Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ AR PĀREJU UZ EIRO  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
MELNO PUNKTU UN CSNG KARTES  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
DZELZCEĻŠ
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30    
Sākumlapa Nozares Dzelzceļš Rail Baltica

Rail Baltica

Baltijas valstīs jau ir atjaunots Ziemeļu‑Dienvidu autoceļa ViaBaltica koridors, kas nodrošina savienojumu ar Centrāleiropu. Lai nodrošinātu efektīvāku Baltijas valstu integrāciju Eiropā, ir nepieciešams izvērtēt dzelzceļa tīkla savietojamības tehniskās iespējas. Esošais dzelzceļa tīkls Baltijas valstīs ir būvēts atbilstoši Krievijas standartiem, dzelzceļa satiksme ir nosacīti lēna un pašreiz nav tehniski savietojama ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu. Uz Lietuvas un Polijas robežas tiek veikta vagonu riteņu platuma maiņa, kas aizņem apmēram 40 minūtes pasažieru vilcieniem, bet ap 130 minūtēm preču vilcieniem. Atsevišķos sliežu ceļa posmos vilciena ātrums ir tikai 40-60 km/stundā.

Jau 90-to gadu sākumā pēc 11 Baltijas jūras valstu iniciatīvas pirmo reizi Baltijas jūras reģiona kartogrāfiskajā materiālā tiek parādīts starptautisks ātrgaitas dzelzceļš Tallina-Berlīne un tiek uzturētas diskusijas telpiskajā plānošanas jomā par Baltijas valstu savienojamību ar Centrālo Eiropu, izveidojot dzelzceļa līniju Ziemeļu–Dienvidu virzienā.

Kopš 2001.gada 7.novembra, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu Transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai. Rail Baltica projektā iesaistītās valstis veic savstarpēji saskaņotas darbības projekta tālākai virzībai. Latvijā koordinatora funkcijas veic Satiksmes ministrija.

Rail Baltica projekta galvenie mērķi ir: atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu ‑ Varšavu – Berlīni.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve palielinās dzelzceļa pārvadājumu jaudas un attīstīs kravu plūsmu uz/no Eiropas valstīm, bet pasažieru pārvadājumos būs iespējas samazināt ceļojuma ilgumu, kā arī samazināt autosatiksmes plūsmu un autoceļu noslogojumu uz Poliju un Vāciju. Tādējādi tiks veicināta videi draudzīgāka dzelzceļa transporta attīstība.

Vairāku gadu laikā līdz 2005.gadam tika panākts Eiropas Komisijas atbalsts Rail Baltica projekta izpētes uzsākšanai, kā arī visu Baltijas valstu politiskais atbalsts un iesaistīšanās projektā. Projekta sagatavošanā starptautisko darba grupu līmenī aktīvi piedalās Polija, kā arī Somija un Vācija. Francija ir izteikusi atbalstu Rail Baltica projekta attīstībai. 2004.gadā ar Eiropas Padomes Lēmumu 884/2004/EC Rail Baltica projekts tika iekļauts ES prioritāro transporta tīkla sarakstā.

Lai izvērtētu Rail Baltica projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai ar Eiropas centru, 2005.gada beigās tika uzsākta projekta priekšizpēte, ko finansēja Eiropas Komisija pēc Reģionālā Direktorāta pasūtījuma. Tika noslēgts līgums ar COWI AS un izpētes rezultātā bija paredzēts novērtēt labāko projekta risinājumu Rail Baltica maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. Pētījumam bija jādod atbildi par jaunas līnijas būvniecības vai esošo sliežu ceļu rekonstrukcijas nepieciešamību. Paralēli projekta tehniskajai izpētei, Interreg III B programmas ietvaros bija paredzēts izvērtēt piedāvātos RailBaltica risinājumus no telpiskās plānošanas un reģionālās attīstības aspekta.

2007.gada janvārī tika saņemts COWI AS veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina - Rīga – Kauņa - Varšava. Balstoties uz to, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos parRail Balticaprojekta pirmās kārtas īstenošanu - esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa – Rīga – Tallina, līdz 2013.gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā Rail Baltica maršrutā.

Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007.gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013.gada daudzgadu programmas.

Eiropas Komisija 2008.gada 19.februārī pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem, kas paredz esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanu Rail Baltica maršrutā un izpētes par Eiropas standarta līnijas nepieciešamību

2008.gada 29.februārī Viļņā notika pirmā TEN-T projektu ieviešanas koordinēšanai izveidotās Augsta līmeņa koordinācijas darba grupas sanāksme, kurā Baltijas valstu un Polijas augsta līmeņa ministriju pārstāvji un dzelzceļa uzņēmumu vadītāji informēja par projekta ieviešanas grafikiem un vienojās par to koordināciju.

Sīkāku informāciju par Rail Baltica projekta attīstību skatīt pasākumu hronoloģijas sarakstā.­

Rail Baltica hronoloģija:

Projekta attīstības gaita

2016

  • Noslēgusies izpēte „ Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”. Izpētes rezultātā noteikts precīzs Rail Baltica dzelzceļa trases novietojums Latvijā, ir veikts IVN un saņemts paredzētās darbības akcepts, kā arī sagatavoti dati būvprojektēšanas uzsākšanai. Izpētes gala ziņojuma kopsavilkums latviešu valodā pieejams šeit, kopsavilkums angļu valodā pieejams šeit un izmaksu – ieguvumu analīzes sociālekonomiskās ietekmes izvērtējuma pārskats pieejams šeit.

  • 2016.gada 30.novembrī, Satiksmes ministrijaorganizē konferenci "Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016". Konferencē atbildīgo ministriju pārstāvji un projekta realizētāji pārrunās sasniegto progresu katrā no Baltijas valstīm, apliecinot Baltijas valstu vienotību projekta ieviešanā. Plašāk par konferenci šeit.

  • 2016.gada 18. novembrī Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija parakstīja līdzfinansējuma līgumu par kopējo summu 225 milj. eiro, kas paredzēti Rail Baltic/Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai.

  • Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) ieguldījums projektā sasniegs aptuveni 191 milj. eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem. Parakstītais līgums papildina Eiropas Savienības līdzfinansējuma līgumu (No INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990), kas tika parakstīts 2015. gada 23. novembrī.

  • 2016.gada 8. novembrī, „Eiropas Dzezceļa līnijas“ izsludinātajam starptautiskajam metu konkursam “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere” reģistrēti 11 konkursa darbi.

    Starptautiska žūrija, kuras sastāvā atzīti Latvijas un ārvalstu eksperti arhitektūras un pilsētplānošanas jomās, laikā no 25. līdz 28. novembrim tiksies Rīgā, lai izvērtētu konkursam iesniegtos darbus. Konkursa rezultāts tiks paziņots atklātā žūrijas sēdē novembra pēdējās dienās. Konkursa darbi iesniegti un tiks izvērtēti, saglabājot dalībnieku anonimitāti. Atklātajā sēdē, pēc žūrijas lēmuma nolasīšanas, tiks atvērtas aploksnes un kļūs zināmi uzvarējušo darbu autori.“

  • Ietekmes uz vidi novērtējuma Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai ziņojuma aktuālā redakcija (2016.gada marts) pieejama šeit.

  • 2016.gada 9.augusta Ministru kabineta sēdē Ministru kabineta rīkojuma projekti tika atbalstīti un 2016.gada 24. augustā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:

  • 1) Ministru kabineta rīkojums Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”;

    2) Ministru kabineta rīkojums Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”.

    Rail Baltica projekts paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Latvijas posma būvniecību, lai integrētu Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā un nodrošinātu Baltijas valstu dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Rail Baltica dzelzceļa līnija ir iekļauta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā un pamattīkla Baltijas–Adrijas koridorā. Rail Baltica dzelzceļa līnija paredzēta pasažieru un kravu pārvadājumiem.

    Ar Ministru kabineta rīkojums Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica”, ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica ar citām saistītajām būvēm, atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma paredzētās darbības akcepta nosacījumiem un rīkojuma pielikumiem.

    Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” Ministru kabinets pieņēma lēmumu akceptēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzēto darbību, nosakot paredzētās darbības vietu (dzelzceļa līnijas trases izvietojumu) Latvijas teritorijā šādos posmos: Igaunijas robeža, A1, B2-1, B2-2, B2-3, B2-4, C4, A3-2, C1, B3-2, A4-1, A4-2, A4-3, A5-0, A5-1, A5-2, A5-3, A5-4, A5-5, A5-6, A5-7, A5-8, A5-9, C3, A5-11, A5-12, A6-1, A6-2, A7, A8 un Lietuvas robeža (saskaņā ar šā rīkojuma pielikumu).

    Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.647 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” trase ir apstiprināta visā Latvijas teritorijā.

  • 2016.gada 5.jūlijā, “Eiropas Dzelceļa Līnijas”, projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā, izsludina atklātu, starptautisku metu konkursu Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere”. Informācija un reģistrācija dalībai konkursā: www.metukonkurss.lv vai railbaltica@metukonkurss.lvPreses paziņojums šeit.

  • 2016.gada21. jūnijā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu 2016 ietvaros Roterdamā, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore, parakstīja Deklarāciju, apliecinot minētā projekta nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt realizēt Rail Baltica projektu. Preses paziņojums šeit.

  • 2016.gada 2.jūnijā, Eiropas Dzelzceļa Līnijas un starptautiskā lidosta “Rīga” parakstīja sadarbības memorandu, lai, konstruktīvi sadarbojoties, uzbūvētu Rail Baltica RIX staciju un pilnvērtīgi integrētu to lidostas teritorijā 2022. gadā. Preses paziņojums šeit.

  • 2016.gada 2.maijā, Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Satiksmes ministrijas (SM)paredzētajai darbībai – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai.

2015

  • Noslēgusies izpēte „Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācija Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglā - tehniskā risinājuma izstrāde”. Izpētes rezultātā izstrādāts priekšlikums Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla tehniskajam un pilsētbūvnieciskajam risinājumam, kurš nodrošina divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu savstarpēju integrāciju vienotā transporta mezglā. Izpētes gala ziņojums latviešu valodā pieejams šeit RPTH Final Report_Latvian, angļu valodā šeit RPTH_FinalReport_English.

  • Ietekmes uz vidi novērtējums Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai precizēts ziņojums iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā 2015. gada 23. decembrī. Precizētā IVN ziņojuma pielikumā 1.sējumā 1.15.pielikumā ir atrodams Pārskats par IVN Ziņojuma apspriešanas rezultātiem. IVN precizētais ziņojums pieejams šeit.

