“No sirds sveicu visus skolēnus, skolotājus un vecākus jaunajā mācību gadā, novēlot izdošanos, zinātkāri un prieku mācībās! Sākoties jaunajam mācību gadam, Satiksmes ministrija (SM) kopā ar ielu gudrību meistaru Asvalteru aicina skolēnu vecākus un pedagogus ar bērniem pārrunāt ceļu satiksmes noteikumus (CSN), lai skolēnu ikdienas ceļš - gan uz skolu, gan mājup – būtu drošs, neatkarīgi no tā, vai bērni dodas kājām, brauc ar velosipēdu vai izmanto skrejriteni. Novēlot visiem ražīgu, veiksmīgu un drošu mācību gadu, aicinu transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un atbildīgiem, jo īpaši izglītības iestāžu tuvumā,” aicina satiksmes ministrs Atis Švinka.
SM atgādina, ka, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku, kuros iesaistīti velosipēdisti, ceļu satiksmes noteikumos ir iekļautas papildu drošības prasības bērniem – tiem, kas jaunāki par 16 gadiem, braucot ar velosipēdu, obligāti jālieto aizsprādzēta aizsargķivere. Piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi var tikai no 10 gadu vecuma, bet līdz 17 gadu vecumam obligāta ir velosipēda vai jebkura cita transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Drošai braukšanai velosipēdam ir jābūt labā tehniskā stāvoklī, aprīkotam ar bremzēm, priekšpusē jādeg baltam lukturim, bet aizmugurē – sarkanam. Sliktas redzamības vai intensīvas satiksmes apstākļos vēlams apģērbs ar atstarojošiem elementiem.
Skolēniem, kuri izmanto elektroskrejriteni, jāatceras, ka satiksmē ar to var piedalīties tikai no 14 gadu vecuma. Tāpat šiem braucējiem, braucot ar šo mikromobilitātes rīku, obligāti ir jālieto aizsprādzēta aizsargķivere. Arī elektroskrejriteņa vadītājam ir jābūt derīgai velosipēda vai jebkura cita transportlīdzekļa vadītāja apliecībai. Lai mazinātu iespējamos riskus, elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību un nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu – 25 km/h. Tāpat arī elektroskrejritenim priekšpusē ir jādeg baltam lukturim, bet aizmugurē – sarkanam.
Ikvienam jāzina, ka ar velosiopēdu un elektroskrejriteni aizliegts vest pasažieri un kravu, kā arī aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi. Savukārt atļauts braukt pa veloceļiem, pa ietvēm, atceroties, ka priekšroka vienmēr ir gājējiem.
Satiksmes ministrijas pasūtītajā un “Norstat” veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 1341 respondents, 58% iedzīvotāju par galvenajiem bērnu un jauniešu drošības riskiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem, uzskata viedierīču lietošanu. 56% respondentu minēja arī aizsargelementu trūkumu, bet 41% – luksoforu signālu ignorēšanu. Līdzīgi aptaujas rezultāti bija iepriekš veiktajā aptaujā, kad 64% respondentu uzskatīja viedierīču lietošanu par galveno risku ceļu satiksmē, 45% aptaujāto minēja aizsargelementu trūkumu, bet 43% – nepareizu ielu šķērsošanu.
CSN paredz arī gājēju atbildību ceļu satiksmē. Tajos noteikts, gan kā jāpārvietojas ārpus apdzīvotām vietām, gan par atstarojošu elementu obligātu lietošanu diennakts tumšajā laikā un sliktas redzamības apstākļos. Noteikumos ir precizēta kārtība, kurās vietās drīkst izmantot skrituļslidas, skrituļdēļus vai citu sporta un aktīvās atpūtas inventāru dzīvojamajās zonās, netraucējot gājējus.
Autovadītāji aicināti būt īpaši uzmanīgi pie gājēju pārejām, pie sabiedriskā transporta pieturām, kā arī vietās, kur redzamību apgrūtina novietoti transportlīdzekļi vai citi šķēršļi, jo bērni var būt neuzmanīgi vai aizmirst par pareizu un piesardzīgu ielas šķērsošanu, piemēram, izejot aiz automašīnas vai sabiedriskā transporta un negaidīti skriet pāri ielai.
Ja ceļš uz skolu un mājup tiek mērots ar sabiedrisko transportu, atgādinām, ka brauciens ir jāreģistrē, atbilstoši katra skolēna dzīvesvietas pašvaldības noteikumiem, bet skolēna atlaižu saņemšanai braucot ar reģionālo sabiedrisko transportu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Savukārt, pārvietojoties ar skolēnu autobusu vai automašīnu, bērniem jāatgādina par obligātu piesprādzēšanos.
Satiksmes ministrijas rīcībā ir aptaujas dati, kas liecina par bērnu paradumu piesprādzēties, pārvietojoties ar autobusu vai automašīnu. 27 % vecāku atbildēja, ka drošības jostas bērns nelieto, bet 24,5 % – nezina, vai bērns lieto vai nelieto drošības jostu. 22 % vecāku atzina, ka bērns piesprādzējas vienmēr, 14,5 % – ka dažreiz, bet 12 % atbildēja, ka drošības jostas lieto bieži.
Arī ielu gudrību meistars Asvalters aicina atkārtot ceļu satiksmes noteikumus. Tos iegaumēt palīdzēs SM drošības kampaņas ietvaros radītā vietne www.asvalters.lv, kurā pieejami zināšanu pārbaužu testi gan sākumskolas vecuma bērniem, gan skolu jauniešiem.
Vietnē atrodamas arī Asvaltera ielu gudrības:
“Gājēju pāreju pirms šķērso, apstājies un abas puses vēro!”;
“Telefonu liec pilnīgā mierā un satiksmi nesalaid galīgā sierā!;
“Drošības jostu piesprādzē, arī ja sēdi aizmugurē!”,
“Autobusā noteikumi tādi paši – iekāpjot piesprādzējamies aši!”,
“Neklausies austiņās mūziku, ja brauc, nedzirdēsi, kad brīdinošie signāli kauc!”;
“Ar skrejriteni uz ceļa skatīties steidz, telefonā lūkoties beidz!”
Pedagogi un vecāki ir aicināti atgādināt bērniem un jauniešiem operatīvo dienestu tālruņus, lai nepieciešamības gadījumā, kad bērnam vai viņa draugiem ir nepieciešama palīdzība, viņi zina, kam jāzvana. Primāri – vienotajam glābšanas dienesta tālrunim 112.