociklistus, velobraucējus, gājējus, ikvienu, kas izmanto ceļus, lai pārvietotos. Plaisa starp infrastruktūras pārvaldniekiem un ikvienu tās lietotāju būtu jāmazina, kopīgi apņemoties cienīt vienam otru un būt atbildīgiem par savu un citu drošību.  

Eiropas Komisija 2021. gadu ir noteikusi par Eiropas dzelzceļa gadu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, ka vilciens ir drošākais un videi draudzīgais pārvietošanās veids. Pozitīvas pārmaiņas šajā jomā notiek arī Latvijā. AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis saka, kapasažieru ērtībām nākamajā gadā satiksmē sāks kursēt jaunie elektrovilcieni. Mūsu vagonu parkā būs 32 jauni, moderni elektrovilcieni, kuros būs ērtāk pārvietoties arī pasažieriem, kuri vilcienā iekāpj kopā ar velosipēdu, jo tam būs atvēlēts vairāk vietas. Eiropā ir stājusies spēkā jauna regula, kas cita starpā paredz vilcienu pasažieriem tiesības ņemt līdzi velosipēdus. Jāsaka, ka jau mūsu esošajos vilcienos ir padomāts par velosipēdu pienācīgu novietošanu, tomēr jaunajos elektrovilcienos minimālās prasības velonovietņu ziņā tiks izpildītas dubultā. Katrā jaunajā vilcienā ir paredzētas astoņas velovietas minimāli obligāto četru vietā.”

Pasaulē aktīvi diskutē par harmoniskāko, elastīgāko un visiem pasažieriem pieņemamāko sinerģijas risinājumu attiecībā uz videi draudzīgāku pārvietošanos, tai skaitā velosipēdu pārvadāšanu vilcienos. Piemēram, atsevišķās valstīs velosipēda ņemšana līdzi vilcienā ir bez maksas, bet Nīderlandē ir noteikts aizliegums pārvadāt velosipēdus maksimuma jeb sastrēguma stundās. Savukārt, Igaunijā tiek ieviesta īpaša maksa par velosipēdu pārvadāšanu vilcienos, reaģējot uz pārāk lielo velosipēdistu skaitu vilcienos, kas traucē gan citu pasažieru ērtībām, gan vilcienu satiksmes intervāla ievērošanai. Tieši vilciens un velosipēds ir izvirzījušies uzmanības priekšplānā kā potenciāli efektīvākā pārvietošanās līdzekļu kombinācija tuvākiem un tālākiem galamērķiem, un katra valsts meklē optimālāko risinājumu.

Vairāk par plānotajiem uzlabojumiem - Satiksmes ministrijas studijā “Jaunās mobilitātes tendences un vecie paradumi. Vai tas ir droši?”, sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros Cēsīs: