Nozares ziņas Rail Baltica
dzivnieku parreja

Noslēdzies divus gadus ilgs zīdītāju, tai skaitā plēsēju, monitorings, lai izstrādātu labāko risinājumu drošai dzelzceļa sliežu šķērsošanai dzīvniekiem. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprināto programmu no 2020. līdz 2022. gadam īstenots pirmsbūvniecības posma savvaļas dzīvnieku monitorings visos četros Rail Baltica trases projektēšanas posmos Latvijā. Posmā no Igaunijas un Latvijas robežas līdz Vangažiem zīdītāji tika novēroti arī ar videokamerām, kas atklāj dažādas savvaļas dzīvnieku sugas šajā teritorijā – novērotas gan mežacūkas, brieži, aļņi, lāči, lapsas, vilki, jenotsuņi un lūši, gan arī mazie zīdītāji, piemēram, vāveres, zaķi, caunas un citi. 

“Gandrīz divus gadus ilgā monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem ir būtiska loma drošu dzīvnieku šķērsošanas ceļu plānošanai. Izprotot, kur un kā zīdītāji pārvietojas, mēs varam izstrādāt atbilstošus risinājumus, lai mazinātu projekta ietekmi uz dzīvnieku sugām,” saka Iveta Jēgere, RB Rail AS teritoriālās plānošanas un vides komandas vadītāja.

Rail Baltica  pārrobežu projekta īstenošana nav iedomājama bez virknes procedūru un pasākumu, kuru mērķis ir mazināt ietekmi uz vidi, īpašu uzmanību pievēršot tādiem vides faktoriem kā troksnis un vibrācijas, dzīvnieku migrācija, faunas un floras aizsardzība dabiskajos biotopos, barjeras efekta mazināšana, dabiskās ainavas saglabāšana un infrastruktūras noturība pret klimata pārmaiņām.

Viena no obligātajām procedūrām projektēšanas posmā ir ietekmes uz vidi novērtējums jaunās dzelzceļa līnijas tuvumā. Tas paredz arī zīdītāju un to migrācijas un vairošanās vietu uzraudzību. Monitoringu ieteikts veikt trīs posmos: pirms būvniecības uzsākšanas, būvniecības laikā un pēc būvniecības pabeigšanas, jo tas dos iespēju salīdzināt datus un noteikt iespējamo izmaiņu iemeslus, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt papildu pasākumus.

Rail Baltica projektēšanas laikā tika izstrādāta un Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprināta zīdītājdzīvnieku monitoringa programma jaunbūvējamās dzelzceļa līnijas Rail Baltica posmam Latvijas teritorijā, kurā ir noteikti monitoringa veidi, to veikšanas mērķi, uzdevumi un metodikas.

Lielo un vidējo, tai skaitā lielo plēsēju, zīdītājdzīvnieku monitorings tiek veikts ne tikai izmantojot videokameras jeb fotoslazdus, bet arī veicot apsekojumu iepriekš izveidotā maršrutā, kura laikā analizētas sugu indivīdu ieejošās un izejošās pēdas, lokālie koridori, pa kuriem visbiežāk pārvietojas dzīvnieki pētāmajā teritorijā, barošanās un atpūtas vietas. Tāpat arī eksperti veic ekskrementu uzskaiti, kas ļauj precizēt dzīvnieku relatīvo populācijas blīvumu un sastāvu. Šādi apsekojumi tiek veikti divas reizes gadā – ziemā, kad izveidojusies sniega sega, un pavasarī, pēc sniega nokušanas, bet pirms veģetācijas izveidošanās. Atkarībā no novērojamās sugas, monitoringa paņēmieni, lai iegūtu nepieciešamos datus, var būt atšķirīgi. Piemēram, susuru dzimtas pārstāvji tiek identificēti, izmantojot dobumperētājputniem paredzētus būrīšus, kam ir noņemams jumtiņš vai aizmugurējā siena.

Šī divus gadus ilgā monitoringa rezultāti un eksperta secinājumi un ieteikumi pamato vietas izvēli lielo un vidējo zīdītājdzīvnieku pārejām, kā arī nosaka  vietas, kur caurtekas ir jāpielāgo, lai sīkie zīdītājdzīvnieki, piemēram, ūdri, var šķērsot dzelzceļa līniju. Posmā no Igaunijas un Latvijas robežas līdz Vangažiem lielo un vidējo zīdītājdzīvnieku migrācijai ir paredzēts izbūvēt sešus ekoduktus un vienu tuneli.  Pēc pašreizējām aplēsēm 870 kilometrus garajā dzelzceļa līnijā plānots izbūvēt vairāk nekā 40 lielas savvaļas dzīvnieku migrācijas būves – ekoduktus un tuneļus.

infografika par zīdītāju pētījumu
infografika par zīdītāju pētījumu

Papildu informācija:

Dzelzceļš ir viens no videi draudzīgākajiem un drošākajiem transporta veidiem. Plānotās pilnībā elektrificētās Rail Baltica dzelzceļa līnijas vilcienu kustība neradīs kaitīgos izmešus, nodrošinot ilgtspējīgu un efektīvu pārvietošanās veidu un mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu reģionā. Taču vides kontekstā būtisks ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pasākumi, kas jau tiek veikti projektēšanas un būvniecības darbu ietvaros, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz apkārtējo ekosistēmu un vidi.

Transporta nozare ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā. Tā ir otrā lielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas nozare aiz enerģijas ieguves un ir atbildīga par gandrīz ceturto daļu no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Eiropas zaļā kursa ietvaros dalībvalstis kopīgi apņēmušās līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu un līdzās citām iniciatīvām paredz plašāku dzelzceļa izmantošanu kā zemu emisiju mobilitātes ambīcijas stūrakmeni.

Rail Baltica veicinās ne tikai ātrāku un ērtāku ceļošanu, bet  arī reģiona klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu. Kā nozīmīgākais pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras projekts Ziemeļaustrumeiropā Rail Baltica ir izvirzījusi ambiciozu mērķi strādāt pie tā, lai ekspluatācijas un uzturēšanas posmā panāktu iespējami mazāku ietekmi uz vidi, un jau kopš 2018. gada sperti nozīmīgi soļi, lai šo vīziju pārvērstu visaptverošā programmā. Šīs programmas mērķis ir mazināt ne tikai siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī cita veida dzelzceļa infrastruktūras radīto ietekmi uz vidi, palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu un organizējot būvdarbus videi draudzīgā veidā, kā arī domājot par tādu faktoru mazināšanu, kam ir ietekme uz cilvēka veselību, piemēram, troksni un vibrācijām.

Signe Nīgale
Komunikācijas departamenta vadītāja
RB Rail AS 
E-pasts: signe.nigale@railbaltica.org 
Tālrunis: +371 29116146 
www.railbaltica.org