  • 24.novembrī, Tallinā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency) un triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS parakstīja finansēšanas līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltic/Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam. Finansēšanas līgumu parakstīja RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba A. Rubesa un INEA direktors Dirk Beckers. Vairāk informācijas šeit.

  • 17.novembrī notika preses konference, kurā zvērinātu advokātu birojs “Borenius” iepazīstināja ar pētījuma par īpašumu atsavināšanu un īpašumu tiesību ierobežošanu sabiedrībai nozīmīgas infrastruktūras attīstībai rezultātiem. Pētījumsšeitun prezentācija šeit.

  • 11.novembrī sākta "Rail Baltica" būvniecībasietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz 2015. gada 11. decembrim. Vairāk informācijas šeit
  • Programma ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas “Rail Baltica” būvniecībai pieejama šeit: http://www.vpvb.gov.lv/data/files/RB_programma05112015.pdf

  • 30.aprīlī, Āzijas un Eiropas valstu (ASEM) 3.transporta ministru sanāksmes laikā uzsvēra ES mobilitātes un transporta komisāre Violeta Bulca uzsvēra, ka Eiropas platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts noteikti saņems līdz pat 85% Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, ja iesniegtais projekts atbildīs nosacījumiem. "Rail Baltica" ir viens no deviņiem Eiropas prioritāriem koridoriem, jo Baltijas valstis līdz šim nav bijušas savienotas ar Eiropu, līdz ar to tas esot nozīmīgs savienojums. Patlaban tiek izvērtēti visi iesniegtie projekti, un jūlijā jau varēšot sniegt vērtējumu.

  • 17.martā pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvji preses konferencē informēja par sākotnējās sabiedriskās apspriešanas gaitu. Prezentācija šeit.
  • 26.februārī, kopuzņēmums AS „RB Rail” un Latvija, Igaunija un Lietuva iesniedza Eiropas Komisijā (EK) kopīgu pieteikumu „Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta” (EISI) Rail Baltica projekta pirmās kārtas finansējuma piešķiršanai, kā arī triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgi parakstīto atbalsta vēstuli.
  • 23.februārī tiks uzsākta dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

2014

  • 28.oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt Rail Baltica II Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica II Baltijas valstu kopuzņēmums. Prezentācija no pasākuma šeit
    - Jautājumi un atbildes šeit
    - Kopsavilkums par Rail Baltica II šeit
    - Preses relīze (LV ENG)
    - EK viceprezidenta un transporta komisāra Sīma Kallasa uzruna Rail Baltica II kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā šeit

  • 15.oktobrī, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu ierakstīt komercreģistrā komercsabiedrību SIA „Eiropas dzelzceļa līnijas”

  • 12.augustā, Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums „Par Baltijas valstu kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta realizēšanai un sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”Eiropas dzelzceļa līnijas” dibināšanu”.

    Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta realizēšanai sagatavotos dibināšanas dokumentu projektus, t.sk. Baltijas valstu Kopuzņēmuma Akcionāru līguma projektu.

    Valdība apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Latvijas Republiku pārstāvošais akcionārs kopuzņēmumā būs šim mērķim jaundibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Eiropas dzelzceļa līnijas”, kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

    Kapitālsabiedrība veiks dzelzceļa infrastruktūras specializēto būvniecības pārraudzību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām, t.sk. uzkrāj, apkopo un sniedz informāciju politikas plānotājiem turpmākai nozares politikas veidošanai. Atbilstoši kompetencei un sadarbībā ar atbildīgo nozares ministriju kapitālsabiedrība realizē Latvijas interesēm atbilstošu līdzdalību, Igaunijas un Lietuvas līdzdalības apjomam proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomā, Baltijas valstu Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta realizēšanai izveidotajā kopuzņēmumā.

    Vienlaikus valdība lēma par 680000 euro ieguldīšanu sabiedrības pamatkapitālā, no kuriem: 650 000 euro sabiedrība ar ierobežotu atbildību Baltijas valstu Kopuzņēmuma dibināšanas brīdī ieguldīs Kopuzņēmuma akciju kapitālā iegūstot Igaunijas un Lietuvas līdzdalības apjomam proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu 33,33% apmērā; 30 000 euro tiks izlietoti, lai nodrošinātu sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbību.

  • 30.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un pilnsabiedrības „RB Latvija” pārstāvis Arnis Skrastiņš parakstīja līgumu par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.Pilnsabiedrību „RB Latvija” nodibinājuši SIA „ Konstruktionsgruppe Bauen Latvia”, SIA „Grupa93” un „EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt”, kuri ar kopīgu piedāvājumu piedalījās un tika atzīti par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehniskā izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.
2013
  • 30. janvārī Satiksmes ministrija izsludina atklātu konkursu uz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica II Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.
  • 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu Rail Baltica II, Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja Deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
  • 31. jūlijā darba grupā ir panākta vienošanās par kopuzņēmuma dibināšanu dzelzceļa projekta Rail Baltica II virzīšanai.
  • 16. septembrī, Viļņā, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas transporta ministri paraksta kopīgu Deklarāciju par Rail Baltica II kopuzņēmuma dibināšanas pamatprincipiem.

