Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ AR PĀREJU UZ EIRO  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
MELNO PUNKTU KARTE  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    
Sākumlapa Nozares Aviācija Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

Efektīva un droša gaisa transporta sistēma, kas spēj nodrošināt valsts starptautisko sasniedzamību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ir būtisks faktors, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību.

Sakarā ar sliežu platuma atšķirībām Eiropas Savienības un bijušās Padomju Savienības teritorijā (t.sk. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā) pašlaik gaisa transports ir faktiski vienīgā alternatīva masveida pasažieru pārvadājumiem starp Latviju un pārējo Eiropu.

Vienīgi gaisa transports spēj nodrošināt Latvijas sasniedzamību ne tikai no Eiropas, bet arī jebkuras citas pasaules vietas, tādējādi veicinot valsts ekonomikas attīstību.

Gaisa transportam ir liela ietekme uz valsts ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas rada priekšnoteikumus un veicina citu nozaru, it īpaši tūrisma, attīstību, kā arī dod lielu ieguldījumu nodarbinātības paaugstināšanā.

Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk - lidosta „Rīga”), VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk - LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk – airBaltic).

Kopš 2005.gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. Daudz ir paveikts lidostas „Rīga” infrastruktūras modernizācijas jomā.

Veiksmīgi ir īstenoti Kohēzijas projektā „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība” paredzētie pasākumi, kas palielinās lidlauka kapacitāti, paaugstinās lidojumu drošuma un aviācijas drošības līmeni, kā arī būtiski mazinās lidostas darbības ietekmi uz vidi. Lidosta par saviem līdzekļiem 2015.gadā ir īstenojusi lidostas termināla 5.kārtas 1. daļas būvniecību un uzsākusi 5.kārtas 2.daļas būvniecību, ko plānots pabeigt 2016.gada septembrī.

airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas. Lai nodrošinātu tautsaimniecībai nozīmīgās aviokompānijas tālāku attīstību, valsts ir kļuvusi par galveno airBaltic akcionāru ar 99,8% akciju. Veiksmīgi tiek realizēts airBaltic biznesa plāns, kas iezīmē aviokompānijas nākotnes attīstību, tostarp gaisa kuģu flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu maršrutu tīklā. 2016.gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu, kas līdz šā gada marta beigām aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro un kļūs par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.

Pieaug LGS sniegto pakalpojumu apjoms. Turpinās LGS integrācija ES programmā "Kopējās Eiropas debesis". Vairāku gadu darba rezultātā ir sagatavots un noslēgts valstu līmeņa līgums par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block – NEFAB) izveidošanu starp Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti. Saeima NEFAB līgumu ir ratificējusi 2012.gada 1.novembrī. Pēc minētā līguma noslēgšanas tika parakstīts arī vidējā līmeņa - nacionālo uzraudzības iestāžu līgums un zemākā līmeņa - aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju līgums. Līdz ar to NEFAB izveides process ir pabeigts.

Lai turpinātu darbu pie Kopējās Eiropas gaisa telpas izveidošanas, 2013.gada 11.martā NEFAB dalībvalstis un Zviedrijas – Dānijas FAB dalībvalstis parakstīja kopīgu deklarāciju par sadarbību gaisa telpas attīstīšanā.

NEFAB un pārējo Eiropas Savienības funkcionālo gaisa telpas bloku izveide ir solis ceļā uz Kopējās Eiropas gaisa telpas izveidošanu, kurā ietilps saskaņots Eiropas tīkls, kas ietvers maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes vadības organizēšanu, lai paaugstinātu lidojumu efektivitāti un drošības līmeni, samazinātu degvielas patēriņu, kā arī mazinātu gaisa transporta kaitējumu videi un vienlaikus arī aviokompāniju izmaksas.

Ir spēkā gaisa satiksmes starpvaldību nolīgumi ar 16 trešajām valstīm un turpinās darbs pie jaunu nolīgumu slēgšanas, lai palielinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Nodrošinātas Eiropas aviācijas drošības aģentūras prasības infrastruktūras objektu, gaisa pārvadātāju un aviācijas personāla sertifikācijas jomā, nepieļaujot kvalitātes un drošības prasībām neatbilstošu elementu iesaistīšanos gaisa transporta sistēmā.

Rit uzsāktā Liepājas lidostas infrastruktūras modernizācija, kuru pabeidzot 2016.gadā, lidostu būs iespējams sertificēt regulāru lidojumu veikšanai.

Mērķis

Uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un padarīt Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem.

Lai to sasniegtu, jānodrošina:

· Efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika;

· starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem atbilstoša infrastruktūra, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu;

· efektīvs vietējais gaisa pārvadātājs, kas spēj nodrošināt būtisku tranzīta plūsmu lidostā „Rīga”;

· reģionālo lidostu infrastruktūras modernizācija, lai radītu priekšnoteikumus regulāru lidojumu veikšanai no tām un nodrošinātu reģionu savienojamību.

