Jaunumi
skats saulainā dienā uz Rīgas Centru un Maskavas forštati

Šodien, 14. jūnijā, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rīgas valstspilsētas stratēģiski svarīgu transporta infrastruktūras objektu atjaunošanu un pārbūvi”. Tas paredz Rīgas pašvaldībai piešķirt ilgtermiņa valsts budžeta aizdevumu kritiskā stāvoklī esošās Rīgas transporta infrastruktūras, tajā skaitā tiltu un pārvadu, atjaunošanai.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauda, ka valsts kopumā pēdējos gados veikusi būtiskus ieguldījumus ceļu infrastruktūrā, apstiprināti stratēģiskās plānošanas dokumenti valsts galveno autoceļu attīstībai, kā arī izstrādātas stratēģijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai.

“Rīgā pēdējos 10 gadus salīdzinoši ar citām pašvaldībām transporta infrastruktūra nav bijusi prioritāte, līdz ar to ceļu kvalitāte un pieejas nodrošināšana stratēģiskiem objektiem ir kritiski pazeminājusies. Mēs esam jau iepriekš piešķīruši Eiropas Savienības fondu līdzekļus Rīgas pilsētas ielu un ceļu sakārtošanai, bet atpalicību, kas ir radusies desmit gados, nav iespējams tik īsā laikā novērst,” teica ministrs. “Prioritāri sakārtojamie objekti ir Gaisa tilts, Gustava Zemgala gatves pārvads, Zemitāna tilts, Vanšu tilts un Mūkusalas krastmala. Tie ir būtiski visas transporta infrastruktūras normālai funkcionēšanai.”

Informatīvajā ziņojumā iekļauta informācija par Gaisa tilta, Gustava Zemgala pārvada, Jorģa Zemitāna tilta, Vanšu tilta un Mūkusalas krastmalas atjaunošanu un pārbūvi par kopējo summu līdz 142  milj. eiro. Minēto objektu būvniecība plānota līdz 2026. gadam. Ņemot vērā, ka šāda pārbūve ir finansiāli ietilpīga, Rīgas pašvaldība iecerējusi ņemt ilgtermiņa valsts budžeta aizdevumus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus.

Investīcijas transporta infrastruktūrā nepieciešamas Rīgas kā galvaspilsētas funkciju sekmīgai izpildei, nodrošinot visu valsts iedzīvotāju ērtu piekļuvi valsts pārvaldes iestādēm, nacionālās nozīmes infrastruktūras objektiem.

Pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtās informācijas pašreizējā Rīgas tiltu caurlaidības kapacitāte ir nepietiekama, sastrēguma stundās satiksmes intensitāte uz Rīgas valstspilsētas tiltiem (pirms Covid krīzes) pārsniedza to reālo caurlaides spēju no 1,2 reizēm Salu tiltam līdz 1,6 reizēm Vanšu tiltam, satiksmes intensitātei uz Rīgas Daugavas tiltiem palielinoties par 4% ik gadu. Pēc aptuvenām aplēsēm monetārie zaudējumi no sastrēgumiem Vanšu tilta šķērsošanai sastāda ap 6 - 7 milj. eiro gadā, Gaisa tilta šķērsošanai – ap 3 - 4 milj. eiro gadā.

Pilsētas transporta infrastruktūras sakārtotība ir pamats Rīgas transporta un loģistikas centra attīstībai. Rīgas iedzīvotāju skaits sastāda 32% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, un Rīgā tiek radīti 56% no valsts iekšzemes kopprodukta. Pilsētas ekonomikas, izglītības un sociālajās aktivitātēs pastāvīgi iesaistīts ievērojams skaits ārpus pilsētas dzīvojošo iedzīvotāju. Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem 2020. gadā Rīgas pilsētā ikdienā bija nodarbināti 97,2 tūkstoši ārpus pilsētas dzīvojošo, palielinot ikdienas transporta noslodzi uz pilsētas transporta infrastruktūru un izvirzot tai paaugstinātas prasības.