2012

  • Tiek gatavots iepirkums, lai veiktu jaunā Rail Baltica izpētes otro posmu. Tās viens no galvenajiem uzdevumiem ir veikt līnijas trases sasaisti ar teritoriju plāniem un noteikt maršruta precīzu novietojumu, vienlaikus nodrošinot trases savienojumu ar starptautisko lidostu „Rīga”, Rīgas ostu, kā arī izvērtējot iespēju novirzīt kravas no pilsētas centra.
  • 25. oktobrī Tallinā tiek parakstīts līgums par Eiropas platuma sliežu projekta Rail Baltica II kopuzņēmuma juridisko izpēti, ko veiks visu triju valstu juridisko firmu apvienība "Triniti".

2011

  • 31.05.2011. Satiksmes ministrija saņēma gala ziņojumu(final report)par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā – otrā kārta. Iespējamais maršruts - Tallina – Pērnava – Rīga – Bauska– Paņeveža – Kauņa.
    Ziņojumā iekļautas prognozes par potenciālo kravu un pasažieru plūsmu, iespējamo izmaksu aplēses, kā arī sniegti priekšlikumi projekta turpmākajai īstenošanai. Pēc iepazīšanās ar ziņojumu tas jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji.Rezultātu prezentācija.
  • Pamatojoties uz šiem rezultātiem, Baltijas valstīm būs jāpieņem lēmums par jaunās, Eiropas Savienības dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošās, dzelzceļa līnijas izveidi. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas Transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada rudenī.
  • Decembrī Tallinā tikās visu trīs Baltijas valstu transporta ministri, un sanāksmes laikā viņi vienojās, ka ir svarīgi uzaicināt Poliju pievienoties projektam, lai pilnībā īstenotu jauno Rail Baltica koridoru, uzsverot nepieciešamību koordinēt īstenošanas pasākumus visā līnijā starp Tallinu un Varšavu. Tika nolemts arī aicināt ES koordinatoru nekavējoties uzsākt sarunas, lai panāktu vienošanos par koordinēšanu, ņemot vērā visus jaunā Rail Baltica projekta aspektus. Tāpat tika parakstīta nodomu deklarācija par jaunā Rail Baltica projektatālāku attīstīšanu - tajā ir norādīts arī, ka steidzami nepieciešams rezervēt zemi, ņemot vērā nepieciešamos teritorijas plānošanas procesus.

2010

  • 12.04.2010.noslēgts līgums par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi par standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors) ar atklātā konkursa uzvarētāju - Lielbritānijas uzņēmumu AECOM Ltd. Pētījuma izstrādes termiņš ir 10 mēneši un tas jāpabeidz 2011.gada 12.februārī. Līguma izpildi uzraudzīs starptautiska projekta vadības komiteja, kurā darbojas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbildīgo iestāžu pārstāvji. Tāpat katrā valstī ir ieceltas atbildīgās amatpersonas, kuras projekta izpēti koordinēs nacionālajā līmenī.

2009

  • 2009. gada februārī Satiksmes ministrija sāk sagatavošanās darbus, lai organizētu vienotas Rail Baltica izpētes iepirkumu trīs Baltijas valstu kopējās interesēs. Izpētes mērķis ir nodrošināt 3 valstu valdībām un Eiropas Savienībai visaptverošu un pamatotu bāzi lēmumu pieņemšanai par 1435 mm platuma līnijas būvniecību, kā arī visizdevīgāko iespējamo attīstības variantu 1435 mm platuma līnijai Rail Baltica koridorā.
  • 07.10.2009.VAS „Latvijas Dzelzceļš” iesniedza Eiropas Komisijā paziņojumu par rekonstrukcijas darbu Rail Baltica maršruta pierobežas posmos Valka - Valmiera un Jelgava - Meitene un posmā Jugla (Rīgas robežstacija) –Valmiera atlikšanu uz diviem gadiem – līdz 2011.gada rudenim. Šādu lēmumu noteica dažādi ekonomiski faktori, kas negatīvi ietekmējuši iespēju nodrošināt projektam nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu.
  • 19.10.2009.ir izsludināta iepirkuma procedūra „Tehniski ekonomiskais pamatojums par standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors)”. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 15.12.2009.