Nākotnes prioritātes

Lai veicinātu aviācijas nozares attīstību līdz 2020.gadam, nepieciešams:

  • Palielināt Rīgas kā nozīmīga Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centra ietekmi, turpinot attīstīt starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūru, paplašināt lidojumu maršrutu tīklu, veicinot tranzīta pasažieru plūsmas pieaugumu un veicinot pievilcīgu cenu politiku.
  • Veikt pasākumus airBaltic tālākai attīstībai, tajā skaitā stratēģiskā investora piesaistei.
  • Palielināt lidostas „Rīga” termināla un lidlauka kapacitāti, lai nodrošinātu plānotā pieaugošā pasažieru skaita apkalpošanu.
  • Veicināt reģionālo lidostu attīstību.
  • Efektīva lidostu sadarbības modeļa ieviešana.
  • Slēgt divpusējus nolīgumus par gaisa satiksmi ar trešajām valstīm, lai veicinātu Latvijas gaisa pārvadājumu tirgus attīstību, sniegtu jaunas iespējas Latvijas gaisa pārvadātājiem, paplašinātu maršrutu tīklu un nodrošinātu Latvijas pasažieriem iespējas ar tiešiem lidojumiem nokļūt pēc iespējas vairāk pasaules vietās.
  • Nodrošināt Latvijas pievienošanos starptautiskajām konvencijām un līgumiem, lai veicinātu sadarbību ar citām valstīm un nodrošinātu efektīvāku gaisa satiksmes pakalpojumu kopēju organizāciju un paaugstināt gaisa satiksmes drošību.
  • Izstrādāt aviācijas nozari reglamentējošus tiesību aktus un uzraudzīt to īstenošanu, lai veicinātu gaisa transporta nozares attīstību.
  • Turpināt VAS „Latvijas gaisa satiksme” līdzdalību Eiropas Savienības programmā „Kopējās Eiropas debesis”, ieviešot jaunas, lidojumu drošību paaugstinošas tehnoloģijas.
  • Brīvo maršrutu gaisa telpas modelis 2015.gada 12.decembrī ir ieviests NEFAB valstu teritorijā, turpinās darbs pie tā ieviešanas Zviedrijas-Dānijas FAB..
  • Koordinēt aviācijas infrastruktūras objektu un gaisa pārvadātāju attīstības plānus, lai nodrošinātu gaisa transporta politikas nosprausto mērķu realizāciju.
  • Uzturēt augstu un starptautiski atzītu aviācijas drošības līmeni, izsniedzot Latvijas un ārvalstu gaisa pārvadātājiem atļaujas gaisa pārvadājumu veikšanai.
  • Koordinēt civilās un militārās aviācijas sadarbību.
  • Pārstāvēt Latviju starptautiskajās civilās aviācijas organizācijās, kā arī apzināt un aizstāvēt valsts, Latvijas iedzīvotāju un aviācijas nozares intereses ES (tajā skaitā jauno tiesību aktu izstrādes gaitā). Nodrošināt pārstāvību šādās jomās: patērētāju tiesību aizsardzība, lidojumu un aviācijas drošība, gaisa politikas veidošana ar trešajām valstīm – horizontālo un daudzpusējo līgumu noslēgšana Kopējo Eiropas debesu projekta realizācija, funkcionālo gaisa telpas bloku sadarbība, apdrošināšana, biļešu rezervēšana, vides aizsardzība, aviācijas radītā trokšņa un piesārņojuma samazināšana, tehniskā harmonizācija, lidlauka pakalpojumu sniegšana, negodīgas konkurences novēršana, pasažieru tiesību nodrošināšana, kā arī citos jautājumos.

Sagaidāmie rezultāti

  • Rīga - dinamiski augošs Baltijas reģiona un Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centrs ar labi attīstītu lidojumu maršrutu tīklu rietumu un austrumu virzienā, ar 6,8 miljoniem apkalpoto pasažieru 2036. gadā.
  • Lidojumu drošības līmenis nav zemāks par ES valstu vidējo līmeni.
  • Gaisa pārvadājumu tehniskās atbilstības un drošības standartu ieviešana un uzturēšana.
  • Pieaugošs eksports kā būtisks gaisa transporta ieguldījums tautsaimniecībā.
  • Radīti priekšnoteikumi tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstībai.

Pieejami, daudzveidīgi, droši un kvalitatīvi gaisa pārvadājumi.

 

Informācija atjaunota 20.04.2016

 
airBaltic piedāvā jaunus vasaras galamērķus
Uzlabojoties grants ceļu stāvoklim, gandrīz visi reģionālie maršruti atkal tiek izpildīti kā ierasts
Autobraucēju ievērībai: šorīt braukšanas apstākļi apmierinoši; vakar grants ceļu greiderēšanu veica 114 tehnikas vienības
Padome izvēlas lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu
LAU aicina pašvaldības sadarboties grants ceļu jautājuma risināšanā