Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
2014.-2020.GADA PLĀNOŠANAS PERIODS  
ATBALSTA JOMAS  
SAM IEVIEŠANAS PROCESS 2014-2020  
IESAISTĪTĀS IESTĀDES  
SAISTOŠIE DOKUMENTI  
TEHNISKĀ PALĪDZĪBA  
INFORMATĪVIE ZIŅOJUMI  
2007.-2013.GADA PLĀNOŠANAS PERIODS
REALIZĀCIJA
LĪGUMU UN PIELIKUMU PARAUGI  
METODISKIE NORĀDĪJUMI FINANSĒJUMA SAŅĒMĒJIEM  
PĒTĪJUMI  
JAUTĀJUMI UN ATBILDES  
2004.-2006.GADA PLĀNOŠANAS PERIODS  
KOHĒZIJAS FONDS  
ERAF  
TEN-T  
NORMATĪVIE DOKUMENTI  
METODISKIE DOKUMENTI  
LATVIJAS APSTIPRINĀTIE PROJEKTI 2004 - 2006  
LATVIJAS APSTIPRINĀTIE PROJEKTI 2007 - 2013  
FINANŠU PALĪDZĪBAS MĒRĶI UN NOSACĪJUMI  
EISI/(CEF)  
NORMATĪVIE DOKUMENTI  
EISI/CEF PROJEKTU IESNIEGUMU KONKURSI 2017  
EISI/(CEF) APSTIPRINĀTIE PROJEKTI 2016  
EISI/(CEF) PROJEKTU IESNIEGUMU KONKURSI 2016  
EISI/(CEF) APSTIPRINĀTIE PROJEKTI 2015  
EISI/(CEF) PROJEKTU IESNIEGUMU KONKURSI 2015  
EISI/(CEF) PROJEKTU IESNIEGUMU KONKURSI 2014  
PRAKTISKA DISKUSIJA PAR FINANSĒJUMA PIESAISTI 21.10.2016  
SKLOIS PROJEKTS  
SKLOIS TEHNISKĀ INFORMĀCIJA  
SKLOIS E-PAKALPOJUMI  
MARCO POLO  
KONFERENCES UN SEMINĀRI  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Sākumlapa Investīcijas 2007.-2013.gada plānošanas periods Realizācija

Realizācija

2007-2013.gada plānošanas perioda rezultāti

2007.-2013.gada plānošanas periodā transporta nozarē ieguldīti 1,23 miljardi eiro, attīstot Latvijas ostas, autoceļu tīklu, dzelzceļa infrastruktūru un elektronisko sakaru infrastruktūru.

2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenotās aktivitātes

 3.2.1.1. Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana
 3.2.1.2. Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās
 3.2.1.4. Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana
 3.2.1.5. Publiskais transports ārpus Rīgas
3.2.2.3. Elektronisko sakaru pakalpojumu Vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)
 3.3.1.1. TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi
 3.3.1.2. TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)
 3.3.1.3. Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros
 3.3.1.4. Lidostu infrastruktūras attīstība
 3.3.1.5. Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T
 3.3.2.1. Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība
 3.2.1.3.1. Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas
 3.2.1.3.2. Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā

 

3.2.1.1. Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana

Kopējais aktivitātes ietvaros ieguldītais finansējums ir 198.90 mlj. eiro (ERAF 169.07 mlj. eiro, valsts budžeta finansējums 29.83 mlj. eiro)

Aktivitātes mērķis ir veicināt komfortablu un drošu satiksmi valsts 1.šķiras autoceļu tīklā, asfaltējot grants seguma ceļus (t.sk. veicot ceļu posmos ietilpstošo tiltu rekonstrukciju), kas nodrošina attīstības centru savienojumu ar valsts galvenajiem autoceļiem vai attīstības centru savstarpējo savienojumu, priekšroku dodot autoceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti.

Kopumā aktivitātes ietvaros noasfaltēti vairāk kā 450 km valsts reģionālo autoceļu

 
* atšķirības izmaksās reģionos veido tirgus, kā arī veikto darbu specifika īstenotajos projektos (piemēram, tiltu izbūve vai rekonstrukcija, ceļu seguma rekonstrukcija, jauna ceļa vai ielas izbūve u.c.)