2008

  • 10.01.2008.Rīgā notika BSR Interreg IIIB Rail Baltica projekta noslēguma konference.
  • 19.02.2008. Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par kopējās intereses projektiem Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kas ir izvēlēti Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai 2007-2013 gadu periodā. Ar šo lēmumu ir apstiprināts TEN-T budžeta līdzfinansējums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem, kas paredz esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanu Rail Baltica maršrutā un izpētes par Eiropas standarta līnijas nepieciešamību. Latvijai apstiprināts Satiksmes ministrijas iesniegtais projekta iesniegums par turpmāko Rail Baltica izpēti par kopējo summu 2 200 000 EUR, no kuriem iespējams saņemt līdz 50% TEN-T budžeta finansējumu, kā arī VAS ”Latvijas Dzelzceļš” projekta iesniegums par esošās infrastruktūras sakārtošanuRail Baltica maršruta pierobežas posmos Valka - Valmiera un Jelgava - Meitene un posmā Jugla (Rīgas robežstacija) – Valmiera kopumā par 96 milj. EUR, no kuriem TEN-T budžeta finansējums iespējams 22.3 milj. EUR apmērā. Projektā paredzēts novērst kritiskās problēmas sliežu ceļos – veikt atsevišķu posmu rekonstrukciju, nomainīt pārmijas, veikt tiltu remontdarbus un citus pasākumus, tai skaitā saistībā ar vides aizsardzības prasību ievērošanu.
  • 29.02.2008.Viļņā notika pirmā īpaši TEN-T projektu ieviešanas koordinēšanai izveidotās Augsta līmeņa koordinācijas darba grupas sanāksme, kurā Baltijas valstu un Polijas augsta līmeņa ministriju pārstāvji un dzelzceļa uzņēmumu vadītāji informēja par projekta ieviešanas grafikiem un vienojās par to koordināciju. Polija un Lietuva informēja, ka infrastruktūras modernizāciju kritiskajos iecirkņos veiks līdz 2014.gadam, Latvija plāno infrastruktūras sakārtošanas darbus pabeigt 2013.gadā. Latvijā šobrīd ir uzsākta tehniskās dokumentācijas izstrāde rekonstrukcijas darbiem, paši darbi varētu tikt uzsākti pēc projektēšanas pabeigšanas– 2009.gada otrajā pusē. Nākamā Augsta līmeņa koordinācijas darba grupas sanāksme plānota 2008.gada rudenī Polijā.
  • 16.12.2008.Varšavā notika projekta Rail Baltica Starptautiskās koordinācijas grupas otrā sanāksme, kuras laikā Baltijas valstu un Polijas pārstāvji apmainījās ar informāciju par projekta īstenošanas gaitu, kā arī apsprieda projekta Rail Baltica īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, pasažieru un kravu transporta aktivizēšanu Rail Baltica maršrutā un nākotnes iespējas pasažieru un kravu pārvadājumu organizēšanai maršrutā.
  • 16.12.2008.Varšavā trīs Baltijas valstis konceptuāli vienojās, ka izpēti par Eiropas standarta līnijas nepieciešamību lietderīgāk būtu veikt vienoti par visām trīs valstīm. Baltijas valstu pārstāvji vienojās, ka Latvija visu trīs valstu kopējās interesēs organizēs starptautisku izpētes iepirkumu un vadīs projekta īstenošanu par izpēti visās trīs valstīs. Šī pieeja ir saņēmusi Eiropas Komisijas izveidotās TEN-T Aģentūras atbalstu un ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) tehniskās palīdzības programmas JASPERS palīdzību tiek izstrādāts darba uzdevuma projekts (Terms of Reference) vienotas izpētes veikšanai.

2007

  • 20.04.2007.Rīgā notika Rail Baltica starptautiskās koordinācijas grupas sanāksme. Tika panākta vienošanās sākt darbu pie esošās dzelzceļa līnijas atjaunošanas, kā projekta Rail Baltica 1. posma. Starp trīs Baltijas valstīm valda vienprātība par nepieciešamību veikt tālāku, sīkāku izpēti, lai varētu pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu par Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves nepieciešamību un optimālo laiku.
  • 21.-22.05.2007.Rīgā plānots BSR Interreg IIIB Rail Baltica projekta partneru un rīcības komitejas tikšanās.
  • 27.06.2007.Rīgā Latvijas satiksmes ministrs A.Šlesers un Lietuvas transporta ministrs A.Butkevičius parakstīja saprašanās memorandu par tālāko rīcību Rail Baltica projekta attīstībā. Memorands paredz sadarbību un koordināciju realizējot Rail Baltica pirmo attīstības stadiju- esošās infrastruktūras modernizāciju Rail Baltica maršrutā, nosakot pierobežas posmus un apņemšanos turpināt detalizētu izpēti par Eiropas standartiem atbilstošas modernas dzelzceļa līnijas nepieciešamību. Līdzīga satura saprašanās memorandu Latvijas satiksmes ministrs jūlijā parakstīja ar Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministru J.Partu. Turklāt saprašanās memorandi paredz, ka visas trīs Baltijas valstis iesniegs savstarpēji koordinētus projektu iesniegumus Eiropas Komisijā Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. daudzgadu programmai.
  • 20.07.2007.Satiksmes ministrija iesniedza Eiropas Komisijā TEN-T budžeta līdzfinansējuma saņemšanai VAS „Latvijas Dzelzceļš” projektu par esošās sliežu līnijas atjaunošanas darbiem Rail Baltica maršrutā Latvijas teritorijā, kā arī Satiksmes ministrijas projektu par tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi un tehniskām izpētēm jaunas Eiropas platuma sliežu līnijas izbūvei.28.-29.novembrī Briselē notika TEN-T budžeta Finanšu palīdzības komitejas sēde, kurā provizoriski tika saskaņoti TEN-T budžeta līdzfinansējuma saņemšanai abi 20.jūlijā Latvijas iesniegtie Rail Baltica projekti, kas tālāk tiks iesniegti apstiprināšanai Eiropas Parlamentam.

