Aprīļa beigās Satiksmes ministrijas (SM) rīkotajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā prezentēti četri pētījumi, kas veikti, lai analizētu situāciju, tostarp statistikas datus, un sniegtos priekšlikumus turpmāk izmantotu satiksmes drošības uzlabošanai.
Ceļu satiksmes drošības padome saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2027. gadam ir lēmusi par finansējuma piešķiršanu ne tikai dažādu ar ceļu satiksmes drošību saistītu informatīvu kampaņu un projektu īstenošanai, bet arī vairāku pētījumu veikšanai.
“Šādiem pētījumiem ir nozīmīga pievienotā vērtība, jo tie dod iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, gan izstrādājot normatīvo regulējumu, gan rīkojot pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Pētījumu veikšanā iesaistīti jomas eksperti, ar satiksmi saistītas nevalstiskās organizācijas, kā arī izmantoti iestāžu statistiskie dati, tādējādi nodrošinot visaptverošu satiksmes jomā pārstāvēto pušu līdzdalību drošības veicināšanā un satiksmes negadījumu mazināšanā,” uzsver SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.
Pētījumu “Par drošas distances ievērošanu un apdzīšanas manevriem automobiļu plūsmā ārpus apdzīvotām vietām” izstrādāja, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu. Lai to sasniegtu, ir ievērojami jāsamazina riskantu manevru skaits uz Latvijas autoceļiem. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas (IeM) ceļu satiksmes negadījumu datubāzei laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam uz Latvijas autoceļiem notikuši ap 8000 negadījumi ar vairāk nekā 19 000 personu iesaisti, kur kā galvenais iemesls minēts drošas distances neievērošana. Ievainoti 17 010 satiksmes dalībnieki, no tiem 34 ar smagiem ievainojumiem un viens bojāgājušais. Savukārt 832 sadursmēs ar pretī braucošu transportlīdzekli reģistrēti 45 bojāgājušie, 133 smagi ievainotie un 415 ievainotie. Pēc ekspertu vērtējuma nepareizas apdzīšanas manevri rada būtisku risku palielinājumu ceļu satiksmē. Pētījumu veica Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pamatojoties uz VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) un Valsts policijas (VP) datiem.
Lai analizētu sakarības starp braukšanas ātrumu un ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, tika veikts pētījumu “Par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem elementiem”. To izstrādāja RTU kopā ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), pamatojoties uz LVC datiem un IeM Informācijas centra apkopoto statistiku. Apmēram 30% ceļu satiksmes negadījumu cēlonis, kuros gājuši bojā satiksmes dalībnieki, ir bijis pārmērīgs vai neatbilstošs braukšanas ātrums. Statistiski noteikts, ka, samazinot vidējo ātrumu uz visiem Eiropas Savienības ceļiem par 1 km/h, gada laikā varētu izglābt vairāk nekā 2000 dzīvību.
Ar mērķi noskaidrot, kādi faktori visbiežāk ir izraisījuši vai ietekmējuši ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir iesaistīti motociklisti, Latvijas Motokluba asociācija veica pētījumu “Ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir iesaistīti motocikli, detalizēta izpēte”. Statistikas apkopošanai tika izmantoti IeM un CSDD dati, kā arī apdrošināšanas sabiedrību sniegtā informācija no biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) datubāzēm. Pētījums ir veikts galvenokārt balstoties uz respondentu – motociklistu vadītāju – aptaujas pamata, kas sniedz plašu priekšstatu par satiksmes drošības jautājumiem, kas skar motociklu vadītājus. Tajā ir identificētas arī braukšanas prasmes, kas vēl būtu jāapgūst motociklistiem, lai paaugstinātu savu drošību satiksmē. Tāpat pētījumā ir priekšlikumi kopējai satiksmes drošības uzlabošanai.
Savukārt pētījumu “Ainavas loma satiksmes drošībā un tās uzlabošanā” sadarbībā ar LVC veica Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, lai izvērtētu ceļa ainavu tā saucamos “melnajos punktos” un sniegtu ieteikumus drošības uzlabošanai, izmantojot ainavas plānošanu.
Finansējums pētījumiem piešķirts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita LTAB kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Pētījumi pieejami SM tīmekļvietnē.