Nozīmīgākie projekti maršrutos:

  • P4 Rīga - Ērgļi
  • P32 Līgatne - Skrīveri
  • P45 Viļaka - Kārsava
  • P76 Aizkraukle - Kuldīga
  • P124 Ventspils - Kolka

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti (karte)

3.2.1.2. Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās

Kopējais finansējums 140.78 mlj. eiro, no tiem ERAF 113.12 mlj. eiro, pašvaldību finansējums 22.9 mlj. eiro, dotācija pašvaldībām (valsts budžeta) 4.76 mlj. eiro

Projektu mērķis ir nodrošināt komfortablu un drošu satiksmi pilsētu tranzītielās, rekonstruējot un attīstot pils'tu tranzītielas valsts galveno vai reģionālo autoceļu maršrutos vietās, kur esošā infratsruktūra ir nolietojusies (piemēram, sabrukušie ielu posmi) vai nespēj nodrošināt pieaugošo transporta plūsmu.

Kopumā īstenoti 54 projekti, rekonstruējot vai izbūvējot tranzītielas 109.33 km garumā


* atšķirības izmaksās reģionos veido tirgus, kā arī veikto darbu specifika īstenotajos projektos (piemēram, krustojumu izbūve, luksoforu uzstādīšana, jaunu ielu izbūve u.c.)

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti pilsētās (karte)

3.2.1.4. Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana

Kopējais aktivitātes ietvaros apgūtais finansējums ir 5.83 mlj. eiro, no kuriem 4.96 mlj. eiro ERAF līdzfinansējums, privātais finansējums - 877.16 tūkst. eiro.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt stabilu reģionālās nozīmes transporta ostu darbību, kurās notiek starptautiskie kravu pārvadājumi, tādējādi nodrošinot ostu funkcionēšanu un veicinot reģionu attīstību.

Īstenotie projekti:

  • Skultes ostas akvatorija un kanāla padziļināšana.
    Kopējais finansējums 2.94 mlj. eiro (ERAF 2.50 mlj.eiro)
  • Mērsraga ostas krasta nostiprināšana, kuģu kanāla un ostas akvatorijas padziļināšana
    Kopējais finansējums 2.89 lj. eiro (ERAF 2.46 mlj. eiro)

3.2.1.5. Publiskais transports ārpus Rīgas

Kopējais finansējums 27.91 mlj. eiro, no kuriem 23.49 mlj. eiro ERAF līdzfinansējums, 4.41 mlj. eiro privātais finansējums

Aktivitātes mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta attīstību ārpus Rīgas kā alternatīvu privāto automašīnu izmantošanai.

Īstenotie projekti:

  • Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā
    Projekta ietvaros izlietoais kopējais finansējums 15.91 mlj. eiro (ERAF 13.53 mlj. eiro)
  • Daugavpils pilsētas tramvaju infrastruktūras pārbūve un ritošā sastāva iegāde
    Kopējais projektā ieguldītais finansējums ir 11.99 lj. eiro (ERAF 9.97 mlj. eiro)

3.2.2.3. Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)

Kopējais finansējums 26.40 mlj. eiro, no kuriem 23.02 mlj. eiro ERAF līdzfinansējums, un 3.39 mlj. eiro privātais finansējums.

Aktivitātes mērķis ir samazināt "balto teritoriju" skaitu Latvijā, nodrošināt iedzīvotājiem, komercsabiedrībām, publiskās pārvaldes iestādēm un citiem lietotājiem visā valsts teritorijā ērtu, ātru un kvalitatīvu piekļuvi publiskai informācijai, publiskās pārvaldes un komercpakalpojumiem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru platjoslu tīkla attīstībai visā valsts teritorijā, sniedzot atbalstu pakalpojuma snidzēja veiktajām investīcijām.

Projekta ietvaros ieguldīti 1418 km kanalizācijas cauruļu un 1813 km optiskā kabeļa, izbūvēti 177 piekļuves punkti. (karte un piekļuves punkti)

3.3.1.1. TEN-T autceļu tīkla uzlabojumi

Kopējai aktivitātes ietvaros izlietotais finansējums 389.94 mlj. eiro. No tiem 331.44 mlj. eiro KF līdzfinansējums, 58.49 mlj. eiro valsts budžeta līdzekļi.

Aktivitātes mērķis ir veicināt kvalitatīva, droša un kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētas autotransporta infratsruktūras attīstību. Projektu ietvaros izbūvētas vai rekonstruētas brauktuves un tilti, izbūvēti divlīmeņu krustojumi, apļveida krustojumi u.c. infrastruktūras uzlabojumi.