2006

  • Zināms, ka Latvijā kā COWI AS apakšuzņēmējs projekta Rail Baltica priekšizpētes veikšanai Kohēzijas fonda ietvaros ir SIA „Konsorts”, ko vada pieredzējis ekonomists Uldis Osis.
  • Interreg IIIB projekta vadošais partneris – Rīgas reģiona attīstības aģentūra ir uzsākusi projekta īstenošanu un izstrādā detalizētu projekta pasākumu plānu. Interreg IIIB projektu plānots pabeigt līdz 2007.gada beigām.
  • 27.03.2006.notika neformāla projektā iesaistīto valstu transporta ministru sanāksme par Rail Baltica projektu, kuras laikā tika parakstīta nodomu deklarācija. Tā paredz: apsvērt iespējas Rail Baltica projektu iekļaut nacionālajās transporta stratēģijās, kā arī turpināt informācijas apmaiņu un koordinēt kopīgo rīcību, lai projektu īstenotu.
  • 2006. gadajanvārī notikušajā NATO sauszemes transporta plānošanas grupas sanāksmē tika atbalstīts Latvijas priekšlikums iekļaut Rail Baltica NATO dzelzceļa transporta attīstības stratēģijas svarīgāko pasākumu sarakstā. Š.g. rudenī paredzēta minētās stratēģijas izskatīšana NATO padomes plenārsēdē.
  • 29.06.2006.notika kārtējā Rail Baltica projekta Starptautiskās koordinācijas grupas sanāksme, kurā LV, LT un EE pārstāvji vienojās par nepieciešamību ierosināt RB jautājumu izskatīt NATO Sammitā Rīgā š.g. novembrī. Satiksmes ministrija iesniedza priekšlikumu LV Prezidentei un Ārlietu ministrijai.
  • 30.05.2006. un 26.07.2006. Briselē EK DG Regio notika EK pārstāvju (DG TREN, DG ENV, DG REGIO), projekta dalībvalstu un COWI ekspertu darba grupas sanāksme, kur izvērtēja COWI iesniegtos ziņojumus par Rail Baltica priekšizpēti. LV izteica visasāko kritiku, ko atbalstīja arī EE, PL, LT, ka notiekti ir jāanalizē arī ES platuma (1435mm) sliežu ceļa izbūve un taisnākais iespējamais maršruts Tallina – Pērnava – Rīga – Kauņa – Varšava. (COWI bija piedāvājuši analīzei RU platuma (1520mm) sliežu ceļu pa esošo maršrutu). Tika lūgts veikt makroekonomisko analīzi ne tikai posmā Tallina – Varšava, bet ņemt vērā arī Somijas un Vācijas un Francijas ietekmi. EK un COWI piekrita šīm prasībām un nākamajā ziņojumā tas tiks veikts.
  • 04.09.2006. Rīgā notika projekta Starptautiskā koordinācijas grupas sanāksme, kur Interreg IIIB projekta ietvaros izanalizēja COWI sagatavoto ziņojumu no reģionālās attīstības un telpiskās plānošanas aspekta. Tika konstatēts, ka pētījumā netiek analizēta Rail Baltica konkurētspēja ar pārējiem transporta veidiem; netiek ņemti vērā VASAB 2010+ noteiktie kritēriji par reģiona centru sasniedzamību 2,5h laikā u.c. trūkumi. Apkopotais ziņojums – novērtējums tiks iesniegts EK DG Regio.
  • 2006.g. decembrī Latvijas Rail Baltica Nacionālā konsultatīvā padome ir veikusi COWI AS iesniegtā priekšizpētes ziņojuma analīzi un rezultātā iesniegusi Eiropas Komisijai Latvijas nacionālo viedokli, ka minētais pētījums nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai par projekta tālāko attīstības gaitu. Pašreiz tiek meklētas iespējas veikt tālāku- pilnīgāku un detalizētāku izpēti.

2005

  • Rail Baltica Interreg IIIB projekta pieteikums tika iesniegts Interreg Sekretariātā 2005.g.7.martā. Interreg IIIB vadošo partneri tika apstiprināta Rīgas Reģiona attīstības aģentūra.
  • 24.05.2005. tika iesniegts priekšlikums EK kā koordinēt Kohēzijas fonda priekšizpētes un Interreg IIIB programmas projektu.
    2005.gada jūnijā Eiropas Komisija izsludināja iepirkumu par Rail Baltica projekta priekšizpēti.
  • 14.09.2005. Rail Baltica projekta Eiropas koordinators Pavels Telička kopā ar TEN-T koordinācijas grupas ekspertu James Pondu ieradās Latvijā (pirms tam bija tikšanās ar Lietuvas valdības pārstāvjiem). EK pārstāvji tikās ar satiksmes ministru A.Šleseru, Ārlietu ministrijas Valsts sekretāru N.Penki, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāri I.Kukuti. P.Telička un J.Ponds piedalījās Rail Baltica Nacionālās Konsultatīvās padomes sēdē, kur tika informēti par projketa attīstības gaitu un esošo situāciju.
  • 2005.gada decembrī EK Reģionālais direktorāts parakstīja līgumu ar ekspertu kompāniju COWI AS par Rail Baltica projekta priekšizpēti maršrutā Tallina – Varšava. Izpēte jāveic līdz 2006.gada beigām. Plānots, ka projekta Uzraudzības komitejā tiks uzaicināti piedalīties pa vienam pārstāvim no katras projektā iesaistītās valsts.

2004

  • 27.01.2004. saņemta atbalsta vēstule no EK Rail Baltica projekta priekšizpēti veikt ar Kohēzijas fonda atbalstu kā EK iniciatīvu (t.i. 100% finasējumu). Projekta priekšizpēti telpiskās plānošanas un reģionālās attīstības kontekstā ieteikts risināt Interreg programmas ietvaros, saskaņojot rezultātus ar citu Interreg IIIB projektu “Via Baltic Nordic Development zone” (VBNDZ).
  • 08.03.2004. Iesniegts pieteikums Interreg IIIB programme “seed money” projekta pieteikuma sagatavošanai. Latvijas Satiksmes ministrija ir uzņēmusies Vadošā partnera lomu Interreg projektā, kā 2.partneri piesaistot Vācijas Federālās Transporta, būvniecības un mājokļu ministriju. Pārējie 10 partneri no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas ir iesaistījušies šajā projektā. Interreg projekta pieteikumu plānots iesniegt 2005.gada pavasarī.
  • 10.03.2004. aizsūtīta vēstule EK ar lūgumu norīkot atbildīgo personu darbam ar Kohēzijas fonda projektu. Darba uzdevuma izstrādi KF projekta priekšizpētei veiks EK. Sakarā ar EK restrukturizāciju oficiāla atbilde no EK netiek saņemta līdz rudenim.
  • 07.06.2004. Saņemts apstiprinājums par Interreg “seed money”. Uzsākts sagatavošanās darbs pie Interreg galvenā projekta pieteikuma izstrādes. Starptautiskajā projekta koordinācijas grupā nolemts, ka Lietuva sagatavos priekšlikumu darba uzdevumam KF projekta preikšizpētei un koordinēs šo darbu ar Latvijas, Igaunijas un Polijas partneriem.
  • 03.09.2004. Baltijas valstu Transporta ministri tikās Kurresasrē (Igaunija), kur nolēma atkārtoti vērsties Eiropas Komisijā norīkot atbildīgo personu darbam ar Kohēzijas fonda priekšizpētes projektu.
  • 22.10.2004. Viļņā notika Starptautiskās koordinācijas grupas sanāksme, kur lēma par iespējamo izpētes projekta finasējumu Kohēzijas fonda un Interreg IIIB programmās ietvaros. Tika izteikta vēlēšanās tikties ar EK pārstāvjiem Briselē, lai pārrunātu Rail Baltica projekta turpmāko virzību. No EK puses šādatikšanš netika atbalstīta.
  • 25.11.2004. Rīgā notika Starptautiskās koordinācijas grupas sanāksme Interreg IIIB “sēklas naudas” projekta ietvaros un sagatavotais projekta pieteikums Interreg IIIB programmai kopumā tika atbalstīts pēc būtības un satura. Jāturpina darbs projekta partneru piesaistei par Interreg IIIB vadošo partneri tika izvirzīta Rīgas Reģiona attīstības aģentūra. Lietuvas Transporta ministrija apņēmās gatavot atkārtotu vēstuli EK par nepieciešamību nominēt Rail Baltica projekta Eiropas koordinatoru.
  • Tiek plānots, ka Interreg IIIB projekts tiks uzsākts 2005.gadā and tiks izsludināts arī Rail Baltica priekšizpētes projekts Kohēzijas fonda ietvaros 2005.gadā. Priekšizpētes projekts jāpabeidz līdz 2007.gadam.