Kopumā aktivitātes ietvaros īstenoti 32 projekti, izbūvējot vai rekonstruējot 425.11 km valsts galveno autoceļu.


*atšķirības izmaksās veido tirgus, kā arī veikto darbu specifika, īstenotajos projektos (piemēram, tiltu izbūve, ceļa seguma rekonstrukcija, jauna ceļa izbūve u.c.)

 

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti (karte)

3.3.1.2. TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)

Kopumā aktivitātes ietvaros izlietots finansējums 310.38 mlj. eiro apmērā, no tiem 238.51 mlj. eiro KF finansējums, 65.01 mlj. eiro privātais finansējums, 6.86 mlj. eiro valsts budžeta līdzekļi.

Aktivitātes mērķis ir attīstīt kvalitatīvu, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta dzelzceļa transporta infrastruktūru, palielinot Austrumu-Rietumu transporta koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus, kā arī ar efektīvu dzelzceļa sistēmu uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu (projekts "Rail Baltica").

Nozīmīgākais projekts:

  • Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils
    Kopējais finansējums 88.54 mlj. eiro (KF 62.14 mlj. eiro)
    Projekta ietvaros izbūvēts otrais sliežu ceļš 52 km garumā no stacijas "Skrīveri" līdz stacijai "Krustpils". Šajā posmā veikta piecu staciju, trīs pieturu, 15 pārbrauktuvju, peronu, caurteku un mazo tiltu rekonstrukcija, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmu ierīkošana, kā arī divu jaunu tiltu būvniecība pār Pērsi un Aivieksti.

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti (karte)

3.3.1.3. Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros

Kopējais finansējums 262.60 mlj. eiro, KF 181.53 mlj. eiro, privātais finansējums 78.19 lmj. eiro.

Aktivitātes mērķis ir palielināt ostu caurlaides spēju un drošības līmeni, kā arī veicināt ostu attīstību un nodrošināt to funkcionalitāti.

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti:

  • Rīgā īstenots projekts infrastruktūras attīstībai Krievu salā aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra
    Kopējais projekta finansējums 123.26 mlj. eiro, KF 75.83 mlj. eiro
  • Ventspils brīvosta īstenoja ostas kanāla krasta nostiprinājuma projektu, sauskravu termināļa būvniecību, infrastruktūras attīstība sun pievadceļu sakārtošanas projektus.
    Kopējais finansējums 75.87 mlj. eiro, KF 56.48 mlj. eiro
  • Liepājas ostā īstenoti ostas padziļināšanas, pievadceļu izbūves projektus.
    Kopējais finansējums 63.47 mlj. eiro, KF 49.22 mlj. eiro

3.3.1.4.Lidostu infrastruktūras attīstība

Kopējais aktivitātē apgūtais finansējums ir 102.06 mlj. eiro, no kuriem 65.39 mlj. eiro ir KF līdzfinansējums, savukārt, 25.08 mlj. eiro ir privātais finansējums.

Aktivitātes mērķis ir attīstīt drošu efektīvu, augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu gaisa transporta infrastruktūru.

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti:

  • Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība.
    Kopējais finansējums 93.03 mlj eiro (KF 57.71 mlj. eiro)
    Projekta ietvaros atjaunots skrejceļa segums, veikta skrejceļa lidjoslas nostiprināšana, papildu manevrēšanas ceļu un precīzās nolaišanās tuvošanās gaismas sistēmas izbūve, peronu rekonstrukcija un paplašināšana, lietus ūdens un apakšzemes meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, apkalpojošā transporta mazgāšanas angāra, pret-apledošanas apstrādes platformu, kā arī atkritumu savākšanas teritorijas izbūve.
  • Liepājas starptautiskās lidostas attīstība.
    Kopējais finansējums 9.03 mlj. eiro (KF 7.68 mlj.eiro)
    Projekta ietvaros veikta skrejceļa seguma atjaunošana un lidjoslas nostiprināšana, manevrēšanas ceļa seguma atjaunošana un paplašināšana, perona un gaisa kuģu stāvvietu atjaunošana, lidlauka drenāžas sistēmas atjaunošana, lidlauka apgaismojuma sistēmas iegāde un uzstādīšana, lidostas žoga rekonstrukcija.

 

3.3.1.5. Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T

Kopējais aktivitātes ietvaros ieguldītais finansējums ir 33 mlj. eiro, no tiem 28.05 mlj. eiro KF līdzfinansējums, 3.47 mlj. eiro pašvaldību finansējums, 1.49 mlj. eiro - dotācija pašvaldībai.