2003

  • 13.01.2003. EK Reģionālās politikas direktorāts Briselē organizē sanāksmi ar projektā iesaistīto valstu dzelzceļa administrāciju pārstāvjiem. Rezultāts - Baltijas valstīm un Polijai turpināt viedokļu saskaņošanu, un, kad būs vienota pozīcija, EK varēs lemt par konkrētu atbalstu.
  • 01.2003. Latvija un Igaunija izskatīšanai EK Trans-Eiropas transporta tīka (TEN-T) Augsta līmeņa darba grupā, kura izveidota ar mērķi identificēt 20 svarīgākos Eiropas Savienības transporta infrastruktūras projektus, iesniedz Rail Baltica projekta pieteikumu. Vēlāk tam pievienojas arī Lietuva.
  • 02.2003. Saņemta vēstule no EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ar rekomendāciju veikt Rail Baltica projekta priekšizpēti kopīgi visiem iesaistītajiem partneriem Interreg IIIB programmas ietvaros.
  • 04.2003. Starptautiskās koordinācijas grupa vienojas, ka priekšizpētei jāpiesaista divu ES fondu līdzekļi: Interreg IIIB – reģionālās attīstības jomā un Kohēzijas fonds tehnisko aspektu, jeb infrastruktūras attīstības izpētei, izmantojot arī Interreg IIIB projekta rezultātus ieguvumu – izdevumu analīzē.
  • 12.06.2003. Starptautiskās darba grupas sēdē Viļņā tiek apstiprināts saistību vēstules saturs, ko parakstītu Baltijas valstu un Polijas transporta (infrastruktūras) ministri, lai legalizētu šīs grupas darbu un vienotos par kopēju projekta priekšizpēti un projekta koordināciju.
  • 23.06.2003. Rail Baltica projekts iekļauts Trans-Eiropas transporta tīkla Augsta līmeņa darba grupas ziņojumā kā 2.saraksta projekts, pie kura darbs vēl jāturpina.
  • 06.07.2003. Baltijas valstu ministri tikšanās reizē Itālijā paraksta saistību vēstuli (neoficiāla informācija liecina, ka augusta beigās pēc attiecīga saskaņošanas procesa valstī vēstuli parakstījis arī Polijas Infrastruktūras ministrs).
  • 16.07.2003. Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers rīko tikšanos ar projektā iesaistīto valstu, kā arī Krievijas un Francijas vēstniekiem.
  • 27.08.2003. Latvijas Konsultatīvās padomes sēdē nolemts, ka par vadošo partneri Interreg projektam varētu būt Latvija, konkrēti – Satiksmes ministrija, kura sadarbotos ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Līdzfinansējums gan Interreg gan kohēzijas fonda projektam 2004.–2005.gadam par kopējo summu 100000 Ls paredzēts Satiksmes ministrijas budžeta projektā. Sadarbībā ar vācu partneriem tiek gatavots Interreg IIIB projekta pieteikums.
  • 05.10.2003. Viļņā trīs Baltijas valstu, Polijas un Somijas valdību vadītāji vienojas par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk definēt projekta tehniskos parametrus un lūgt EK iekļaut projektu Eiropas prioritāro transporta projektu sarakstā.
  • 15.09.2003. projekta starptautiskajā koordinācijas grupā Viļņā puses vienojās par galvenajiem tehniskajiem parametriem: Eiropas sliežu platumu; maršrutu (Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava) un plānotos projekta realizācijas posmus: izpētes pabeigt līdz 2007.gadam un uzsākt projektēšanu ar tai sekojošu būvniecību.
  • 01.10.2003. EK iesniegtajā priekšlikumā Eiropas Padomei projekts Rail Baltica iekļauts ES prioritāro TEN-T projektu sarakstā.
  • 17.10.2003. Starptautiskā Koordinācijas grupa Tallinā – lai paātrinātu projekta priekšizpētes gaitu nolemj lūgt EK izskatīt iespēju veikt projekta tehnisko aspektu izpēti kā EK iniciētu no Kohēzijas fonda līdzekļiem un Interreg IIIB ietvaros izvērtēt reģionu attīstības, pieejamības un telpiskās plānošanas jautājumus, kā arī nodrošināt abu projektu kopējo koordināciju. Latvija – tiek noteikts par InterregIIIB vadošo partneri projektam, Lietuva koordinēs Kohēzijas fonda projekta darba uzdevuma sagatavošanu.
  • 29.10.2003. Satiksmes ministrija nosūta vēstuli EK ar priekšlikumu iekļaut projektu „quick strat” programmā.
  • 30.10.2003. saņemta informācija no EP par Somijas iesniegto priekšlikumu papildināt ES prioritāro projektu sarakstu Nr.27 un iekļaut dzelzceļa līnijas pagarinājumu no Tallinas uz Helsinkiem.
  • 07.11.2003. Baltijas valstu ministri parakstījuši kopēju vēstuli Eiropas Komisijai ar priekšlikumu ar Kohēzijas fonda finansu atbalstu kopējo Rail Baltica priekšizpēti (Polijas Infrastruktūras ministrs atbalstījis šo priekšlikumu).

Līdz 2002

  • 1992.-1994. 11 Baltijas jūras valstu iniciatīva telpiskajā plānošanā, kuras rezultātā tika izstrādātas Baltijas jūras reģiona Vīzijas un stratēģijas (VASAB ziņojums). Pirmo reizi Baltijas jūras reģiona kartogrāfiskajā materiālā tiek parādīts starptautisks ātrgaitas dzelzceļš Tallina-Berlīne.
  • 1995.-1997. Somijas, Igaunijas un Latvijas par telpisko plānošanu atbildīgo ministriju sadarbība kopīgā projektā “Tampere-Helsinki-Tallina-Rīga telpiskās attīstības zona”
  • 1998.-2000. starptautisks telpiskās plānošanas InterregIIC un Phare CBC projekts “Via Baltica telpiskās attīstības zona”, kurā politiķi no 6 valstu 18 reģioniem un 4 pilsētām atzina par nepieciešamu turpināt darbu pie Rail Baltice projekta sagatavošanas.
  • 20.-21.09.2001. projekta ideja ir iekļauta Baltijas jūras valstu ministru, kas atbildīgi par reģiona telpisko plānošanu un attīstību, pieņemtajā Vismāras Deklarācijas telpiskās plānošanas prioritāro projektu sarakstā, kas tika analizēts un noformulēts ziņojumā “Telpiskās attīstības rīcības programma Baltijas jūras reģionam” (VASAB 2010+)
  • 7.11.2001. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu Transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu.
  • 02.2002. LR Satiksmes ministrs izveido Rail Baltica Konsultatīvo padomi.
  • 11.04.2002. Rīgā notiek pirmā Starptautiskās koordinācijas padomes sēde.
  • 21.-22.11.2002. Rīgā notiek starptautisks seminārs par Rail Baltica projekta turpmāko attīstību.

Informācija atjaunota 2016.gada 2.jūnijā

 
Reģionālo autoceļu posmos pie Kuldīgas un Tukuma atjaunots segums
Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai
Autovadītāju ievērībai: pirmdienas rītā autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem ceļu remontdarbu posmos
Autovadītāju ievērībai: aicinām autovadītājus ievērot satiksmes organizāciju ceļu remontdarbu zonās, pat ja steidzaties uz svētkiem
Dodoties svinēt Līgo, jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem ceļu remontdarbu posmos