Aktivitātes mērķis ir pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaistes ar Eiropas komunikāciju tīklu un Via Baltica pilnveidošana, pieaugošas dzelzceļa kravu transporta negatīvās ietekmes mazināšana attiecībā uz pilsētu transporta sistēmu (tajās vietās, kur dzelzceļš sadala pilsētu vairākās daļās).

Īstenotais projekts:

  • Daugavpils transporta mezgla izbūve.
    projekta ietvaros izbūvēti vairāki satiksmes infrastruktūras objekti, lai uzlabotu pilsētas transpota organizāciju - tunelis zem dzelzceļa, jauna iela, kas savieno Vidzmes un Višķu ielu, gaisa pārvads pār jauno ielu, izbūvēti divi rotācijas apļi - Višķu un Kauņas ielas, kā arī Višķu un Vidzemes ielas krustojumā, rekonstruēta Piekrastes iela posmā no Vidzemes līdz Arendoles ielai, izbūvēti astoņi kilometri sliežu ceļa, kas tika izmantots dzelzceļa transporta kustībai transporta mezgla būvniecības laikā.

3.3.2.1.Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība

Kopējais finansējums 25.62 mlj. eiro, KF - 24.08 mlj. eiro

Aktivitātes mērķis ir Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizēšana un integrācija Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī paaugstināt pasažieru pārvadājumu kvalitāti Rīgā un ārpus Rīgas, ieviešot jaunas tehnoloģijas, modernizējot ritošo sastāvu (tai skaitā atjaunojot elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ritošo sastāvu) un infrastruktūru, tādējādi atslogojot Rīgas ielu tīklu un tiltus, vienlaikus samazinot apkārtējās vides piesārņojumu, ko rada autotransports, un vides piesārņojumu, kas var rasties satiksmes negadījumu rezultātā.

Nozīmīgākie projekti:

  • Dīzeļvilcienu modernizācija (10.29 mlj. eiro, KF 8.75 mlj. eiro)
  • dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija (15.34 mlj. eiro)

3.2.1.3.1. Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotā svietās ārpus Rīgas

Kopējais aktivitātes ietvaros izlietotais finansējums ir 16.72 mlj. eiro, no kuriem 12.04 mlj. erio ERAF līdzfinansējums, 3.13 mlj. eiro pašvaldību līdzekļi, 557.5 tūkst. eiro dotācija pašvaldībām.

Projektu mērķis ir uzlabot satiksmes drošību apdzīvotās veitās, likvidējot "melnos punktus" jeb satiksmes drošībai bīstamā svietas - ne tikai tās, kur ir liels avāriju un bojā gājušo skaits, bet arī potenciāli bīstamā svietas. Projektu ietvaros veikti dažādi transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumi, lai ar iespējami maziem līdzekļiem panāktu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos (piemēram, krustojumu pārbūve  un energoefektīva ielu apgaismošana, luksoforu uzstādīšana, gājēju celiņu un gājēju pāreju ierīkošana).


* atšķirības izmaksā veido tirgus, kā arī veikto darbu specifika īstenotajos projektos (piemēram, izbūvētas jaunas ielas, krustojumu izbūve, apgaismojuma uzstādīšana u.c.)

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti (karte)

3.2.1.3.2. Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā

Kopējais aktivitātes ietvaros izlietotais finansējums ir 16.13 mlj. eiro, no tiem ERAF - 13.71 mlj. eiro, pašvaldības finansējums 2.06 mlj. eiro, dotācija pašvaldībai - 362.9 tūkst. eiro.

Aktivitātes mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Rīgā, likvidējot "melnos punktus" jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas un uzlabot satiksmes vadības un kontroles sistēmu (luksofori, ceļa zīmes). Projektu ietvaros izbūvētas gājēju ietves, divlīmeņu pārvadi, veloceliņi u.c. risinājumi.

Kopumā īstenoti 11 projekti.

 

 

 

Informācija atjaunota 05.07.2016

 
Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms
Jelgavā uzsāk būvēt plašāko reģionālo tehniskās apskates staciju
Autovadītāju ievērībai: šorīt autoceļi daudzviet sniegoti un apledo
Palielināts SIA Ekspress Ādaži apkalpoto maršrutu posmu skaits, kuros var izmantot abonementa biļeti
Autovadītāju ievērībai: šorīt vietām autoceļi apledo